Šķiro arvien vairāk
Pieaugot videi draudzīga dzīvesveida popularitātei, iedzīvotāju izpratnei par atkritumu šķirošanas nozīmi, kā arī šķirošanas infrastruktūrai kļūstot pieejamākai, ik gadu turpina augt arī to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro sadzīves atkritumus. Pērn mājsaimniecību atkritumus šķirojuši vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (60%), liecina Latvijas Zaļā punkta un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums (salīdzinājumam: 2011. gadā tie bija 34%, 2018. gadā – 56%). Turklāt atkritumus šķirotu vēl lielāka sabiedrības daļa, ja dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami dalītās vākšanas jeb šķirošanas konteineri.
Šķirošanas konteineru trūkums ērti sasniedzamā attālumā jau vairākus gadus ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki atsakās no šķirošanas, turklāt pēdējo divu gadu laikā par četriem procentpunktiem audzis to iedzīvotāju skaits, kuri norāda uz nepietiekamu infrastruktūru. Lielā mērā tas saistīts ar aizvien pieaugošo izpratni par šķirošanas nozīmi, jo cilvēku, kuri vēlas šķirot, kļūst arvien vairāk, bet infrastruktūra netiek līdzi, jo trūkst vienotas sistēmas valstiskā mērogā. Arī vietas, kur cilvēki vēlētos redzēt šķirošanas konteinerus, paliek nemainīgas: tie ir daudzdzīvokļu namu pagalmi, kas aktuāli vairāk nekā 80% iedzīvotāju, veikalu apkaimes, privātmāju rajoni – vietas, kur norit ikdiena vairumam Latvijas iedzīvotāju, skaidro Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.
Izpratnes uzlabošanos par to, kāpēc atkritumi jāšķiro, apliecina arī statistika: saskaņā ar aptaujas datiem 2018. gadā 13% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka neizprot nepieciešamību šķirot, bet pērn tā atbildējuši vairs tikai 7% aptaujāto. Tāpat samazinājies paradums visus atkritumu izmest vienuviet – pirms trim gadiem tā rīkojās 38%, pērn – vairs tikai 30% iedzīvotāju. Biežāk šķiroto atkritumu tops gan pēdējo gadu laikā nav mainījies: tās ir stikla pudeles un burkas (84% bez izmaiņām), nolietotās baterijas (72% pērn un 74% 2018.†gadā), plastmasas PET pudeles (76% pērn, 70% 2018. gadā). Toties krietni vairāk iedzīvotāju sākuši šķirot nolietotās elektroierīces (pieaugums par 10 procentpunktiem) un nolietotās riepas (pieaugums par pieciem†procentpunktiem).
Nezina, kur likt baterijas un tekstilu
Kopā ar sadzīves atkritumiem 22% iedzīvotāju joprojām izmet nolietotās baterijas un nevajadzīgās elektroiekārtas, bet 36% – nevajadzīgo tekstilu. Populārākie risinājumi šķirošanas veicināšanai, pēc sabiedrības domām, būtu vairāk atkritumu konteineru un urnu (54%) un cilvēku izglītošana (50%). Toties sabiedrības acīs mazinājusies sodu nozīme – 32% pērn pret 45% pirms trim gadiem, bet audzis atbalsts depozītu sistēmas izveidei. Jāatzīmē, ka 88% aptaujāto atbalsta dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Vislielākais atbalsts – 89% – vērojams tekstila šķirošanas un savākšanas sistēmas ieviešanai.
Latvijas Zaļais punkts atgādina – efektīvs līdzeklis, kā risināt šķirošanas problēmas, ir maksimāli izvairīties no atkritumu radīšanas. Lai gan 59% sabiedrības atzīst, ka atbildība par to jāuzņemas ikvienam iedzīvotājam, tikai puse ikdienā cenšas mazināt pašu radīto atkritumu apjomu – galvenokārt ziedojot vai atdodot citiem nevajadzīgās lietas, izvairoties no impulsīviem, neplānotiem pirkumiem un izvēloties atkārtoti izmantojamu iepakojumu.