Valdība atbalsta algu "apcirpšanu" lielo ostu vadībai

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) aicināja vēl neskatīt šo noteikumu projektu, jo tas esot sasteigts un neesot izvērtēts. Ministru ieskatā, ostu valžu atalgojuma jautājums būtu jāskata kontekstā ar plānotajām izmaiņām atalgojuma sistēmā valsts pārvaldē kopumā. Šim viedoklim pievienojās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicināja atbalstīt Satiksmes ministrijas izstrādāto noteikumu projektu, pamatojot to ar faktu, ka, atliekot šo jautājumu, tas varētu arī netikt pieņemts. Bordāna ieskatā, ja tiks pieņemts lēmums par ostas valžu atalgojumu, tad arī tiks steidzināts jautājums par izmaiņām atalgojuma politikā valsts pārvaldē.

Linkaits uzsvēra, ka minētā regulējuma izmaiņas nav vērstas pret konkrētām personām, turklāt šis priekšlikums neesot jauns, jo tas ir ietverts valdības rīcības plānā. Ministri atbalstīja Linkaita priekšlikumu, ka izmaiņas ostu valžu atalgojumā stāsies spēkā šā gada 1. septembrī.

Pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi nosaka ostu valdes locekļu mēnešalgu apmēru atbilstoši ostu iedalījumam, kas savukārt noteikts saskaņā ar ostas bilances kopsummu un neto apgrozījumu. Šobrīd valdes priekšsēdētāja alga mazajās ostās ir 854 eiro, vidējās ostās - 2134 eiro, bet lielajās ostās - 3984 eiro mēnesī, savukārt lielo un vidējo ostu valdes locekļu mēnešalgu nosaka 95% apmērā no ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalgas.

Mazās ostas valdes priekšsēdētājam un valdes loceklim mēnešalgu nosaka, ja osta iepriekšējā kalendārā gadā ir sasniegusi kravu apgrozījumu, kas ir ne mazāks par 200 000 tonnu. 2018. gadā četras mazās ostas no septiņām neatbilda iepriekš minētajam kritērijam un šajās ostās valdes priekšsēdētāji un valdes locekļi nesaņem atalgojumu.

Linkaits, pamatojoties uz vienošanos valdības deklarācijā, kurā teikts, ka Latvijas lielo ostu darbībā palielinās valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošinās efektīvāku resursu izmantošanu, rosināja grozījumus noteikumos par ostas valdes locekļu mēnešalgu, pielāgojot ostu valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu mēnešalgas apmēru Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

Linkaita vadītā Satiksmes ministrija piedāvāja bāzes mēnešalgas apmēra noteikšanai piemērot jaunu un visai komplicētu formulu, kurā tiks ņemts vērā valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu, aizpagājušā gada inflācija procentos pret iepriekšējo gadu, valstī transporta jomā strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējā darba samaksa u.tml. rādītāji.

Grozījumi paredz, ka reizi gadā pēc ostas gada pārskata apstiprināšanas, ņemot vērā ostu darbības jomas bāzes mēnešalgas apmēru, tiks pārrēķināta ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalga, reizinot attiecīgās ostas koeficientu.

Pielietojot konkrēto formulu, 2019. gadā lielās ostas valdes priekšsēdētāja mēnešalga samazināsies līdz 2917 eiro, tātad alga 2019. gadā tiks samazināta par 1067 eiro. "Bet, ņemot vērā kopējo ekonomisko situāciju, transporta jomā strādājošo mēneša vidējai darba samaksai ir tendence pieaugt, tādējādi mēnešalgas samazinājums būs ar vien nelielāks. Balstoties uz tiesisko paļāvības principu, piedāvātie grozījumi joprojām paredz valdes locekļu mēnešalgas apmēru, kas ir teju trīs reizes lielāks nekā vidējā alga Latvijā," mierina ministrija, "turklāt ostu valdes locekļi pēc savas vēlēšanās (...) var atteikties no darba pienākumiem ostas valdē."

Lielo, vidējo un mazo ostu valdes locekļu mēnešalgu aprēķins netiktu mainīts un tās joprojām noteiktu 95% apmērā no ostu valdes priekšsēdētāju algas, taču līdz ar minētajām izmaiņām būtiski mazāk saņemtu arī viņi.