19,1% norāda, ka situācija šajā jomā ir drīzāk laba, bet 0,2% - ļoti laba, liecina Turības Biznesa indeksa dati. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši negatīvu vērtējumu (indekss -36,8).
Analizējot datus reģionālā griezumā, secināts, ka visnegatīvāk situāciju vērtē Pierīgas un Kurzemes reģiona uzņēmēji (83% likumdošanas stabilitāti vērtē kā drīzāk sliktu vai ļoti sliktu), kuriem seko Zemgales uzņēmēji (76% likumdošanas stabilitāti vērtē kā drīzāk sliktu vai ļoti sliktu) un Vidzemes reģiona uzņēmēji (71% likumdošanas stabilitāti vērtē kā drīzāk sliktu vai ļoti sliktu).
Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, secināts, ka vislabāk situāciju vērtē ražošanas nozares pārstāvji – 33% norādījuši, ka likumdošanas stabilitāti vērtē kā drīzāk labu vai ļoti labu. Tirdzniecības nozarē šādu vērtējumu snieguši 28% uzņēmēju, būvniecības nozarē – 24% (šāds rezultāts ir arī pakalpojumu nozarē).
"Normatīvo aktu nemainība un prognozējamība galvenokārt ir atkarīga no diviem aspektiem. Pirmais, politisko vīziju stabilitātes un pārmantojamību, ko ir grūti saglabāt, ja kardināli mainās politisko spēku sastāvs parlamentā un izpildvarā. Savukārt otrais aspekts, ir normatīvo aktu veidošanas tehnika. Pēdējo laiku tendence, gan Latvijā, gan Eiropā liecina par to, ka vēlamies visus jautājumus noregulēt līdz detaļām un, ja mainās faktiskā situācija, tad jāmaina arī normatīvais akts. Lai sekmētu stabilitāti, vairāk būtu jāveido fleksiblākas normas, balstītas uz principiem, kas ļauj normai būt elastīgai un spējīgai noregulēt attiecīgās dzīves situācijas ilgākā periodā," skaidro Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs Ivo Krievs.
Pētījums veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības, kā arī veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi. Maksimālais indeksa rādītājs ir +100, bet minimālais -100. Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji no visas Latvijas.