Pērn maijā Dombrovskis prezentēja kopā ar starptautisku atzinību ieguvušo ekonomistu Anderu Aslundu sarakstīto grāmatā Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi (How Latvia Came through the Financial Crises). Grāmatā minēti deviņi padomi, ko citas valstis varētu mācīties no krīzes Latvijā.
Ekonomistu apvienība 2010 pēc savas iniciatīvas noorganizējusi grāmatas tulkojumu latviešu valodā un ar Lattelecom atbalstu to plāno izdot e-grāmatu.
Dombrovskis ir apvienības biedrs, tāpēc apvienība piedāvāja organizēt grāmatas tulkojumu, lai piedāvātu iespēju Latvijas studentiem un skolēniem iepazīties ar šī Latvijas posma galvenajām mācībām, tādējādi veicinot sabiedrības ekonomisko un finanšu kompetenci, kas ir nozīmīgs faktors, lai šādas krīzes neatkārtotos.
Grāmatas oriģinālversiju izdeva Vašingtonā bāzētais Peterson Institute for International Economics 2011.gada maijā, tajā ir aprakstīta Latvijas krīzes pārvarēšana, apskatot notikumus 2009./2010.gadā.
Grāmatas e-versijai abi autori - Dombrovskis un Aslunds piedāvā jaunu nodaļu ar skatu uz aktuālajiem notikumiem tostarp arī starptautiskās aizdevumu programmas noslēgšanas, kas notika 22. decembrī, kā arī Ekonomistu apvienības eksperti savu redzējumu par šo periodu.
Grāmatas papildinātajā versijā autori analizē četru valstu pieredzi krīzē - Latvija, Grieķija, Portugāle un Itālija.
Tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai šīm četrām valstīm izdevies gūt kontroli pār savu makroekonomisko situāciju, vai tās izpildījušas visus noteikumus, lai atsāktos strauja ekonomiskā izaugsme, vai ir radīti piemēroti apstākļi straujai ekonomiskai izaugsmei nākotnē.
Autori norāda, ka ir skaidri saskatāma ķēde, kurā kopš krīzes sākuma ietilpst ideja, politiskais izrāviens, politiskā vadība, zinoši politikas veidotāji, operatīva politikas noformulēšana un parlamenta pausts atbalsts tās īstenošanai.
Jebkuras ķēdes izturīgums ir tieši saistīts ar tās vājāko posmu. "Politikas reformu galvenais mērķis ir atjaunot uzticēšanos valstij, un to veicina strauja, apņēmīga un konsekventa rīcība. Latvijai, Igaunijai un Lietuvai tas izdevās. Tā kā lielākā daļa reformas aktivitāšu notika krīzes pārvarēšanas gaitas pirmajā pusgadā, nesākās vērienīga pretestība, jo pēc pusgada vairākums krīzes indikatoru jau bija krituši no savām virsotnēm. Politiskās ekonomikas prasības sakrīt ar argumentiem par labu agrām, radikālām un visaptverošām reformām", teikts grāmatas papildinātās versijas jaunajā nodaļā.
Papildinātā un tulkotā grāmatas versija tiks prezentēta konferencē par Latvijas ekonomisko situāciju un perspektīvām, kas 19.aprīlī notiks Latvijas Universitātes mazajā aulā - tad arī plānota apvienības ekspertu lekcija, tostarp, Dombrovska lekcija par Latvijas nākamo posmu - ekonomikas izrāvienu.
Dombrovska sarakstītajā grāmatā kā pirmā mācība minēts tas, ka nacionālās valūtas devalvācija nebija nepieciešama vai neizbēgama, jo tā neatrisinātu Latvijas problēmas.
Autori grāmatā arī norādījuši, ka mērķim ieviest eiro var būt disciplinējoša nozīme, jostas savilkšanas pasākumi ir jāveic pēc iespējas ātrāk un ka stabilas valdības nozīme ir pārvērtēta - svarīgākais ir, lai tā ir adekvāta, jo pirmskrīzes valdība reti darbojas labi kā pretkrīzes valdība.
Kā vēl vienu mācību viņi min to, ka populisms nopietnā krīzē nav ļoti populārs, jo sabiedrība saprot krīzes nopietnību un vēlas valdību, kas var tikt ar to galā. Grāmatā arī norādīts, ka, no ekonomiskā un politiskā viedokļa raugoties, priekšroka jādod izdevumu samazināšanai, nevis nodokļu palielināšanai, kā arī secināts, ka plašie starptautiskie palīdzības pasākumi bijuši veiksmīgi.
Autori uzskata, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm izdevies arī kliedēt mītu, ka demokrātiskas valstis ir politiski nespējīgas veikt lielus publisko izdevumu samazinājumus. Savukārt viena no mācībām vēsta, ka starptautiska makroekonomiska diskusija par valstī notiekošo ne tikai nav bijusi noderīga, bet pat izrādījusies kaitīga.