Atklās jaunu jahtklubu
Jūrmalas ostas pārvaldnieks Andrejs Bukins stāsta, ka atšķirībā no citām Latvijas mazajām ostām, kur ir attīstīta kravu pārkraušana vai ražojošo uzņēmumu (piemēram, zivsaimniecības) darbība, Jūrmalas ostas attīstība vērsta uz tūrisma pakalpojumu sniegšanu. "Mēs vēlamies kļūt par nozīmīgu ostu tieši jahtotājiem, kā arī zvejniekiem, kuri ar to nodarbojas privātā kārtā, nevis rūpnieciskos nolūkos. Tieši tāpēc Lielupes osta Tīklu ielā 10 veido savu jahtklubu Jūrmala, kurā būs vieta 30 jahtām. Pakāpeniski gan ceram jahtu skaitu palielināt. Tāpat ir doma par jahtu remonta vietas izveidi," darbības plānus ieskicē Bukins un piebilst, ka Jūrmalas ostā nekādu rūpniecisko darbību vai kravu pārkraušanu nav plānots attīstīt. Jaunajā jahtklubā iecerēts uzstādīt moduļa māju, kur atradīsies arī veļas mašīna un veļas žāvētājs, tāpat tiks uzstādīta tā dēvētā peldošu notekūdeņu pieņemšanas sūkņu stacija, lai notekūdeņi neieplūstu Lielupē. Visā jahtkluba teritorijā tiks ierīkota videonovērošana un plānots iegādāties rāciju, lai varētu sazināties ar jahtām, kuras vēlas ienākt ostā. No jau paveiktajiem darbiem Bukins min izveidotu autostāvvietu līdz pat 16 transportlīdzekļu novietošanai, inženiertehniskās komunikācijas izveidošanu (elektroenerģijas pieslēgums, ūdens spices dziļurbums, kanalizācijas septiskā aka), tāpat uzstādītu betona pontonu.
Bukins stāsta, ka 80 000 eiro projektam izdevies piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem un līdzfinansējumu nodrošinājusi Jūrmalas pašvaldība. Jaunajam jahtklubam plānots piesaistīt arī ārvalstu jahtas, pārsvarā no Skandināvijas. Līdztekus jahtkluba Jūrmala ieņēmumiem un potenciālajai jahtu remonta vietas izveidei Jūrmalas ostas ieņēmumus veido ūdeņu noma privātajiem jahtklubiem un jahtām. Viens no lielākajiem Jūrmalas ostas izaicinājumiem saistīts ar Lielupes krastu nostiprināšanu, jo pašlaik vērojama ļoti strauja erozija. Taču, kā norāda Bukins, to būs iespējams paveikt tikai ar ES naudas palīdzību, jo nepieciešamās summas ir ļoti lielas. Jāpiebilst, ka Jūrmalas ostas teritorijā esošās jahtu piestātnes var sasniegt no Daugavas pa Buļļupi un pa Lielupes ieteku Rīgas jūras līcī, vēsta Jūrmalas ostas informācija.
Jāteic, ka Latvijā ir vēl viena mazā osta, kuras pamatbizness ir tieši jahtu piestātnes - Pāvilostas osta. Tās pārvaldnieks Roberts Griškēvičs šā gada sākumā Dienai stāstīja, ka ostas galvenais bizness ir tūrisma pakalpojumi, piemēram, jahtu piestātnes, kā arī zvejniecības pakalpojumi, jo darbojas zvejas osta. "No zvejniecības viedokļa 2015. gads bija veiksmīgs, ne tik labs tas bija attiecībā uz jahtām, jo bija vēla vasara," sacīja Griškēvičs.
Koksnes kravas
Pilnīgi cita situācija ir Engures un Rojas ostā, kur nepiestāj neviena jahta, turpretī ir attīstīta ražojošo uzņēmumu darbība. Šo ostu pārvaldnieks Jānis Megnis stāsta, ka kravu pārkraušana nelielos apmēros notiek vienīgi Rojas ostā, tur pārvadājamās kravas ir koksne un celuloze, kas tiek eksportētas uz Skandināviju. Taču pašlaik šajā tirgū vērojams pieprasījuma kritums, kas saistīts ar aizvien lielāku pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem. Megnis uzsver, ka galvenos mazo ostu ienākumus veido tieši kravu pārkraušanas operācijas un kravu pārvadājumi. "Ostu pārvaldēm svarīgākais ir kravu apgrozījums, tāpēc ka ostu maksas tiek izmantotas ostas infrastruktūras uzturēšanai un uzlabošanai, savukārt pašvaldības intereses saistās ar darba vietu nodrošināšanu. Darba vietu skaits kravu apstrādē ir nesalīdzināmi mazāks nekā strādājošo skaits zivju apstrādes uzņēmumos, tāpēc mazo ostu pārvalžu un pašvaldības intereses cita citu papildina, jo osta ir mezgla punkts, kas nodrošina nepieciešamo infrastruktūru," stāsta Megnis.
Ražojošie uzņēmumi, kas ir gan Rojas, gan Engures ostas pamata bizness, lielus ieņēmumus ostas pārvaldei neienes. "Vienīgie ieņēmumi, kas mums ir no ostās strādājošajiem zivrūpniecības uzņēmumiem, ir nomas maksa par zemi. Taču tā ir pavisam neliela, jo saskaņā ar Ostu likumu nomas maksa ir noteikta ne lielāka par 5% no zemes kadastrālās vērtības, kas ir ļoti zema. Visi pārējie nodokļi aiziet valsts un pašvaldību budžetā. Līdz ar to ostu ienākumi ir pavisam nelieli un mums nav viegli uzņēmumiem nodrošināt visu publisko infrastruktūru," atzīst Megnis. Tomēr viņš uzsver, ka zemes nomas maksas palielināšana nebūtu pareizs risinājums, jo ģeopolitiskās situācijas un Krievijas noteikto sankciju dēļ "zivapstrādes uzņēmumiem tāpat neklājas viegli un tie ir pārāk nozīmīgi Rojas novadam, lai to darbību apgrūtinātu ar lielu nomas maksu".
Vēlas izmaiņas likumā
Risinājumu Megnis redz Ostu likuma izmaiņās. Proti, pašlaik tas paredz, ka uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides par ieguldījumiem ostas infrastruktūrā pienākas tikai uzņēmumiem, kas nodarbojas ar kravu pārkraušanu. Megnis uzskata - likumā būtu jāparedz, ka atlaides par ieguldījumiem ostas infrastruktūrā pienāktos arī zivrūpniecības uzņēmumiem. Viņaprāt, tas būtu pietiekams stimuls, lai šie uzņēmēji investētu ostas publiskajā infrastruktūrā.
Megnis uzsver, ka Rojas ostā strādājošie uzņēmumi nodrošina aptuveni 1000 darba vietu vai aptuveni 60% no Rojas novadā strādājošo skaita.
Taujāts par pieejamajām elektrības jaudām, kas ir liela problēma gan Salacgrīvas, gan Mērsraga ostā, Megnis min, ka, attīstoties ražojošajiem uzņēmumiem, ar pašreizējām elektrības jaudām vien iztikt nevarētu. Taču papildu elektrības jaudu nodrošināšana ostai būtu liela problēma. Runājot par nākotnes plāniem, Megnis stāsta, ka 2013. gada beigās Rojas ostas pārvalde izsolē iegādājās ostas teritorijā esošās maksātnespējīgās SIA Anfelds ražošanas korpusus un šobrīd uzsākusi to rekonstrukciju, lai izveidotu jaunu ES prasībām atbilstošu zivju pārstrādes cehu. Pirmo kārtu paredzēts nodot ekspluatācijā jau šogad, un paredzēts, ka jaunais cehs nodrošinās aptuveni 200 jaunu darba vietu.
Diena jau vēstīja, ka mazā osta, kas spēj attīstīties pati saviem spēkiem, ir Skultes osta, un tas iespējams tāpēc, ka notiek aktīva kravu pārvadājumu attīstība. Jāpiebilst, ka no Skultes ostas pārsvarā tiek eksportēta papīrmalka, kūdra un šķelda, kas tiek vesta uz Skandināviju. Ostu, kas atrodas Salacgrīvā un Mērsragā, lielākās problēmas saistītas ar nepietiekamām elektrības jaudām, kas liedz pilnībā izmantot to teritorijas saimnieciskajai darbībai. Jauns elektrības pieslēgums maksā ļoti dārgi, un to iegādāties nav pa spēkam nedz ostām, nedz pašvaldībām. Tāpat Salacgrīvā un Mērsragā aktuāla ir molu atjaunošana un krastu nostiprināšana, ko jau, piesaistot ES projektu naudu, paveikusi Skultes osta.