Raugoties uz daudz būtiskāku rādītāju – tieši ārvalstu tūristu skaitu –, aina vairs nav tik spīdoša. Ārvalstu tūristu skaits Latvijā šāgada pirmajos astoņos mēnešos ir 84% apmērā no 2019. gada apmēra un kopējā izaugsme ir lēnāka nekā citviet Eiropā. Vēl satraucošāki ir ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaita rādītāji, kur esam 76% līmenī, salīdzinot ar 2019. gadu. Arī pieaugums, salīdzinot ar 2023. gadu, ir tikai mazliet vairāk par 10%.
Rīgā situācija ir mazliet labāka nekā Latvijā kopumā. Tas liek domāt, ka Rīgas patstāvība, izmantojot finansējumu, kurš iegūts no tūristu nodevas, ir nesusi zināmus panākumus, savukārt valsts kavēšanās šāgada sākumā, pieņemot atbilstošus lēmumus par valsts tūrisma mārketinga budžetu, ir radījusi sekas, kas redzamas statistikā.
Risinājumi, manuprāt, ir šādi. Pirmkārt, jāpanāk ilgāks viesu uzturēšanās laiks, piesaistot tūristus, kuriem Rīga un kopumā Latvija nav tikai nedēļas nogales ceļojuma mērķis.
Otrkārt, Rīgas kā nozīmīgākā tūrisma galamērķa stiprināšana, nevis fragmentēta Rīgas un Latvijas tūrisma mārketinga īstenošana. Jā, mums vajag ārvalstu tūristus reģionos, tomēr pagaidu risinājums ir nodrošināt stabilu un pārliecinošu izaugsmi Rīgā – tas radīs pozitīvu efektu pieprasījuma pieaugumam arī ārpus Rīgas.
Treškārt, vajadzīgs darījumu tūrisma atdzīvināšanas plāns, lai nodrošinātu straujāku ārvalstu viesu skaita pieaugumu. Patlaban jebkurš pasākums, kas var piesaistīt ārvalstu darījumu tūristus, ir labs pasākums, tos nedalot prioritārās un ne tik prioritārās nozarēs.
Ceturtkārt, īstermiņa īres izmitināšanas pakalpojumu regulējums. Tirgus sakārtošana ir nepieciešama, lai radītu vienlīdzīgas konkurences apstākļus šim segmentam ar viesnīcām un citām tūristu mītnēm.
Piektkārt, tūrisma politikas pārskatīšana un eksporta atbalsta finansējuma pieejamība tūrisma nozares uzņēmējiem. Ārvalstu tūristu piesaistes virziens kā pakalpojumu eksports joprojām ir neizmantotais Latvijas potenciāls. (Plašāka informācija – autora profilā sociālajā tīklā Facebook)