Latvijas komersanti un viņu gatavība X stundai

Iespēju, ka, sākoties karam, varēs vienkārši paslēpties vai aizbēgt no Latvijas, kā to saskaņā ar pēdējo gadu sabiedriskās domas aptaujām iedomājušies aptuveni 40% iedzīvotāju, ir novērsta. Likumdevējs normatīvajos aktos pēc Ukrainas kara sākšanās izdarījis virkni grozījumu, kas militāra iebrukuma gadījumā aizliedz nepretoties, un pastiprina ikviena pilsoņa atbildību par savas valsts likteni. Tajā skaitā arī uzņēmējiem kara apstākļos būtu milzīga loma, jo – kamēr vieni karo, citiem viņi jābaro. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. 
 

Lai valsts neapstātos

Augošās bažas armijas cilvēku un militārās politikas ekspertu vidū saistītas ar rudenī plānotajiem Krievijas militārajiem manevriem Zapad 2017, kad vairākas Krievijas divīzijas tiks pārsviestas uz Baltkrieviju. Tāpēc NATO spēkos notiek aktīva gatavošanās rudens cēlienam. Tikmēr civilajā sektorā nekādas aktivitātes nav manāmas, un uzņēmēji bez īpaša pamudinājuma par iespējamo X stundu nedomā. 

Dokumentu, kuros minēti komersantu pienākumi, ir daudz. Aizsardzības ministrijas mājaslapā normatīvo aktu sadaļā Bruņoto spēku rezerve un mobilizācija. Civilās aizsardzības sistēmas atbalsts bruņotajiem spēkiem izņēmuma stāvoklī atrodami 28 dažādi normatīvie akti, kuros atrunāti arī komersantu pienākumi. 

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktore Olga Bogdanova piekrīt, ka tas nav pārskatāmi. Tādas atsevišķas rokasgrāmatas, kurā būtu pasacīts, kā uzņēmumam Latvijā izdzīvot kara apstākļos, nav. Viņas vadītajā struktūrvienībā ir tapis Tautsaimniecības mobilizācijas plāns, taču šis desmit gadu veidotais dokuments ir konfidenciāls – lai potenciālais ienaidnieks nevarētu savlaicīgi izlasīt, kas ir mūsu vājās vietas, un tad tām uzbrukt.

Plāna pamata uzdevums ir nodrošināt, lai izņēmuma apstākļos valsts iekārta turpinātu funkcionēt, lai darboties iestādes, slimnīcas, policija. Valdībai force majeure apstākļos ir tiesības, nerīkojot konkursu, paņemt no komersanta valstij nepieciešamo mantu vai pakalpojumu. Piemēram, traktoru, ja uz ceļiem sagāzušies koki, vai pārtiku no uzņēmuma, ja paēdināmi lieli cilvēku daudzumi. "Ja valstī kaut kas notiek, tiek izsludināts īpašs tiesiskais stāvoklis. Tas maina principus, kā darbojas komersanti, un savstarpējās līgumtiesiskās attiecības," skaidro Olga Bogdanova. Brīvais tirgus vairs nestrādā.
 

Pretī iedos kvīti

Ārkārtas stāvoklis – tie ir plūdi, vētras, pārtraukta elektrības apgāde atsevišķos reģionos, – šādas situācijas Latvija jau ir pieredzējusi. Taču karš – tas jau būtu izņēmuma stāvoklis. Aizsardzības ministrija uzņēmēju pienākumus kara apstākļos skaidro šādi: "Mobilizācijas gadījumā komersantiem ir jāspēj nodrošināt tiem izsniegtajos mobilizācijas pieprasījumos prasītos materiāltehniskos līdzekļus vai pakalpojumus. Pēc mobilizācijas komersantiem šie materiāltehniskie līdzekļi tiek atdoti vai atmaksāta atlīdzība par nodarītajiem zaudējumiem daļēji vai pilnā apmērā." 

Taču, kamēr izņēmuma stāvoklis turpinās, kompensācijas netiek izmaksātas. Nauda vai manta atgūstama tikai 30 dienu laikā pēc miera stāvokļa atjaunošanas, proti, demobilizācijas izsludināšanas.

Apmaiņā pret paņemto mantu vai darbu valsts gan komersantam izsniedz tādu kā kvīti – mobilizācijas pieprasījuma veidlapu. Tajā aprakstīts veicamais pienākums, termiņi, tehniskās nianses. Uz tās pamata vēlāk ir pieprasāma kompensācija, un pašlaik sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem un komersantiem tiek izstrādāta precīzāka šīs procedūras norises kārtība.

Neskaitot mobilizācijas pieprasījumus, komersantiem jāpilda arī citi Valsts civilās aizsardzības plānā noteikti pienākumi. Tā, piemēram, jāpiedalās kultūras vērtību evakuācijā, jānodrošina autotransporta satiksme, jāpiegādā degviela, jākontrolē pārtikas izsniegšana un jāveic vēl citi pienākumi.
 

Uzņēmējiem jāgatavojas pašiem

Tomēr valsts nav tikai valdības atbildība, un komersantiem arī pašiem jādomā, kā rīkoties Latvijai nebaltā dienā. "Te šis ir akmens uzņēmēju dārziņā," atzīst Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. 

Daudzi uzņēmēji izliekas, ka uz viņiem iespējamā X stunda vispār neattiecas, krīzes vadības plānus neveido.

Kaut gan karš sarežģī visu dzīves. Par to pirms kāda laika, viesojoties Latvijā, stāstījuši ukraiņu uzņēmēji. Karadarbības rajonos nācies atrisināt neskaitāmas problēmas – kā turpināt ražošanu, ja gados jaunos darbiniekus aizsauc frontē, kā evakuēt iekārtas, kā pārvietot strādājošo ģimenes, kam dodama priekšroka. Vēl ir informācijas tehnoloģiju drošība un neskaitāmi citi jautājumi. 

Ģenerālais secinājums pēc semināra bija šāds: "Uzņēmumiem, kuri vēlas strādāt tirgos ar augstiem politiskajiem riskiem, jābūt gataviem nosargāt saimniecisko darbību konflikta situācijās un korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvas orientēt uz cilvēku dzīvības apdraudējuma novēršanu. Lai spētu operatīvi orientēties konflikta apstākļos, uzņēmumiem un valsts institūcijām kopīgi ir jāizstrādā biznesa pēctecības plāni un krīžu vadību plāni, mācoties no Ukrainas pieredzes."

Civilajā aizsardzībā ir katrā līmenī risināmi jautājumi – bērniem jāiemāca evakuēties no bērnudārza telpām, uzņēmuma vadītājam jāzina, ar ko sazināties atbildīgajos dienestos, valdības līmenī – kur dabūt ģeneratorus. 

Ekonomikas ministrija joprojām risina pērnruden civilās aizsardzības mācībās Stormex 2016 konstatētās problēmas. Scenārija pamatā bija postoša vētra, kas radījusi infrastruktūras bojājumus visā valstī. Ja nav elektrības, degvielas uzpildes stacijas vienkārši nedarbojas. Iespējams, degvielas uzpildes stacijās šādiem gadījumiem jāglabā sūkņi, kas strādā no mašīnas akumulatora.

Skandināviem, piemēram, degvielas uzpildes stacijās ir manuālie sūkņi. Tie gan nekādi neatrisina degvielas uzskaites jautājumu, un no degvielas uzpildes staciju īpašniekiem varētu būt sagaidāma pretestība. 

Cits jautājums radās par slimnīcām. Elektrības ģeneratori ir visās slimnīcās, taču neviens līdz šim nav pārbaudījis, vai to jauda atbilst objektīvajām vajadzībām krīzes situācijās. Tāpat mācībās radās jautājums par tā dēvēto krīzes vadības ķēdi – arī pašā Ekonomikas ministrijā. Jautājums ir par to, kurš ir atbildīgais, ja ministrs vai valsts sekretārs kaut kādu apstākļu dēļ nav pieejams.
 

Pie katra uzņēmuma durvīm ministrs neklauvēs

Mācības turpmāk būs vēl. Iekšlietu ministrija, kas ir vadošā iestāde civilās aizsardzības jautājumos, informē, ka šogad mācības plānotas 11 augsta riska objektos. Preses dienests vēsta: "Lai pārbaudītu sadarbības iespējas varbūtēju apdraudējumu gadījumā, gan komersanti, gan citas organizācijas un institūcijas tiek iesaistītas arī valsts un starptautiska līmeņa civilās aizsardzības mācībās." 

Pērn tajās pašās civilās aizsardzības mācībās Stormex viena no epizodēm Kurzemē tikusi izspēlēta sadarbībā ar uzņēmumu Ventspils nafta termināls. Jāņem vērā, ka bīstamajām vielām ir nepieciešama dzesēšana, pretējā gadījumā iespējama eksplozija. 

Latgalē savukārt mācībās piedalījās Latvijas finieris. Rēzeknes rūpnīcā Verems ir transports un izejmateriāli, kas var noderēt armijai, pašvaldībai. Uzņēmuma pārstāve Jolanta Medne atzīst, ka pēc šī semināra daudz kas kļuvis skaidrāks: "Kara situācijā par turpmākajiem soļiem jādomā ir visiem un katram. Ja esam tajā [karadarbības] teritorijā un ja visa uzņēmējdarbība apstājas, tad loģiski rodas jautājums – palikt rūpnīcā, strādāt vai iet mājās? Jāņem arī vērā, ka [aizsardzības ministrs Raimonds] Bergmanis nepieklauvēs pie katrām durvīm un nepateiks, kas jādara." 

Arī pašlaik, miera laikā, valsts pie ļoti daudziem nepieklauvē. Piemēram, tāds ievērojams pārtikas ražotājs kā Dobeles dzirnavnieks, kura produkcija kara apstākļos būtu zelta vērtē, plašākā valsts mēroga civilās aizsardzības plānošanā vai modelēšanā nav bijis iesaistīts. Taču, kā vēsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, savs civilās aizsardzības plāns uzņēmumam esot. Tas paredz darbinieku apmācības, noteiktu aprīkojumu un atbildīgos uzņēmumā, kā arī nosaka darbības ārkārtas situācijās.

Pārbaudīt, kā šie civilās aizsardzības mehānismi strādās kara gadījumā – atsevišķā uzņēmumā, pašvaldībā, valstī kopumā, – ir neiespējami. Turklāt dažādas krīzes var savstarpēji kombinēties un izraisīt pilnīgi atšķirīgas, tajā skaitā neprognozējamas sekas. Cik smagus pārbaudījumus un cik ilgu karu Latvijas tautsaimniecība spētu izturēt? Divas nedēļas līdz sabiedroto atnākšanai lielākā skaitā? Bogdanova atbild apstiprinoši. Divas nedēļas spētu. Savukārt naftas rezerves tiek glabātas krietni ilgākam laikam – 90 dienām, un, ja ir degviela, tad ir arī siltums un elektrība. 

"Pamata panikai nav. Mēs esam izdarījuši preventīvās lietas, visas prasības ir atrunātas, regulāri tiek rīkotas mācības. Jā, mēs konstatējam kaut kādas nepilnības, bet tas labi, ka mēs tās konstatējam. Tātad sistēma strādā," uzsver Ekonomikas ministrijas pārstāve.