Nevar noliegt, ka daudzu pašvaldību lēmumi likvidēt vai reorganizēt lauku skolas radīja spriedzi, kas mudināja daudzus pedagogus no pretestības izpausmēm reģionālā līmenī pāriet uz protestu izrādīšanu visas valsts līmenī. 24. aprīļa gājienā plakāti pauda ne tikai aicinājumus politiķiem pildīt savus solījumus un prasības pēc cieņpilnas attieksmes, bet arī ar protestus pret skolu slēgšanu.
Tomēr ir arī godīgi jāatzīst, ka galvenais jautājumus, kas pedagogus mudināja piedalīties 24.–26. aprīļa streikā, bija jautājums nevis par skolu slēgšanu, bet gan par skolotāju noslodzi un atalgojumu.
Noslodze palielinājusies
1990. gadā Latvijas vispārizglītojošās skolās mācījās 352,5 tūkstoši skolēnu, kurus mācīja 32,2 tūkstoši pedagoģisko darbinieku. Skolēnu skaits uz vienu pedagoģisko darbinieku bija 10,9.
2000. gadā vispārizglītojošās skolās mācījās 359,8 tūkstoši skolēnu, kurus mācīja 34 tūkstoši pedagoģisko darbinieku. Skolēnu skaits uz vienu pedagoģisko darbinieku bija 10,6.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 1. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!