Nodokļu nemaksāšana liecina, ka uzņēmumam var būt ļoti īss mūžs

Piemēram, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, 2016. gadā Latvijā bija 62,3 tūkstoši komercsabiedrību, kas valsts budžetā nebija iemaksājušas ne centa (dati uz 2017. gada 1. janvāri) neatkarīgi no tā, vai uzņēmumam bijis apgrozījums vai tas strādājis ar zaudējumiem. Līdz ar to viena no iespējām ir, ka uzņēmumiem, kuri, piemēram, 2016. gadā nav maksājuši ne iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ne valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ne nodokļus kopumā, tomēr ir gan apgrozījums un peļņa, gan darbinieki un arī nodokļu parādi, liecina Crediweb.lv atlase. 

Jautājums ir, ko tas nozīmē uzņēmuma darbiniekiem? KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju nodaļas direktore Ilze Berga vērtē, ka tad, ja darba devējs aprēķina un deklarē gan IIN, gan VSAOI, bet nav šos nodokļus samaksājis, tam nevajadzētu atstāt negatīvas sekas īstermiņā, jo darbinieks var saņemt pabalstus un nodokļu atvieglojumus, tomēr ilgtermiņā netiek veidots uzkrājums pensiju kapitālā. 

"Darba ņēmējs ir apdrošināts neatkarīgi no tā, vai darba devējs faktiski veicis obligātās iemaksas. Līdz ar to algotā darbā gūtie ienākumi tiks ņemti vērā, aprēķinot pabalstus, arī tad, ja darba devējs sociālās iemaksas tikai aprēķinājis (iesniedzis par to ziņojumu VID), taču kaut kādu iemeslu dēļ tās budžetā nav pārskaitījis vai pārskaitījis ar kavēšanos," skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Vita Cinīte.
 

Atņem pensiju

Savukārt pensijas tiek aprēķinātas, ņemot vērā faktiski veiktās VSAOI pensiju apdrošināšanai. Likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu 5. pants nosaka – persona ir sociāli apdrošināta valsts pensijai tikai tādā gadījumā, ja darba devējs aprēķinātās VSAOI reāli samaksājis budžetā.

Ja darba devējs obligātās iemaksas faktiski nav samaksājis, cilvēkam, aprēķinot pensiju, apdrošināšanas stāžā neieskaita laiku, par kuru darba devējs ar valsti nav norēķinājies. 

VSAA eksperte skaidro, ka šādos gadījumos pastāv variants, ka tad, ja darba devējs nav samaksājis obligātās iemaksas, darba ņēmējs, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, var pats veikt obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 384 Kārtība, kādā persona veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai. Ir arī paredzēts, ka pēc tam, kad darba devējs obligātās iemaksas samaksājis, persona var saņemt atpakaļ tās samaksātās iemaksas, kuras pensiju apdrošināšanai bija samaksājusi pati. 

"Faktiskā obligāto iemaksu veikšana ir būtiska, nosakot tiesības uz visiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem pašnodarbinātajiem un iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmējiem pie darba devēja ārvalstnieka, jo šīs personas ir sociāli apdrošinātas un viņām ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, ja obligātās iemaksas faktiski ir veiktas," norāda Cinīte.
 

Nav ilgtspējīgi

Teorētiski var būt gadījumi, kad uzņēmumi darbojas ar lielu peļņu un mazu darbaspēka nodokļu nomaksu, piemēram, holdingi, speciāliem darījumiem radīti uzņēmumi vai arī tādi uzņēmumi, kuriem ir lieli procentu ieņēmumi. 

Taču Ernst & Young partnere Ilona Butāne teic, ka arī tad jāveic IIN un VSAOI nomaksa, jo vismaz vienam darbiniekam uzņēmumā jāsaņem vismaz minimālā alga. "Ierastā uzņēmējdarbībā šāda situācija – peļņa, darbinieki, nekādas nodokļu nomaksas un nodokļu parādi – nav ilgtspējīga. Jāņem vērā, ka faktiski jebkura uzņēmējdarbība, īstenojot to godīgi un atbildīgi, radīs kaut kādas nodokļu konsekvences," norāda Butāne. 

Situācija – uzņēmums ar nodokļu parādiem – visdrīzāk signalizē par to, ka agri vai vēlu sekos nodokļu piedziņa pret uzņēmumu no VID puses. "Darba devējam ir pienākums aprēķināt, ieturēt un samaksāt algas nodokļus, VID šādos gadījumos nesamaksātos nodokļus piedzen no darba devēja, nevis no darba ņēmēja, kuram, visticamāk, darba devējs samaksājis tikai neto algu," secina Berga. Jāpiebilst: VID norāda, ka jebkura iestādes rīcībā esošā informācija tiek izmantota risku analīzē un atbilstoši tiek plānoti un veikti nodokļu administrēšanas pasākumi, un attiecībā uz parādiem tiek veikta parādu piedziņa.

Turklāt, ja uzņēmums nav godprātīgs un piedziņas apjomi ir būtiski, neizbēgami radīsies jautājums par paša uzņēmuma un attiecīgi darbinieku darbvietas ilgtspēju. "Kopumā darbiniekiem jāatceras vienkārša patiesība – uzņēmums, kas nemaksā nodokļus, ilgtermiņā nepastāvēs. Uz risku var norādīt tas, ja samaksa darbiniekiem tiek veikta skaidrā naudā. Ja ir runa par apzinātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tā jau ir krimināli sodāmu darbību lokā," teic Butāne. 

Arī Berga spriež, ka darba ņēmējam, ja darba devējs nemaksā nodokļus, jāapsver cita darba meklēšana. Fakts, ka darba devējs nemaksā nodokļus, rada ievērojamas šaubas par darba devēja maksātspēju un to, cik ilgi tas varēs turpināt saimniecisko darbību un maksāt darba ņēmējiem algu.
 

Individuāli gadījumi

Nodokļu parādi ir sabiedrībā samērā bieži apspriests temats un pazīstama situācija, tai pašā laikā ir uzņēmumi, kuriem ar vērā ņemamu apgrozījumu un noteiktu skaitu darbinieku nav samaksātu nodokļu ne kopumā, ne tieši darbaspēka nodokļu, bet nav arī nodokļu parādu, liecina Crediweb.lv atlase. VID skaidro, ka šādi gadījumi iespējami situācijās, ja nodokļu maksātājs nav veicis saimniecisko darbību, nav deklarējis ienākumus un nav aprēķinājis nodokļus, un, iesniedzot deklarāciju, uzrāda "0" vērtības vai arī neiesniedz deklarācijas vispār.

Viens no skaidrojumiem pretrunām informācijā var būt arī datu nobīde. Crediweb.lv datubāzē, kura saņem informāciju no Uzņēmumu reģistra, parasti pieejami uzņēmumu finanšu pārskati par pēdējo pabeigto finanšu gadu, kas šobrīd ir 2016. gads. Līdzīgi VID mājaslapā publicēta informācija par nodokļu maksājumiem 2016. gadā. 

Savukārt Berga norāda, ka informācija par nodokļu maksātāja statusu, piemēram, vai tas ir mikrouzņēmuma nodokļu maksātājs, parādās informācijas skatīšanās brīdī. Turklāt VID mājaslapā tiek uzrādīti attiecīgajā gadā veiktie nodokļa maksājumi, nevis par gadu aprēķinātie nodokļi. Tādējādi var būt situācija, ka uzņēmums 2016. gadā bija mikrouzņēmuma nodokļu maksātājs un nemaksāja IIN un VSAOI par darbiniekiem izmaksātajām algām, bet 2017. gadā pārgāja uz parasto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja režīmu, bet par to, kādus nodokļus tas maksā 2017. gadā, vēl nav pieejama informācija.

Vēl Berga teic, ka teorētiski var būt situācija, ka, piemēram, uzņēmums nodarbojas ar preču eksportu vai pakalpojumu sniegšanu uz citām valstīm, tāpēc nemaksā PVN. Tam nav ar UIN apliekamu ienākumu, jo tas izmanto iepriekšējo gadu nodokļu zaudējumus, tāpēc no peļņas nemaksā UIN, vai arī tam iepriekšējā gadā nav bijuši UIN maksājumi zaudējumu dēļ, tāpēc tam nav jāmaksā UIN avansa maksājumi. Savukārt algas nodokļi neveidojas, ja nav darbinieku un netiek maksāti algas nodokļi par valdes locekļu tā dēvēto domājamo ienākumu, jo tie ir valdes locekļi arī saistītos uzņēmumos, kur saņem atalgojumu vismaz piecu minimālo mēnešalgu apmērā mēnesī. Katra situācija gan jāvērtē individuāli, tomēr visdrīzāk tā nav ilgtspējīga.