"Vieglāk ir zemniekiem, kas var izmantot Lauku atbalsta dienesta pakalpojumus. Uzņēmējiem pārējās nozarēs atbalsts ir trīs reizes mazāks un nav pieejama konsultantu palīdzība. Darba iekārtošanas pasākumi bija veiksmīgāki, kad bija lielāks atbalsts jaunu darba vietu radīšanai," paziņojumā pauž LTA.
Šobrīd reģionu attīstībā dažādām ministrijām ir labas iestrādes, tomēr vienlaikus tās netiekot savstarpēji koordinētas ar vienu mērķi – palīdzēt cilvēkam atrast darbu vai uzsākt uzņēmējdarbību lauku apvidū.
"Savulaik bija laba programma - jauniešu darba prakse. Tas bija izdevīgi gan uzņēmējiem, gan jauniešiem deva vajadzīgo darba pieredzi. Tagadējās izmaiņas, ka puse jāapmaksā uzņēmējam pieņemot darbā nepieredzējušus jauniešus, neveicina darba vietu radīšanu," stāsta SIA Vējkalni Miki vadītājs Ilmārs Klaužs no Aizkraukles.
"Būtu nepieciešams atvieglot uzņēmējam dažādu formalitāšu kārtošanu, piemēram, dokumentāciju darba aizsardzībai un dažādām citām prasībām, tajā skaitā attiecībā par grāmatvežiem. Būtu labāk, ja maziem uzņēmumiem daudzo dokumentu kārtošana un saskaņošana ar vairākiem dienestiem nebūtu tik sarežģīta. Nelielam ģimenes uzņēmumam visu paveikt nav viegli, arī izmaksas ir lielas, tas nesekmē attīstību," situāciju skaidro IK Dekna saimniece Natālija Zīlīte no Saldus.
"Attiecībā uz darba aizsardzību, civilo aizsardzību un ugunsdrošību nelielā uzņēmumā - tas veido milzīgus papīra kalnus. Protams, prasības pastāv un tās ir jāievēro, vienīgi vajadzētu rast atšķirīgu pieeju lielajiem un mazajiem uzņēmumiem. Piemēram, ja saturā nekas nemainās, darba vietas paliek vienas un tās pašas, vai ir lietderīgi katru gadu sastādīt un saskaņot jaunu darba aizsardzības plānu, kurā rakstīts tieši tas pats, kas visus iepriekšējos gadus. Tas prasa arī attiecīgus izdevumus, kas pārsniedz 100 latus uz strādājošo gadā," teic Māris Bērziņš, SIA Cēsu tirgus pārstāvis.
LTA prezidents Henriks Danusēvičs aicina valdību uz koordinētāku un izlēmīgāku rīcību. LTA padome nolēma rosināt, lai valsts veidotu kopīgus uzņēmējdarbības atbalsta centrus, kur katras nozares uzņēmējs varētu saņemt informāciju un atbalstu savām idejām un aktivitātēm. Lielāku atbildību jāprasa no pašvaldību vadītājiem par plānošanas programmu izpildi, jo no viņu darba atkarīga investīciju piesaiste un darba vietu attīstība konkrētā teritorijā.
Tirgotāji aicina valdību pēc iespējas ātrāk koordinēt ministriju aktivitātes, lai veicinātu nodarbinātību un nodrošinātu pienācīgu iztiku lauku reģionos dzīvojošajiem. Papildus uzsvaru liekot uz atbalstu mazajiem uzņēmējiem - tirdzniecības un pakalpojumu sniedzējiem, iekļaujot tos energoefektivitātes un citās ilgtspējīgas attīstības programmās.