Latvijas ostās janvārī pārkrāva par 28,8% mazāk kravu

Latvijas ostās janvārī visvairāk pārkrautas beramkravas - 1,874 miljoni tonnu, kas ir par 47% mazāk nekā gadu iepriekš. Tostarp pārkrauto ogļu daudzums bija 475 200 tonnu, kas ir 3,9 reizes mazāk, labība un labības produkti pārkrauti 444 600 tonnu apmērā, kas ir par 5,4% vairāk, ķīmiskās beramkravas - 173 000 tonnu, kas ir par 46,2% mazāk, bet koksnes šķelda pārkrauta 240 700 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 21,8%. 

Lejamkravas Latvijas pērn pārkrautas 1,141 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 10,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 1,069 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 12,3%.

Savukārt ģenerālkravas Latvijas ostās janvārī pārkrautas 1,017 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,6% mazāk nekā 2019.gada janvārī. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 403 300 tonnu apmērā, kas ir par 2,9% vairāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 322 400 tonnu apmērā, kas ir par 18,7% mazāk, bet roll on/roll off kravas - 250 700  tonnu, kas ir kritums par 7,8%. 

Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups aģentūrai LETA skaidroja, ka ir redzams, ka lielākais kravu apjoma samazinājums ir ogļu kravās. Viņš uzsvēra, ka nevar pateikt galveno iemeslu, bet to var ietekmēt gan siltā ziema, gan vispār samazinājums pieprasījumā pēc oglēm, gan arī tas, ka Krievija savas kravas virza uz savām ostām. 

"Visi šie aspekti nospēlē, un jārēķinās, ka, visticamāk, šie kravu veidi turpinās mazināties," stāstīja Maldups. 

Viņš norādīja, ka pieaugums ir kokmateriālu, konteineru, celtniecības materiālu un naftas produktu kravām vairākās ostās. "Līdz ar to ir skaidrs, ka energoresursu kravas visdrīzāk mazināsies, un ir jāstrādā pie visiem pārējiem kravu veidiem," teica Maldups. 

Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors uzsvēra, ka augstākminētie ir rādītāji tikai par vienu mēnesi un pēc tiem nevajadzētu izdarīt secinājumus par visu gadu. "Nevajadzētu pieņemt, ka tāds būs viss gads, daudz kas vēl var mainīties," teica Maldups. 

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā šogad janvārī joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 2,13 miljonus tonnu, kas ir par 25% mazāk nekā 2019.gada pirmajā mēnesī. 

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums janvārī veidoja 1,185 miljonus tonnu, kas ir par 42,8% mazāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 570 400 tonnu, kas ir par 0,5% vairāk nekā gadu iepriekš. 

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums pagājušajā gadā bija Skultes ostā - 1,006 miljoni tonnu, kas ir par 0,7% vairāk nekā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 468 200 tonnu, kas ir par 2,5% vairāk, un Salacgrīvas osta ar 301 800 tonnu, kas ir par 14% mazāk. 

Kopumā mazajās Latvijas ostās janvārī pārkrāva 146 000 tonnu kravu, kas ir par 19,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019.gadā.

2019.gadā Latvijas ostās pārkrāva 62,379 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5,7% mazāk nekā 2018.gadā.