Kritums aizsākās pēc tam, kad pasaules elektroautomobiļu ražošanas flagmanis Tesla, kas iepriekš paziņoja, ka norēķinos izmantos arī bitkoinus un informēja par vērienīgiem plāniem to iegādei, pēc akcionāru spiediena mainīja viedokli, atsakoties no to lietošanas. Tā kā atšķirībā no tradicionālajām valūtām eiro, dolāriem un citiem kriptovalūtām nav nekāda ekonomiskā seguma, pietika ar vienu negatīvu ziņu, lai atvērtu Pandoras lādi un pavērtu ceļu investoru vēlmei atbrīvoties no bitmonētām. Līdzīga mēroga negatīvas svārstības, taču ievērojami īsākā laika posmā ir piedzīvojusi kriptovalūta Ethereum, kuras augstākais punkts tika sasniegts pavisam nesen – 12. maijā –, pārsniedzot 4352 dolārus par vienu šīs kriptovalūtas vienību, taču pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā tās vērtība bija par 38% mazāka. Strauji kritumi piemeklējuši arī tādas kriptovalūtas kā Cardano un BinanceCoin.
Nezina neviens
Komentējot to, vai bitkoina cenas kritums varētu izvērsties ilgstošā tendencē, Baltic International Bank Brokeru nodaļas vērtspapīru speciālists Andris Assāns uzsver: precīzi to nespēs pateikt neviens, līdzīgi kā to, vai būs cenas kāpums un cik augsta tā cena būs. "Plašsaziņas līdzekļos varam atrast daudzu respektablu personāžu minējumus un pareģojumus par to, ka cena varētu sasniegt 100 vai 500 tūkstošus par vienu bitkoinu, tomēr realitātē redzam arī, ka cenas kritums diennakts laikā var būt lielāks par 30%. Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad redzam, ka Bitcoin kriptovalūta pastāv jau vairāk nekā desmit gadus. Pirmais ievērojamais cenas pīķis šai kriptovalūtai tika novērots 2017. gada beigās, kad cena par vienu bitkoinu sasniedza gandrīz 20 000 ASV dolāru, bet pēc tam dažu mēnešu laikā cena strauji saruka vairāk nekā par 60%, un turpinājās vairākus gadus ilga lejupslīde, un vairums cilvēku jau bija norakstījuši šo ieguldījuma veidu un vispār kriptovalūtas kā potenciālo norēķinu līdzekli, nosaucot to visu par plīsušu burbuli," vēsturiskos aspektus ieskicē Assāns. Tomēr viņš arī atgādina, ka Covid-19 pandēmijas laikā, pēc pasaules akciju indeksu krituma 2020. gada martā atgūstoties pasaules finanšu tirgiem, līdzīgi kā fēnikss no pelniem atdzima arī populārākā kriptovalūta. No savas zemākās atzīmes martā – ap 4000 ASV dolāriem par monētu – cena uzkāpa gandrīz līdz 65 000 dolāru šī gada aprīlī, parādot vairāk nekā 1500% kāpumu. "Ar ko ir atšķirīgi abi līdz šim pieredzētie cenu pīķi? Ja atskatāmies uz 2017. gada tendencēm, tad kā galvenie investori ir redzami kriptoentuziasti, respektīvi, cilvēki kas vēlas izmēģināt ko jaunu, kā arī privātie investori ar augstu riska apetīti, tad šogad piedzīvotā cenas kāpumā tiem pievienojās arī uzņēmumi, izrādot ticību šim produktam – kriptovalūtai. Te, protams, jāmin arī ikoniskā persona – Tesla līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks. Šādu jaunu investoru atnākšana uz kriptovalūtu tirgu tikai iedrošināja un iedvesmoja vēl vairāk jaunu kriptovalūtu īpašnieku. Par labvēlīgu apstākli kriptovalūtu tirgus pieaugšanai jāuzskata arī pandēmijas faktors, jo pandēmijas laikā lielās pasaules valstis, īpaši ASV, ieplūdināja ekonomikā vairākus triljonus ASV dolāru, un šī nauda sasniedza tieši mājsaimniecības," tirgus apstākļus uzskaita finanšu tirgus eksperts.
Viņš arī norāda, ka daudzām no šīm mājsaimniecībām šī nauda tiešām bija izdzīvošanas līdzeklis, tomēr daudzām citām mājsaimniecībām izveidojās papildu uzkrājumi, un, kā mēs zinām, tad lokdauna un citu ierobežojumu laikā īpaši daudz iespēju iztērēt naudu nav, jo gandrīz nav pieejami restorāni, ceļojumi un citas izklaides, kas saistītas ar cilvēku pārvietošanos un pulcēšanos. Arī no lielākiem pirkumiem daudzi cilvēki pandēmijas laikā atturas, izjūtot neskaidrību par tuvāko nākotni, bet kriptovalūtas tirgus, kā mēs zinām, atrodas rokas stiepiena attālumā, proti, telefonā vai kādā citā viedierīcē," piebilst Assāns.
Savukārt par Teslas atteikšanos no bitkoina izmantošanas maksājumos viņš teic, ka šī ziņa investoru vidū uztverta diezgan nevienprātīgi, jo minētais iemesls – rūpes par vidi – daudziem neizklausās pēc pietiekami laba argumenta. Vērtējot plašāk, paziņojums tika uzņemts negatīvi un ietekmēja visu kriptovalūtu tirgu cenu sarukšanas virzienā.
Pārsvarā spekulantiem
Komentējot iespējamo tālāko virzību kriptovalūtu tirgū, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis izsaka viedokli, ka pagrieziena punkts varētu būt laiks, kad centrālās bankas sāks piebremzēt ekonomikas stimulēšanu. "Tas nopietni testēs riska apetīti pasaulē un, augot inflācijai, arī uzskatus, vai un cik lielā mērā bitkoins pretendē būt zelta aizstājējs," spriež SEB bankas ekonomists. Viņaprāt, bitkoina kā maksājumu līdzekļa perspektīvas nav daudzsološas. "Ir ļoti izaicinoši runāt par nākotni, bet kriptovalūtu nākotni redzu piezemēti optimistiski. Tuvāko desmit gadu laikā kriptovalūtu loma pieaugs, parādīsies arī oficiālie valstu analogi, bet tās nopietnu konkurenci tradicionālajām valūtām vēl nebūs izveidojušas," secina tautsaimniecības eksperts.
Viņaprāt, tuvākajos desmit gados jārēķinās ar spiediena pieaugumu attiecībā uz kriptovalūtu tirgus regulāciju un caurskatāmību, kas šī tirgus attīstību un kriptovalūtu izmantošanu var būtiski sabremzēt.
Savukārt, pēc Assāna domām, bitkoina segums šobrīd ir ticība, ka reiz šī kriptovalūta būs vispārpieņemts maksāšanas līdzeklis visā pasaulē, bet, ja segums ir vienīgi ticība, tad potenciālais cenas kāpums nav nosakāms, tas var būt pilnīgi jebkāds skaitlis. "Ja salīdzinām kriptovalūtu ar akciju tirgu, tad akciju tirgū katrai kompānijai mēs varam aprēķināt vērtību pēc dažādiem kritērijiem, tie var būt kopējie aktīvi, pārdošanas apjomi vai kāds cits lielums, kas raksturo tieši konkrētās kompānijas vērtību, savukārt attiecībā uz kriptovalūtām, izņemot ideju un ticību, nākotnē īsti nekāda cita seguma nav. Nevienam nav noslēpums, šobrīd nospiedošais daudzums kriptotirgus entuziastu ir spekulanti, kuri tiecas pēc peļņas uz cenu svārstību rēķina un īsti pat neaizdomājas par to kā par maksāšanas līdzekli," skaidro Assāns.
Viņaprāt, laiks rādīs, vai nākotnē tiks atrasts kompromiss un kriptovalūtas ieies mūsu dzīvēs kā stabils norēķinu līdzeklis. "Patlaban šīs valūtas kalpo par spekulācijas instrumentu, kuram ir ļoti augsts riska līmenis. Ņemot to vērā, varam sev pavaicāt, kurš gan patiešām gribētu šobrīd, piemēram, saņemt algu bitkoinos, kuru cena diennakts laikā var sarukt vairāk nekā par 30%?" retoriski jautā Assāns.
Tomēr kā pozitīvu faktoru attiecībā uz kriptovalūtām, viņaprāt, var minēt decentralizēto blokķēdes tehnoloģiju, kas ļauj veikt ātrus maksājumus no jebkuras vietas pasaulē (ja vien ir pieejams internets) uz jebkuru citu vietu pasaulē, turklāt ar ļoti zemām komisijas izmaksām.