Viņaprāt, likumprojekta pieņemšana tā pašreizējā redakcijā būtu kaitniecība Latvijas tautsaimniecībai, turklāt šiem grozījumiem neesot nekādas praktiskas nozīmes, jo "tie nepadarīs komercdarbību Latvijā ne par mata tiesu atklātāku vai caurskatāmāku".
Sagatavotais likumprojekts paredz, ka komercsabiedrības dalībniekam, kurš ir juridiska persona vai kurš pārvalda ieguldījumu citas personas labā un kura līdzdalība komercsabiedrībā ir vismaz 25%, jāsniedz Uzņēmumu reģistram ziņas par fizisko personu, kura uzskatāma par sabiedrības patieso labuma guvēju. Ziņas nav jāsniedz, ja dalībnieks ir Latvijā reģistrēts subjekts.
Strupišs saka, ka par likumprojektu praktiski iestājas tikai tā virzītāji - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests tā vadītāja Viestura Burkāna personā, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V), kā arī viņam pakļautais ministrijas aparāts un bankas. Galvenais publiski deklarētais arguments par labu šādām izmaiņām esot zemais Latvijas reitings, ko devusi organizācija "Moneyval" jautājumā par patieso labuma guvēju atklāšanu Latvijā.
Savukārt pret likumprojektu vienotā frontē stāvot visi vadošie komerctiesību speciālisti un komersanti, it īpaši ārvalstu investori, izņemot bankas. Komerctiesību eksperts norāda, ka neviens no likumprojekta pretiniekiem neiebilst pret nepieciešamību atklāt patiesos labuma guvējus. Tomēr speciālistus un komersantus satraucot veids, kādā to ir iecerēts panākt, un sekas, ko tas varētu radīt.
Izpētot vairāku valstu regulējumus, Strupišs secinājis, ka Latvijā nav neieviests nekas tāds, kas būtu ieviests citās valstīs, un informācijai par dalībniekiem var izsekot publiskos reģistros, tai skaitā ārvalstu reģistros. Paralēli publiskajiem reģistriem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests var iegūt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no bankām, kurām jau patlaban ir pienākums prasīt klientiem uzrādīt patiesā labuma guvējus.
Lai arī Latvijā jau kopš 1991.gada esot izveidoti daudzi adekvāti mehānismi, lai izpildītu starptautiskās rekomendācijas patieso labuma guvēju atklāšanas jomā, Latvijai piešķirtais "Moneyval" reitings ir zemākais iespējamais. Tāpēc jurists pieļauj, ka Latvijas ierēdņi, kuri reprezentē valsti un sniedz informāciju "Moneyval", vai nu nepārzina Latvijas likumus, neprot tos piemērot, vai arī nodarbojas ar kaitniecību. Neesot izslēgta arī jebkura šo triju faktoru kombinācija.
"Ņemot vērā Latvijai nodarītā kaitējuma apmērus un kaitējuma ilgumu, jebkurā no iepriekš minētajiem gadījumiem var pilnīgi nopietni runāt par kriminālatbildību vai nu saskaņā ar Krimināllikuma 319.pantu (valsts amatpersonas bezdarbība), vai pat ar 89.pantu (kaitniecība). Turklāt lielākais kaitniecības akts vēl stāv priekšā: likumprojekta pieņemšana, neiedomājamā ietiepībā ignorējot speciālistu un investoru brīdinājumus par tautsaimniecībai nodarāmo kaitējumu," pārliecināts ir komerctiesību eksperts.
Kā trūkumu šādiem grozījumiem viņš min arī to, ka patieso labuma guvēju deklarācija plānota bez jebkādas pārbaudes par sniegto ziņu patiesumu. "Rezultātā godīgie komersanti un dalībnieki, kuriem nav ko slēpt, sniegs šīs ziņas, savukārt teroristi, narkotiku un cilvēku tirgoņi nemaz sevi neapgrūtinās ar šo ziņu sniegšanu. Vai kāds var iedomāties teroristu, nelegālo ieroču tirgoni vai mafijas bosu, kurš, būdams pie pilnas saprašanas, nāks Latvijā deklarēties?" retoriski vaicā Strupišs, kura vērtējumā ir bezjēdzīgi dzenāt 99,9% godīgo, jau iepriekš labi apzinoties, ka 0,1% negodīgie turpinās slēpties.
Tāpat pilnīgi legāls caurums, kas atstāts likumprojektā, esot 25% līdzdalība, no kuras jāsāk ziņot. Kā atgādina Strupišs, neviens neliedz sadalīt, piemēram, 60% teroristu naudas starp trijiem ofšoriem, katram pa 20%, kas nozīmē, ka no ziņošanas varēs izvairīties.
Pēc eksperta domām, acīmredzamie iespējamie ieguvēji no jaunās regulācijas varētu būt Latvijas komercbankas, jo, ja likumprojekts tiek pieņemts, dodot bankām tiesības iepazīties ar patieso labuma guvēju reģistru, bankām atbrīvotos zināmi resursi, kuri saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu tiek izmantoti šo ziņu noskaidrošanai.
Atsaucoties uz Latvijas Komercbanku asociācijas publiski pausto, Strupišs norāda, ka kopumā banku sektorā ar to nodarbojas ap 200 darbinieku. Grozījumu pieņemšanas gadījumā šis skaitlis, visticamāk, varētu tikt samazināts desmitkārtīgi - viens darbinieks uz banku, kura funkcijās ietilptu reģistra pārbaudīšana.
"Savukārt komersantiem tas izmaksās nesalīdzināmi vairāk, jo viņiem būs pienākums veikt šo izlūkošanas funkciju regulāri. Turklāt par to maksās arī citi nodokļu maksātāji, jo Uzņēmumu reģistram kā valsts iestādei arī būs nepieciešami līdzekļi attiecīgas datubāzes izveidošanai un uzturēšanai," uzsver jurists.
Viņaprāt, no šāda regulējuma izveides Latvijā iegūs arī citas valstis, īpaši tuvējās kaimiņvalstis, kurās no potenciālās kriminālvajāšanas patvērumu meklēs pašlaik Latvijā investētais kapitāls. Igaunija esot pirmais kandidāts rindā, jo jau kādu laiku aizvien vairāk tiek novērtēts Igaunijas liberālā un debirokratizētā komercdarbības politika, pārceļot uzņēmumus uz turieni.
"Tas gan automātiski nenozīmē, ka Burkāna un Štokenberga kungi ir šo valstu aģenti. Vienkārši šādas tautsaimniecības nianses, kā izskatās, ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar abu kungu titāniskajām pūlēm cīņā pret naudas atmazgāšanu. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) acīmredzot ir tik ļoti iegrimis "airBaltic" lietā, ka viņam nav laika pārdomām par tautsaimniecības likteni kopumā, lai gan jautājums tiek skatīts tieši Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Svešvārdu nezinātājiem paskaidrošu: ekonomika ir tautsaimniecība," kritisks ir eksperts.
Pēc viņa teiktā, ne tik acīmredzams, taču saskatāms izdevīgums ir arī Burkānam personiski, norakstot uz likumu nepilnībām savu līdz šim acīmredzami tik ļoti neveiksmīgo komunikāciju ar "Moneyval", kuras rezultātā Latvijai ir viszemākais iespējamais reitings šajā jautājumā. "Šādu metodi varētu nodēvēt arī par mundiera atmazgāšanu uz likumu rēķina," spriež Strupišs, kuram nav skaidrs, kā ar grozījumu pieņemšanu mainīsies Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darba kvalitāte un kvantitāte, jo jau pašlaik šo informāciju dienests var iegūt no bankām.
Kā iespējamos situācijas risinājumus Strupišs piedāvā negrozīt nekādus likumus, ņemot vērā, ka, spriežot pēc pašlaik pieejamajām ziņām, "Moneyval" ir sniegta nepatiesa informācija par Latvijas likumiem. Tā vietā šo situāciju vajadzētu atklāti paskaidrot "Moneyval", vienlaikus sniedzot patiesu informāciju par tiesisko regulējumu Latvijā.
Tāpat, komerctiesību eksperta skatījumā, būtu jāizvērtē to valsts amatpersonu atbilstība ieņemamajiem amatiem, kuru rīcības rezultātā Latvija ir kārtējo reizi padarīta par starptautiski peramo puiku, turklāt šoreiz - nepamatoti. Būtu arī jāizvērtē valstij nodarītais materiālais kaitējums, jo saskaņā ar Komercbanku asociācijas pārstāvja apgalvoto bankām šis reitings ir svarīgs, jo tas ietekmē starptautisko kredītreitingu. "Ja tā, tad arī materiālie zaudējumi ir reāli aprēķināmi," pārliecināts ir Strupišs.
Eksperts gan atzīst, ka uzlabojumiem nav robežu un pat vislabāko juridisko regulējumu var padarīt skaidrāku, saprotamāku, tomēr viņš uzskata, ka aktivitātes šajā jautājumā pagaidām būtu jāaptur. Jāaptur līdz brīdim, kamēr nekļūs vismaz aptuveni skaidrs, kas tad īsti rada šķēršļus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta efektīvai darbībai.
"Pašlaik nekādas citas problēmas, kā vien negatīvais "Moneyval" reitings, netiek minētas. Ja apstiprinās, ka problēmas rada nevis likums, bet Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta mazspēja, tad jādomā vai nu par dienesta reorganizāciju, vai vismaz par tā vadības maiņu," rosina eksperts.
Kā ziņots, Saeima nodevusi izskatīšanai komisijām grozījumus Komerclikumā, kas prasīs atklāt uzņēmumu patiesā labuma guvējus jeb ofšoru īpašniekus.