Pārskatā ietverts datos balstīts apkopojums par to, kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas startup ekosistēma ir attīstījusies pēdējo četru gadu laikā, padziļinātu uzmanību pievēršot finansēšanas, apvienošanas un pārņemšanas darījumu tendencēm. Pārskatā ietvertas arī intervijas ar vietējās startup uzņēmumu ekosistēmas pārstāvjiem no visām trim Baltijas valstīm, kā arī apkopots ievērojams saraksts ar startup uzņēmumiem un pārdošanas jeb "exit" gadījumiem reģionā.
Baltijas reģionu veido trīs nelielas valstis, bet nevar teikt, ka tajā trūktu uzņēmēju ar lielām idejām
"Digital Freedom Festival ietvaros tika prezentēts pirmais neatkarīgais pētījums par startup ekosistēmu Baltijas reģionā. Ceru, ka tas kalpos par pamatu auglīgām diskusijām, vai un kā Baltijas valstu starpā varam ciešāk sadarboties, lai veicinātu tehnoloģiju un inovāciju attīstību, un ka tas būs pozitīvs dzinulis politikas veidotājiem, investoriem un startup uzņēmumiem cīnīties par mūsu vietu Eiropas un pasaules kartē," norāda Digital Freedom Festival līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa.
"Baltijas reģionu veido trīs nelielas valstis, bet nevar teikt, ka tajā trūktu uzņēmēju ar lielām idejām. Neapšaubāmi Igaunija izpelnās pastiprinātu uzmanību kā vieta, kur radies Skype veiksmes stāsts, un ne tik senā pagātnē arī tādi uzņēmumi kā TransferWise, Pipedrive un Starship Technologies, tomēr daudz kas interesants notiek arī Latvijā un Lietuvā, un es esmu pārliecināts, ka salīdzinoši nelielais reģions tuvākajos gados turpinās ģenerēt neierasti lielu daudzumu startup uzņēmumu un veiksmes stāstu," atzīmē Robins Vauters, Tech.eu dibinātājs un galvenais redaktors.
No 2014. gada līdz 2017. gada trešajam ceturksnim (attiecīgi neņemot vērā novembrī izsludināto TransferWise investīciju raundu 280 miljonu dolāru apmērā) Baltijas startup uzņēmumi kopumā 385 darījumos ir piesaistījuši vairāk nekā 465 miljonus eiro, atsevišķos gadījumos piesaistot ievērojamas investīcijas un būtiski uzlabojot skaitliskos rādījumus katrā valstī. Skatoties Eiropas kontekstā, piesaistīto investīciju apjoms var nelikties tik liels, tomēr, ņemot vērā valstu izmērus un tādus pārskatā apkopotos datus kā finansējuma apjoms attiecība uz vienu iedzīvotāju, Baltijas valstis ierindojas salīdzinoši augstu un Igaunija šajā sarakstā apsteidz pat tādas valstis kā Lielbritānija, Vācija un Francija.
Lielāko finansējumu apjomu izdevies piesaistīt finanšu tehnoloģiju jeb FinTech, modes, robotikas, mārketinga tehnoloģiju un transporta jomas startup uzņēmumiem.
Baltijas valstis izceļas ar ārzemniekiem draudzīgu politiku, fokusējoties uz talantu piesaisti no ārvalstīm, piemēram, Igaunijas e-rezidences programma un visās Baltijas valstīs pieejamās startup vīzu programmas. Tomēr vēl joprojām atklāts ir jautājums, kā Baltijas reģionam piesaistīt ārzemju investorus, ņemot vērā, ka startup uzņēmumos ieguldītais kapitāls pārsvarā nāk no vietējiem fondiem, attiecīgi vairumā gadījumu investīciju raundu apjomi ir salīdzinoši nelieli.
Baltijas startup uzņēmumiem paplašinoties, raksturīgi ir pārcelt uzņēmuma galveno mītni vai pārdošanas un mārketinga centrus ārpus reģiona, biežāk izvēloties Londonu, Ņujorku vai Sanfrancisko līča reģionu, bieži vien Baltijas reģionā bāzējot izpētes un attīstības, izstrādes un atbalsta biroju.
Pārskatā uzmanība tiek pievērsta arī pārdošanas jeb "exit" aktivitātēm, secinot, ka ir relatīvi neliels apvienošanas un pārņemšanas darījumu, sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sākotnējo monētu piedāvājumu (ICO) skaits, jo startup uzņēmumu ekosistēmas nobriest lēnām, bet pastāvīgi - ar dažiem pārdošanas jeb "exit" darījumiem tādiem kā Latvijas Infogr.am (iegādājās Prezi), Lietuvas Oberlo (iegādājās Shopify) un Igaunijas VitalFields (iegādājās The Climate Corporation).
Pilnu pārskatu iespējams iegādāties par 99 Lielbritānijas mārciņām Tech.eu/shop, vai lejupielādēt bezmaksas, izvēloties Premium Tech.eu abonēšanas plānu (par 100 eur gadā).