Statistikas dati ir nesaudzīgi pret noziedznieku apkarotājiem – atgūtās naudas daudzums ir samērā niecīgs pret valsts kasei noblēdīto naudas apjomu. Noķerto un notiesāto skaits – arī mazs pret kopējo PVN ķēdēs iesaistīto personu skaitu. Amatpersonas sūkstās gan par savu struktūru kapacitātes trūkumu, gan par visai maigajiem tiesas spriedumiem, kā arī stāsta katrs par savas institūcijas paveiktajiem labajiem darbiem, norāda uz savas kompetences robežām un jau citu iestāžu atbildību konkrētajā jomā.
Tomēr aizvien sajūtams – katastrofāli trūkst atbildīgo struktūru koordinētas un sistēmiskas darbības, un Dienas pētījuma secinājumi aizvien vairāk nostiprina pārliecību – daudzu gadu garumā kāds spēks vai kādi spēki apzināti un mērķtiecīgi ir veicinājuši un joprojām veicina kontrolējošo iestāžu sadrumstalotību, speciālistu trūkumu un esošo darbinieku kompetences vājumu, lai PVN shēmas varētu netraucēti darboties. Pie esošās kārtības katra institūcija dara vai sakās darām dižus darbus, bet diži rezultāti izpaliek. Runa turklāt nav tikai par sadarbības trūkumu – runa ir par vēlmi un uzdrošināšanos cīnīties ar PVN shēmām. Ir jābūt politiskajai gribai, faktiski skaidram politiskam uzdevumam apkarot šo sērgu.
Turpinot pētīt PVN shēmas, Diena tikās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Atbilstības kontroles departamenta direktori Maiju Treiju, sarunai ar kuru pievienojās arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta, KD) vadītājs Viesturs Burkāns (ar kuru Dienai bija saruna arī iepriekš). Tāpat sarunai ar Dienu piekrita finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Abās tikšanās pārrunāto un izdarītos secinājumus nolēmām apvienot vienā rakstā.
Gan ministre, gan FKTK un KD pārstāvji atzina – viens no klupšanas akmeņiem efektīvai cīņai pret nodokļu noziegumiem ir arī mazie sodi galīgajos tiesu spriedumos. To pierāda arī statistika. Taču te rodas jautājums – vai FM ir rosinājusi grozījumus Krimināllikumā, pārrunājusi šo problēmu ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju par tiesu praksi finanšu noziegumos? Tieši tāpat ir jāuzdod jautājums par tiesai nodoto krimināllietu kvalitāti. Savā ziņā var secināt – šī tiesu prakse atspoguļo sabiedrībā, it īpaši uzņēmēju aprindās, vispārpieņemto PVN shēmu praksi, jo – visticamāk, neapzināti – tiesu vara ar šādiem maigiem spriedumiem atzīst, ka šie nav sabiedrībai un cilvēkam bīstami noziedzīgi nodarījumi, bet Latvijas tautsaimniecības ierasta prakse.Reizniece-Ozola uzsver, ka cīņa ar ēnu ekonomiku ir sabiedrības kopīgs uzdevums. "Tā ir ne tikai valsts, bet mūsu visu kopīga atbildība. Mūsu aplēses rāda, ka kopējās ēnu ekonomikas īpatsvars varētu būt līdz pat pusotram miljardam eiro. Taču, ja paskatāmies tās struktūru, patiesībā tikai daļu veido tā sauktie noziedzīgie grupējumi un karuseļu shēmu atbalstītāji. Lielākā daļa ir tādu darbību, kur sabiedrība pati ir iesaistījusies un tiešā vai netiešā veidā, praktiski vai emocionāli atbalsta šo ēnu ekonomikas eksistēšanu. Lai pārliecinātu šo sabiedrības daļu, jādemonstrē, ka mēs spējam un gribam cīnīties ar blēžiem. Lai pret karuseļu grupējumiem visa sabiedrība ir gatava cīnīties. Ja mēs parādīsim, ka ir taustāmi rezultāti, tad arī sabiedrība iesaistīsies šajā cīņā," pauž ministre. Viņa uzsver, ka daļa iedzīvotāju piedalās nelikumīgos darījumos, to pat nenojaušot – iepērkas veikalā, saņem čeku, taču manipulāciju dēļ ar kases aparātu nodokļi reāli budžetā netiek samaksāti.
Latvijai raksturīgi, ka «liela daļa ēnu ekonomikas ir tā, kurā iedzīvotāji paši piedalās, piemēram, saņemot aplokšņu algas. Ja cilvēkam reģionā pajautātu, vai tu esi gatavs šobrīd saņemt mazāk, bet ar nodokļiem, tad atbilde bieži būtu nē. Valsts atbildība ir tajā, ka valsts nav spējusi parādīt iedzīvotājiem, kāpēc vērts maksāt nodokļus, ka par to, ka šie nodokļi būs samaksāti, būs kvalitatīva izglītība, laba veselības aprūpe, būs nodrošinātas vecumdienas. Diemžēl šobrīd nav sasaistes starp nodokļu nomaksu un pakalpojumu, ko saņemam no valsts,» akcentē ministre. Tomēr ministrei nevar viennozīmīgi piekrist – aplokšņu algu saņēmējus nevar uzskatīt par noziedzīgu nodarījumu līdzdalībniekiem, viņi ir šīs visaptverošās sistēmas upuri.
Reizniece-Ozola atzīst, ka nodokļu un citu ekonomisko noziegumu apkarošanu apgrūtina arī nepietiekami koordinēta visu kontroles dienestu rīcība, turklāt nereti arī iesaistītajiem speciālistiem pietrūkst kompetences. "Mēs bieži peramies kā pliki pa nātrēm, jo cilvēki ir pārstrādājušies, ļoti daudz darbu dara, taču tie nav pietiekami mērķtiecīgi darbi. Svarīgi, pirms tu kļūsti par ēnu ekonomikas apkarotāju, ir saprast, kas tad ir ēnu karaļi. Pret ko tad tu īsti cīnies. Mums ir zināma kopējā bilde par ēnu ekonomiku, taču jāakcentē sektorālā pieeja – kuras ir lielākās nozares, kurām ir lielākā ietekme tautsaimniecībā, kur ēnu ekonomika ir vissāpīgākā valsts budžetam. Tāpēc arī nākamā gada budžetu pavadošajos tiesību aktos paredzam nozarēs, kurās ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, to būtiski sakārtot, panākot daudz lielāku ieguvumu nekā šobrīd, kad VID mēģina kontrolēt katru mazo autoservisu vai frizētavu – darbu daudz, cilvēki noskrējušies, mazie uzņēmēji neapmierināti, taču efekts no tā ir mazāks nekā, piemēram, ieviešot ģenerāluzņēmēja atbildību būvniecības nozarē, avansa maksājumus taksometru nozarē, ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un citus pasākumus, kas mērķēti uz nozarēm, kurās ir lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars un apgrozās lielākā naudas masa. Vairākas lietas, kuras iespējams izdarīt samērā vienkārši, nezināmu iemeslu dēļ nav īstenotas pietiekami aktīvi, piemēram, reversā PVN ieviešana graudu un dārgmetālu, elektronikas tirdzniecības nozarēs, kas ir jomas, par kurām visi zina, ka tās tiek izmantotas PVN krāpšanai. Tas nav tik sarežģīti – uzrakstīt likumprojektu un pieņemt to valdībā un Saeimā, tomēr nezināmu iemeslu dēļ tas netika izdarīts," pauž Reizniece-Ozola.
Dienas eksperti gan uzsver – netiešā veidā, klusējot šo shēmu eksistēšanu atbalsta bankas, lielākoties universālās bankas, jo bankas rēķinās ar to, kāda ir Latvijas sabiedrība un tātad – šo banku klienti. Bankas nevēlas zaudēt klientus un piever acis uz šīm shēmām. Vienalga, par kādu tautsaimniecības nozari ir runa, visas tās izmanto banku pakalpojumus.
Burkāns stāsta, ka šogad desmit mēnešos KD nosūtījis tiesībsargājošajām iestādēm 200 materiālu, to skaitā 48 materiālus – VID Finanšu policijas pārvaldei (FPP) par ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, šīs naudas legalizāciju un par nepatiesas statistiskās informācijas sniegšanu VID par veiktajiem vai neveiktajiem darījumiem. "No 48 materiāliem 37 ir tādi, kuros esam ne tikai shēmu atklājuši, bet arī atraduši naudu un iesaldējuši to kontos. Kopumā 2016. gadā izdoti 222 rīkojumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu uz laiku līdz 45 dienām, kad izmeklētājam ir laiks savākt visus pierādījumus un ar tiem doties pie izmeklēšanas tiesneša, lai uzliktu arestu naudas līdzekļiem. Kopējā iesaldētā summa ir 28 608†237,53 eiro. Tieši nodokļu jomā ir izdoti 78 rīkojumi par kopējo iesaldēto summu 1 329 339,4 eiro. Tā ir nauda, kas ir pie kāda atrasta kontā, iesaldēta," pauž Burkāns.
Viņš atzīst, ka atrastā un iesaldētā summa uz kopējo nodokļu krāpšanu fona ir ļoti niecīga, taču norāda, ka jāņem vērā – krāpšanas shēmas tiek izveidotas darbībai tikai uz dažiem mēnešiem. "Agrāk bija tendence, ka shēma darbojas ilgāku laiku, pēdējā laikā redzam iezīmi, ka shēmas ir relatīvi īslaicīgas. Vēl viens aspekts – šo shēmu dalībnieki un organizatori ļoti labi zina, ko var KD iesaldēt, un redzam – neviens lielus miljonus vienā darījumā nesūta. Tā tas nenotiek. Lai pārbaudītu, vai banka un KD pamanīs shēmu, sākotnēji sūta nelielas naudas summas, kas nav tūkstošos rēķināmas – tikai simtos – pārbauda, vai nauda vispār iziet shēmai cauri. Kad viņiem rodas pārliecība, ka shēma darbojas, tiek sūtītas lielākas summas," situāciju ilustrē Burkāns.
Viņš norāda, ka jebkuras shēmas sākuma vai beigu posms bieži ir ārpus Latvijas robežām. Visbiežāk – kaimiņvalstu bankās, kur šie darījumi arī notiek shēmas ietvaros. «Tā ir shēma, kur iesaistītas gan vairākas bankas, gan vairākas valstis. Runa ir par tiem nodokļiem, kas ir maksājami šeit, jo viņi arī zina par banku pienākumu reizi nedēļā sniegt elektroniski informāciju par atvērtajiem kontiem VID, un VID zina, kuram uzņēmumam un kurā bankā ir konti – viņi gan nezina, kādi ir darījumi un atlikumi šajos kontos.
Tomēr Dienas eksperti norāda – ja runa ir par skaidras naudas iegūšanu PVN nemaksāšanas rezultātā, tad sākuma posms vienmēr ir Latvija, proti, shēmas sākums ir Latvijas nodokļu maksātājs un banka, kas veic pirmo pārskaitījumu.
"Lai izvairītos no iekrišanas, blēži atver kontus ārvalstīs un veic daļu shēmas tur. Lai iegūtu informāciju, kur un kāda nauda ir aizgājusi, mums jāsazinās ar partnerdienestiem ārvalstīs un jāpieprasa informācija. Tas prasa laiku, bet, zinot, cik ātri notiek darījumi, lēnā procesa norise mums traucē maksimāli ātri noķert lielākas summas," skaidro Burkāns, piebilstot, ka vissarežģītākais darbs shēmu izmeklēšanā ir patiesā labuma guvēju atrašana.
"Ir shēmas dalībnieki un shēmas organizatori. Organizatori nekad neparādās banku dokumentos, Uzņēmumu reģistra dokumentos, VID deklarācijās – viņu personas tur nekad neatradīsiet. Tas ir izmeklēšanas un operatīvā darba rezultāts – pierādīt, ka tieši viņš organizē shēmu, un atklāt gan organizatoru, gan arī personu, kuras interesēs tas tiek darīts," pauž Burkāns.
Visu rakstu par nesodītajiem miljonu zagļiem lasiet trešdienas, 23. novembra laikrakstā Diena!
par kapteini nulli
skanis
ko