Pērn novembrī salīdzinājumā ar 2018. gada priekšpēdējo mēnesi apstrādes rūpniecības apjoms ir krities par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šī ir pirmā ražošanas apjomu samazināšanās, rēķinot gada izteiksmē, kopš 2016. gada, kad globālajai ekonomikai uzglūnēja zema patērētāju aktivitāte un vispārēji deflācijas draudi, no kuriem būtu tikai solis līdz jaunai krīzei. Tagad ražošana samazinās atkal, taču eksperti savos spriedumos par jaunu ekonomisku satricinājumu tuvošanos runā reti vai nemaz. Latvijā no abiem minētajiem variantiem tiek izvēlēts otrais, un krīzes neatnākšanu ekonomikas speciālisti skaidro ar iespējām noturēties plusos uz iekšējā patēriņa rēķina, turklāt tiek runāts, ka atsevišķas pazīmes liecina par situācijas uzlabojumiem arī ārējos tirgos.
Pīlāri šķobās
Raugoties uz rūpniecības statistiku par pagājušā gada novembri, nepatīkamas sajūtas raisa fakts, ka produkcijas izlaides samazinājums ir fiksēts trijās no piecām vadošajām apstrādes rūpniecības nozarēm. Dominējošā Latvijas ražošanas un preču eksporta sfēra ir kokrūpniecība, kurai neklājas viegli gan ekonomisku, gan arī meteoroloģisku un vides apstākļu dēļ. Iepriekš Rietumeiropas koksnes tirgu ievērojami piesātināja vēja gāzto un lauzto koku tīrīšana plašās Rietumeiropas teritorijās, savukārt tagad problēmas palielina kaitēkļu aktivitātes uzliesmojums Centrāleiropas mežos. Likumsakarīgi, ka, pieaugot koksnes piedāvājumam, krītas arī cenas un realizācijas iespējas, turklāt situāciju vēl vairāk pasliktina pasaules tautsaimniecības bremzēšanās un krīze transportlīdzekļu ražošanas nozarē, kura ir viens no lielākajiem koksnes produktu noņēmējiem. Pērnā gada novembrī pret iepriekšējā (2018) gada atbilstošo mēnesi produkcijas izlaide kokapstrādē kritās par 1,8%, bet pagājušā gada vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar šo laika periodu gadu iepriekš kokrūpnieki produkcijas izlaidi bija kāpinājuši par pieticīgiem 0,2%, un tas, ka nozare vēl bija plusos, lielā mērā ir skaidrojams ar to, ka konjunktūra pērnā gada sākumā bija labāka. Tāpat kritums noticis arī otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – pārtikas ražošanā, novembrī pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi apjomiem sarūkot par 3,2%, kā arī ceturtajā lielākajā apakšnozarē p- nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, kur produkcijas izlaide 2019. gadā novembrī bija par 0,5% mazāka nekā attiecīgajā mēnesī 2018. gadā. Tomēr ir arī labas ziņas. Ļoti spēcīga izaugsme saglabājas pēc produkcijas izlaides apjoma trešajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, produkcijas apjomam gada laikā augot par 7,1%. Tāpat arī piektā lielākā apakšnozare – datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – atskaites periodā sevi piesaka ar kāpumu, pret 2018. gada novembri produkcijas izlaidei augot par 1,9%.
Augstā bāze
Viena no Latvijas ražošanas sfērām, kas iepriekš spēja demonstrēt samērā strauju izaugsmi, bija mašīnbūve un metālapstrāde. Šo industriju pārstāvošās Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds situāciju vērtē piesardzīgi, taču kopumā optimistiski, vienlaikus norādot uz nozares senāko sniegumu.
"Ir visai sarežģīti sasniegt šādu izaugsmi, pēc tam kad divciparu procentu izaugsme ir bijusi jau vairākus gadus. Pagaidām vēl nav precīzi zināmi visi dati par pagājušo gadu, taču domājams, ka visumā kopējais pieaugums varētu būt ap 10%. Taču 2017. un 2018. gadā kāpums bija lielāks," pieaugumu nozarē ieskicē asociācijas pārstāvis.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 9. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Jānis Labrencis