Likumprojektā iekļauta norma, lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas, kuru ietvaros uzņēmums, kas jau darbojas, veic reorganizāciju, atlaiž darbiniekus, savukārt darbinieki ir spiesti veidot mikrouzņēmumus, pēc būtības saglabājot līdzšinējo darba attiecību modeli, bet to tikai nodokļu optimizācijas nolūkos juridiski noformējot kā pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c.
Tāpēc likumā ir noteikts ierobežojums attiecībā uz šāda veida pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem - šāda veida pakalpojumi, izpildoties noteiktiem kritērijiem, tiek pielīdzināti personāla nomai, un attiecīgi personāla nomniekam tiek uzlikts pienākums vispārējā kārtībā aprēķināt nodokli no iznomātā personāla ienākuma.
Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz arī vairākas citas izmaiņas. Piemēram, tiek precizētas likuma normas, skaidri formulējot atbrīvojumu no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli arī citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs saņemtos, no šo valstu budžeta izmaksātos pabalstus.
Tādējādi tiek novērsta iespējamā atšķirīgā attieksme pret pabalstiem, kas izmaksāti no Latvijas budžeta un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu budžetiem, skaidro Finanšu ministrija.
Lai nodrošinātu vienveidīgu pieeju, likuma grozījumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību, kas izmaksāta saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa, dala divās daļās, no kurām viena daļa darba devēja veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu apmērā ir algas nodokļa objekts, bet otra daļa, apdrošināšanas atlīdzības daļa, kas pārsniedz darba devēja veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu apmēru - kapitāla ienākumu.
Likuma grozījumi paredz sīkāk atrunāt kārtību, kādā apliekams ienākums gadījumā, ja ir noslēgts dzīvības apdrošināšanas līgums, kas paredz daļēju uzkrājumu izmaksu. Paredzēts, ka šajā gadījumā apliekamo ienākumu noteiks kā pozitīvu starpību starp summu, kuru veido kārtējā daļēja uzkrājuma izmaksa un visas iepriekš līguma darbības laikā veiktās daļēja uzkrājuma izmaksas, un visu attiecīgā apdrošināšanas līguma laikā iemaksāto apdrošināšanas prēmiju summu.
Lai novērstu, ka pēc sava rakstura līdzīgam ienākumam (ienākumam no kapitāla un ienākumam no īpašuma) tiek piemērots atšķirīgs nodokļa režīms, likuma grozījumi paredz, ka ienākums no īpašuma tiek pielīdzināts ienākumam no kapitāla un arī aplikts pēc 10% likmes.
Savukārt, lai novērstu situāciju, ka avansā saņemtie maksājumi tiek aplikti ar nodokli un maksātāju rīcībā nepaliek plānotais līdzekļu apjoms izdevumu segšanai, likuma grozījumi paredz jau pastāvīgas normas veidā iestrādāt regulējumu, ka vienotā platībmaksājuma, papildu valsts tiešo maksājumu un agrovides maksājumu avansus maksātājs iekļauj pēctaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumos.
Likumprojekts arī paredz papildināt kapitāla aktīvu sarakstu, nepārprotami nosakot, ka ar nodokli apliekams kapitāla pieauguma ienākums veidojas, arī atsavinot tādus kapitāla aktīvus kā ieguldījumi, zelts un tam līdzīgi objekti.
Tāpat likumprojekts paredz noteikt pārejas periodu līdz 2012.gada 31.decembrim, kurā maksātāji, kas noslēguši uzņēmumu līgumu, bet nav reģistrējuši saimniecisko darbību, un no kuru gūtā ienākuma nodoklis tiek ieturēts izmaksas vietā, var nereģistrēt saimniecisko darbību. Tādējādi tiks nodrošināts, ka minētā maksātāju kategorija kā saimnieciskās darbības veicēji reģistrēsies pakāpeniski, turklāt šiem maksātājiem būs laiks izvērtēt savu vēlmi turpmāk veikt saimniecisko darbību un nepieciešamības gadījumā sakārtot līguma attiecības ar pasūtītājiem, ar kuriem noslēgti līdzšinējie uzņēmuma līgumi.
Likumprojekts iekļauts budžetu pavadošo likumu paketē, un plānots, ka tas stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.