Šāds lēmums pieņemts infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatības dēļ Eiropā.
Latvijā aizliegums attiecas uz 22 fermām, Lietuvā - 35, Igaunijā - 43, Vācijā - 509, tāpat arī Polijas un citu ES valstu fermām, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) direktors Māris Balodis. Liellopus, aitas un kazas Latvijas lauksaimnieki uz Krieviju neeksportē.
Saskaņā ar Latvijas tirgus veicināšanas centra datiem dzīvu cūku eksports, galvenokārt uz Krieviju, katru gadu pastāvīgi palielinās un pārsniedz 10 000 tonnu dzīvsvara gadā.
Balodis sacīja, ka Krievijas lēmums "ir vismaz dīvains, jo Latvijai cūku eksporta jomā nav bijuši pārkāpumi".
"Pamatojums attiecas it kā uz ES novērotiem pārkāpumiem pagājušā gada beigās, tomēr uz Latvijas cūku transportu nav neviena aizrādījuma. Cūkas neslimo ar Šmalenbergas vīrusu, tādēļ nav izprotams, kādēļ lēmums attiecināts arī uz cūkām," sacīja Balodis.
Viņš arī sacīja, ka PVD rīcībā ir informācija, ka nākamnedēļ,15. martā uz Maskavu dodas augsti Eiropas Komisijas pārstāvji, lai risinātu saasināto problēmu un, iespējams, panāktu Krievijas lēmuma atlikšanu vismaz līdz 20. aprīlim, "lai ES tirgus varētu sagatavoties un sniegt skaidrojumu Krievijai, jo tikai 0,6% gadījumu no eksportētajām kravām ir konstatēti pārkāpumi Krievijā".
Latvijas Cūku asociācijas izpilddirektore Dzintra Lejniece uzskata, ka šāds lēmums varētu iznīcināt vietējos cūku audzētājus.
"Cūku audzētājiem jau tā ūdens smeļas mutē, jo aug graudu un citu izejvielu cenas. Tikmēr gaļas tirgus Eiropā ir pārsātināts un tur nav nekādu iespēju realizēt cūkgaļu. Jau tagad nāk signāli, ka Vācijas gaļa vēl lielākā daudzumā ienāks Latvijas tirgū, kas noteikti samazinās cenu. Patērētājam tā ir laba ziņa, tikmēr cūku audzētājiem - katastrofa, jo ir fermas, kas visas cūkas eksportē uz Krieviju," sacīja Lejniece.
Viņa arī norādīja, ka šodien tiks nosūtīta asociācijas vēstule Zemkopības ministrijai un PVD ar lūgumu iespējami operatīvi piedalīties situācijas risināšanā.
Kā liecina PVD informācija, Šmalenbergas vīruss nosaukts Vācijas pilsētas vārdā, kur tas pirmoreiz tika konstatēts 2011.gada augustā, izplatās ar sūcējkukaiņu asinīm. Šī ir jauna, līdz šim nereģistrēta vīrusa izraisīta saslimšana atgremotājiem dzīvniekiem - saslimšanas gadījumi konstatēti govīm, aitām un kazām. Slimība pieaugušajiem dzīvniekiem izpaužas ar drudzi, produktīviem dzīvniekiem - ar izslaukuma samazināšanos, grūsniem dzīvniekiem - ar abortiem. 2011. gada nogalē slimība tika reģistrēta Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā, bet 2012. gada sākumā arī Lielbritānijā un Francijā.
Latvijā šāda saslimšana nav konstatēta.