Sabiedrībā attieksme pret tā sauktajiem ātrajiem kredītiem ir, maigi sakot, neviennozīmīga. Kāpēc, jūsuprāt, tā, un vai tajā zināmā mērā nav vainojama arī pati nozare?
Nebanku kredītdevēju nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, un liela daļa sabiedrības, manuprāt, labprāt izmanto patēriņa aizdevumus, īpaši ar distances līgumu palīdzību (internetā - red.), kas ir ātrs un kvalitatīvs pakalpojums.
Tātad jūs neesat saskāries ar negatīvu attieksmi pret nozari?
Nē. Manuprāt, īstermiņa kredīta izsniegšana ir kvalitatīvs pakalpojums, pie nebanku kreditētājiem ar distances līguma palīdzību aizdevumu iespējams saņemt daudz ātrāk nekā bankā. Taču gribu uzsvērt, ka ātra kredīta izsniegšana nekādā gadījumā nav sasteigta, tas tikai nozīmē to, ka cilvēks šo pakalpojumu var saņemt maksimāli īsā laikā. Tajā pašā laikā, neraugoties uz īso aizdevuma saņemšanas termiņu, mēs ievērojam visas nepieciešamās klientu maksātspējas vērtēšanas procedūras. Jāpiebilst, ka nozares sakārtošanā būtisks ir arī jaunais normatīvais regulējums - grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā ar šā gada 1. janvāri. Cita starpā grozījumi paredz, ka cilvēkam, kurš paņēmis, piemēram, 100 eiro lielu aizdevumu, komisijas maksas un iespējamās nokavējuma naudas nedrīkstēs pārsniegt aizdevuma pamatsummu - minētos 100 eiro. Tas nozīmē, ka patērētājs ir daudz pasargātāks - arī tad, ja aizdevuma atmaksa tiek kavēta. Tātad saskaņā ar jaunajām likuma izmaiņām jebkurā gadījumā komisijas maksās un soda naudās cilvēkam nebūs jāatdod vairāk par summu, kādu viņš ir aizņēmies. Šobrīd pat teorētiski vairs nav iespējama situācija, kad dažu desmitu eiro aizdevums var pārvērsties saistībās, kas mērāmas tūkstošos.
Vai jaunie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nebanku kreditēšanas nozari padara daudz reglamentētāku, jūsuprāt, būs ar pozitīvu ietekmi, un vai var teikt, ka ar tiem kopumā nozare ir apmierināta?
Jā, jāuzsver, ka mēs kā asociācija arī vistiešākajā mērā bijām iesaistīti grozījumu tapšanā un uzskatām tos par visnotaļ pamatotiem. Tiesa, ir viena nianse, kas gan attiecas ne tik daudz uz likuma normu, bet tās interpretāciju, kur asociācijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram atšķiras viedokļi. Kā jau minēju, ar šā gada 1. janvāri stājās spēkā ierobežojums 100% apmērā ar kredītu saistīto izdevumu kopsummai no aizdevuma pamatsummas. Šajā ierobežojumā iekļauti procentu maksājumi, nokavējuma nauda, līgumsods, komisijas maksa par termiņa atlikšanu u. c. Savukārt kredīta kopējo izmaksu ierobežojums regulē vienu komponenti no šīs kopsummas - procentu maksājumus, kas piemērojami atbilstoši kredīta izsniegšanas termiņam. Piemēram, ja klients aizņemas simts eiro uz 30 dienām, tad maksimālā komisijas maksa, kuru šādai aizdevuma summai var piemērot, ir astoņi eiro un 80 centi. Ja klients vēlas termiņa pagarinājumu, tad par zināmu maksu viņš aizdevuma atmaksu var pagarināt uz ilgāku laiku nekā sākotnēji noteiktās 30 dienas. Taču mūsu izpratnē saskaņā ar likumu šī termiņa pagarinājuma maksa nav reglamentēta un tās apmēru katrs uzņēmējs var noteikt pēc saviem ieskatiem, vienlaikus ievērojot, ka ar kredītu saistīto izdevumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 100% no aizdevuma pamatsummas. Taču Patērētāju tiesību centrs uzskata, ka arī pagarinājuma maksa ir ierobežota un to uzņēmējs nevar noteikt pēc saviem ieskatiem. Tā ka faktiski šis ir jautājums par konkrētas normas interpretāciju - vai aizdevuma atdošanas termiņa pagarinājums ir iekļaujams jēdzienā "kredīta kopējās izmaksas" vai ne. Mēs uzskatām, ka kredīta kopējās izmaksas, kas tiek ierobežotas, ir attiecināmas tikai uz sākotnējo aizdevuma termiņu - 30 dienām. Par šo jautājumu esam konsultējušies ar diviem Latvijā vadošiem advokātu birojiem, kas apstiprina, ka nozares uzņēmumi korekti ievēro likuma normas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra aizrādījumiem nav juridiska pamatojuma. Līdzīgu atzinumu ir sniedzis arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tālākizglītības un profesionālās pilnveides centrs. Ja runājam par grozījumu ietekmi uz nozari, tad indikatīvie dati parāda, ka izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir devušas pozitīvu efektu - ir uzlabojušies kredītu atmaksas rādītāji, samazinājies pagarinājumu apjoms, kā arī palielinājies kredītu skaits ar atmaksas grafiku, kas patērētājam ļauj vieglāk nokārtot uzņemtās saistības.
Cik lielā mērā jūs konkurējat ar bankām, un kādas ir jūsu konkurētspējas priekšrocības?
Nebanku kreditēšanas nozare ir veicinājusi arī banku piedāvāto pakalpojumu attīstību. Jā, atsevišķiem klientiem bankas arī piedāvā internetbankā nokārtot patēriņa aizdevumu, taču tas nebija iespējams vēl pirms pāris gadiem. Ja skatāmies datus par 2015. gadu, tad komercbanku izsniegto patēriņa kredītu pieaugums bijis par 40%, kamēr nebanku sektorā - par 25%. Ja runājam par konkurenci, jāteic, ka, no pakalpojuma saņemšanas ātruma un ērtuma viedokļa raugoties, manuprāt, mēs tomēr esam soli priekšā bankām.
Kāda ir nebanku kreditētāju portfeļa kvalitāte, kāds ir slikto kredītu īpatsvars?
2015. gadā mūsu kredītportfeļa kvalitāte ir 86% - nekavēto kredītu īpatsvars. Jāteic, ka klātienē un ar distances līgumu ņemto aizdevumu kvalitāte no atmaksas viedokļa ir līdzvērtīga. Pēdējos trīs gadus kredītportfeļa kvalitāte aizvien uzlabojas. Tāpat pieaug kredīta izsniegšanas atteikumu skaits, pērn šādi atteikumi bija 58% klientu. Galvenais iemesls - nepietiekams ienākumu līmenis. Atteikums ir klienta maksātspējas vērtēšanas rezultāts.
Kā jūs varat pārbaudīt, vai klienta sniegtā informācija ir patiesa?
Katram uzņēmumam ir izstrādāta sava kredītpolitika, kurā ir noteikti maksātspējas vērtēšanas principi. Nozares uzņēmumi savstarpēji arī apmainās ar informāciju gan par klientu aktīvajām, gan kavētajām saistībām, tāpat skatās dažādas citas datubāzes. Personas identifikācijai klientam ir jāpārskaita viens eirocents no sava bankas konta. Svarīgi uzsvērt, ka asociācijas biedri ir vienojušies, ka kredīti tiek izsniegti, tikai sākot no 20 gadu vecuma.
Kā jūs raksturotu savu vidējo klientu?
Tas ir iedzīvotājs no 25 līdz 39 gadiem, ar stabiliem ienākumiem, vidējo vai augstāko izglītību. Lielākais īpatsvars jeb aptuveni 35% ir rīdzinieki, vismazāk - 11% - šo pakalpojumu izmanto Latgales iedzīvotāji. Liela daļa klientu strādā valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā. Samērā liela daļa klientu ir arī individuālie komersanti. Varu minēt vienu piemēru par to, kādiem mērķiem tiek ņemts patēriņa aizdevums. Cilvēkam, kurš nodarbojas ar savu saimniecisko darbību, ir aizkavējušies maksājumi no klientiem par piegādēm, taču ir jāveic nodokļu maksājumi. Tad tiek paņemts šis kredīts, lai samaksātu nodokļus, un vēlāk, kad ienāk nauda no klientiem, tas tiek atmaksāts.
Ja par banku pakalpojumiem tiek teikts, ka tie ir ar augstu pievienoto vērtību, tad vai jūsu nozares pakalpojumi arī tādi var būt? Un kā ir ar jūsu eksportspēju?
Mūsu nozare ir finanšu tehnoloģiju (fintech) nozare, kurā ir ieguldītas lielas finanšu investīcijas. Jāteic, ka alternatīvie finanšu pakalpojumu sniedzēji visi ir finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kuru darbībā lielu vietu ieņem tieši informācijas tehnoloģiju risinājumi. Mūsu asociācijas biedrs uzņēmums 4finance pašlaik jau 15 Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīs ir atvēris savas filiāles un uzņēmumus. Taču visas atbalsta funkcijas - IT risinājumi, risku menedžments - ir koncentrētas Latvijā, tur strādā 250 cilvēku, kas apkalpo šos 15 uzņēmumus un filiāles. Arī uzņēmums Creamfinance ir atvēris vairākas filiāles ārvalstīs. Jūnija sākumā uzņēmums oficiāli paziņoja par darbības uzsākšanu Dānijā, sākot darbu pie Skandināvijas tirgus apgūšanas. Tā ka mūsu nozares uzņēmumi jau pašlaik sniedz eksporta pakalpojumus.
Kādas ir mūsu uzņēmumu konkurētspējas priekšrocības citu valstu tirgos?
Izcili IT risinājumi un zinoši speciālisti finanšu jomā. Galvenais kritērijs - cik kvalitatīvs, ērts un drošs pakalpojums tiek piedāvāts un kādas ir tā izmaksas. Eksporta apjoms nākotnē mūsu nozarē tikai pieaugs. Jāpiebilst, ka ārpusbanku pakalpojumi visā pasaulē attīstās ne tikai patēriņa kreditēšanas jomā, bet visos finanšu pakalpojumu segmentos - valūtas maiņa, pārskaitījumi, savstarpējās aizdevumu platformas. Patērētāji aizvien vairāk izvēlas dažādas tehnoloģijas, lai saņemtu sevi interesējošo pakalpojumu. Piemēram, igauņu radīts finanšu tehnoloģiju uzņēmums Transferwise, kas piedāvā valūtas maiņas pakalpojumus online visā pasaulē, ir piedzīvojis ļoti strauju izaugsmi. Latvijā strauji augusi savstarpējo aizdevumu platforma Mintos, kas pēc finansēto kredītu apjoma mēneša griezumā ir starp Top 3 platformām kontinentālajā Eiropā. Investīcijas šādos finanšu tehnoloģiju uzņēmumos ir ievērojamas. Latvijai potenciāls šajā jomā ir ļoti liels. Jautājums, vai valsts tam rada nepieciešamos priekšnoteikumus.
Kādi tie būtu?
Jautājums ir par normatīvo bāzi, jo uzņēmumi attīstās straujāk nekā regulējums. Piemēram, pašlaik vēl aizvien nav izstrādāts likumiskais ietvars savstarpējo aizdevumu platformām. Piemēram, Lielbritānijā šādi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi vēl tikai savā tapšanas stadijā jau sadarbojas ar uzraugošajām institūcijām, lai laikus radītu nepieciešamos normatīvus. Būtu jādomā arī par nodokļu atvieglojumiem, kas ļautu šiem uzņēmumiem sākuma stadijā daudz straujāk attīstīties.
Vai arī pūļa finansēšanas platformas pieskaitāt pie šādiem alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem?
Jā, jo, piemēram, savstarpējo aizdevumu platformas ir viens no pūļa finansēšanas platformas veidiem, kas visā pasaulē ļoti strauji attīstās. To attīstībā investē gan riska kapitāla fondi, gan bankas. Atsevišķas platformas ir arī biržā kotētas. Vēlējos piebilst, ka ļoti cerīgi raugos uz ES struktūrfondu jauno plānošanas periodu, jo 86 miljoni eiro finanšu instrumentu īstenošanai ir paredzēti riska kapitāla fondiem, kurus pārvaldīs ALTUM. Un riska kapitāls ir viens no galvenajiem finansējuma avotiem jaunu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu izveidē. No nozarēm tā ir Top 1, kurā riska kapitālisti investē. Es gaidu arī, kad tiks atvērta akseleratoru fondu programma, kur finansējumu, apmācības un mentoru pakalpojumus varēs saņemt uzņēmumi ļoti agrīnā attīstības stadijā, un ceru - Latvijā radīsies jauni, konkurētspējīgi finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.
Kādus Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus jūs minētu kā visstraujāk augošos?
4finance, Creamfinance, Twino, Monea, Swipe.
Vai jūsu minētie finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to sniegtie pakalpojumi konkurē ar tradicionālajām bankām, vai tas tomēr ir pilnīgi kas cits?
Es teiktu, ka zināmā mērā noteikti konkurē un banku biznesa daļa, attīstoties šādiem uzņēmumiem, varētu samazināties. Galvenā ārpusbankas pakalpojumu priekšrocība ir inovatīvi, informācijas tehnoloģijās balstīti risinājumi, pakalpojumi, kurus klienti var saņemt, izmantojot mobilās aplikācijas, vai interneta vidē. Jāteic, ka šie pakalpojumi arī ir lētāki nekā tradicionālie banku pakalpojumi.