Pirms 12 gadiem Madonas novada Ērgļos brāļi Gunārs un Artūrs Vīganti nopirka pirmos Šarolē gaļas liellopus, kuri vasarās brīvi ganās Ogres dabas parka teritorijā bioloģiski vērtīgajos zālājos, kas ir iekļauti Natura 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā. Pa šo laiku, saimniekojot bioloģiski un videi draudzīgi, ir radīts arī savs zīmols un internetveikals Neganti gardi.
Kā radās ideja par Šarolē gaļas liellopu audzēšanu un sava zīmola izveidi?
Tas bērnībā ielikts. Kopā ar brāli bērnību pavadījām Ērgļos, tepat, kur mums tagad ir saimniecība. Mūsu vectēvam bija piena saimniecība, ko viņš savā īpašumā ieguva pēc kolhoza sabrukšanas. Ar brāli ganījām gotiņas. Tolaik mums abiem bija izveidojies riebums pret visiem lauku darbiem. Gribējām aizbēgt prom no laukiem un to arī izdarījām, bet beigu beigās kaut kā atnācām atpakaļ. Nu jau 11 gadus dzīvojam un strādājam laukos. Jau vēsturiski Vidzemē lopkopība ir piemērotākais saimniekošanas veids. Par gaļas liellopiem klīda leģenda, ka tos audzēt ir ļoti vienkārši – izlaid lopus ārā ganībās un nākamajā gadā tikai saskaiti jaunpienācējus. Tā nu mēs ar brāli uz šīs leģendas arī uzrāvāmies.
Izvēlējāmies Šarolē liellopus, jo Latvijas apstākļiem tobrīd tie bija kaut kas eksotisks. Lieli un balti. Palasījām aprakstus, ka, neskatoties uz brango izmēru, arī mierīgi pēc dabas. Tobrīd mūsu apkārtnē nebija neviena eksperta, kas mums dotu padomus, kā audzēt šo šķirni. Visu nācās uzzināt pašiem. Patlaban mums jau ir ap 500 dzīvnieku. Līdzās liellopiem mēģinājām audzēt arī graudus, bet Ērgļu pagastā tā nav labākā nodarbe, jo, pateicoties laikapstākļiem, šeit veģetācijas periods ir krietni īsāks nekā citviet Latvijā. Ir grūti izaudzēt lielas graudu ražas, tāpēc šobrīd samazinām graudu platības, atvēlot tās liellopiem. Zīmols tapa brīdī, kad sākām gaļu tirgot. Gribējām skanīgu nosaukumu, lai cilvēkiem vieglāk paliek atmiņā. Atcerējāmies, kad bijām jaunāki, draugi mūs reizēm sauca nevis par brāļiem Vīgantiem, bet par "brāļiem negantiem". Tā radās nosaukums Neganti gardi.
Kāpēc jums svarīgi saimniekot bioloģiski?
Atklāti sakot, sākumā mūs piesaistīja tas, ka, uzsākot saimniekot bioloģiski, mēs varējām iegūt dažādas subsīdijas. Bioloģiskai saimniekošanai bija atbalsts, tieši bioloģiskām pļavām, jo mums nācās visu uzsākt no jauna. Taču tagad, kad esam nostrādājuši 12 gadu, subsīdijas vairs nav pats galvenais, jo strādājam Ogres dabas parkā, kur ir liela bioloģiskā daudzveidība, tāpēc nevaram un negribam ar intensīvo saimniekošanu to izpostīt.
Mūsu liellopi tiek audzēti pēc iespējas pietuvināti tiem apstākļiem, kādos viņi dzīvotu dabā. Audzējot bioloģiskos liellopus, viņiem jānodrošina dabiskās pļavas un pastaigu laukumi. Mēs esam gājuši soli tālāk un savus dzīvniekus barojam arī atbilstoši Grass Fed jeb ar zāli nobarotu dzīvnieku prasībām. Tas nozīmē, ka mūsu dzīvnieki vasarā ganās ganībās, bet ziemas periodā papildus saņem rupjo zāles lopbarību (sienu, skābsienu). Turpretim konvencionālajā saimniecībā dzīvniekus atļauts barot šaurās telpās, tādējādi panākot to, ka viņi tiek ātrāk nobaroti. Ir milzīga atšķirība, vai dzīvnieks ir ticis intensīvi barots, vai viņš dzīvojis dabiskos apstākļos.
Arī gaļas saturs ir atšķirīgs. Grass Fed gaļai ir piesātinātāka garša un smarža, kā arī augstvērtīgāki A un E vitamīnu un Omega-3 taukskābju resursi. Savukārt bioloģiskais marķējums uz mūsu produktiem nosaka to, ka viss produkta ražošanas cikls no lauka līdz galdam tiek rūpīgi kontrolēts, lai izvairītos no antibiotiku un citu aizliegtu ķīmisku līdzekļu lietošanas ražošanas procesā. Mums rūp arī tas, kādu ekoloģisko pēdu mēs atstājam. Tā kā saimniekojam uz lielām ilggadīgo zālāju platībām un nodrošinām dzīvniekiem pietiekami lielas ganību platības, tad mūsu saimniekošanas modelis ir apkārtējai videi draudzīgāks. Mēs neradām tik daudz CO2 emisiju, kā tas ir intensīvajās saimniecībās. Mūsu klienti ir pamanījuši šo atšķirību un novērtē mūsu produkciju. Daudzi ir viesojušies mūsu saimniecībā un atzinīgi novērtējuši dzīvnieku uzturēšanas apstākļus.
Ko vēl ikdienā darāt, lai dzīvotu dabai draudzīgāk?
Mums ir savs gaļas pārstrādes cehs. Kad parādījās milzīgie elektroenerģijas tarifi, nācās domāt, ko darīt. Izlēmām veikt investīciju un uzstādījām saules paneļus. Principā saimniekot dabai draudzīgi ir reizē strādāt rentabli. Zaļā domāšana mūs pavada ik uz soļa. Jāteic – tā kā atrodamies Ērgļu pagastā, kur ir skola, veikali, visa nepieciešamā infrastruktūra, neredzu vajadzību pēc lielās pilsētvides. Esmu ļoti priecīgs, ka uz Rīgu aizbraucam tikai ciemos, jo man lielu stresu rada sastrēgumi un lielā cilvēku drūzma. Šeit ir tā, ka dzīvoju piecu minūšu gājienā no saimniecības. Veikals arī ir piecu minūšu brauciena attālumā. Protams, ir savi izaicinājumi, piemēram, neiztīrīti ceļi ziemā, bet, ja pašvaldība normāli strādā, tad laukos var labi dzīvot.
Kad dzīvo ārpus pilsētas, uz dabu skaties pilnīgi savādāk. Nav jābrauc uz zooloģisko dārzu, lai redzētu dzīvniekus. Braucot vien piecas minūtes līdz bērnudārzam, mēs redzam savu "zooloģiskā dārzu": stirnas, zaķus, briežus. Mēģinām dzīvot harmonijā ar dabu un visu dzīvo radību, kas mums ir apkārt.
Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem saskaraties ikdienā?
Tā kā dzīvojam skaistā vietā, mēs gribam saglabāt šo bioloģisko daudzveidību, ar savu filozofiju audzēt lopiņus, bet tajā pašā laikā vēlamies arī nopelnīt. Bio produkti ir dārgāki, tāpēc tiem Latvijā pirktspēja ir ierobežota. Mūsu lielākais izaicinājums ir atrast noietu mūsu produktiem, tāpēc šobrīd skatāmies ne tikai Latvijas, bet arī eksporta virzienā. Arī uzsākt audzēt gaļas liellopus nebija viegli. Pirmajos piecos gados, lai varētu attīstīt uzņēmumu, iesaistījās visa ģimene. Strādājām galvu nepacēluši. Šobrīd mums jau ir padsmit darbinieku. Viss process ir sakārtots, tāpēc ir nedaudz vieglāk, taču katru gadu nāk jauni izaicinājumi. Tie paši laikapstākļi. Pagājušais gads bija ļoti sauss, diezgan grūti nācās savākt nepieciešamo lopbarību. Lauksaimniekiem katrs gads ir citādāks. Izaicinājumi un grūtības ir vienmēr. Ar to esam samierinājušies un spējam sadzīvot.
Kādas ir nākotnes ieceres?
Kā jau teicu iepriekš, mēs skatāmies eksporta virzienā. Šobrīd pie tā aktīvi strādājam, un tas paņem ļoti daudz laika. Gaļas uzglabāšanai nepieciešama noteikta temperatūra, kā arī realizācijas termiņš ir ierobežots, tāpēc gaļas tirdzniecība ir sarežģīta tieši no piegādes viedokļa. Ja to atrisina, tad visas durvis ir vaļā. Ne tikai uz Baltijas, bet arī uz Eiropas tirgu. Ja runājam par mūsu internetveikalu, tad visu laiku strādājam, lai paplašinātu mūsu sortimentu. Esam atraduši lielisku sadarbības partneri Madonā, ar kuru kopā gatavosim pelmeņus. Darbs pie mums neapstāja ne mirkli.