Seni ģeoloģiski objekti
Distanču slēpošanas faniem šī vieta ir pazīstama ar glītām, līkločainām un reljefainām trasēm 12 kilometru garumā, kas savieno Ikšķiles un Ogres pilsētu. Trasē ierīkots apgaismojums septiņu kilometru garumā – tas padara trasi izmantojamu arī diennakts tumšajā laikā un noder arī pastaigu mīļotājiem. Trase tiek apgaismota no oktobra līdz marta vidum. Apgaismojums ieslēdzas ar sensoru palīdzību līdz ar krēslas iestāšanos un izslēdzas pulksten 22.00. Šoziem gan slēpošanas prieki izpaliek, kaut arī dabas parkā sniegs ir tad, kad Rīgā no tā teju ne ziņas, ne miņas. Izbrauciens uz Ogres Zilajiem kalniem līdz ar to ļauj izbaudīt ne tikai kontrastu pilsēta – daba, bet arī gadalaiku maiņu. Taču sniegotu laikapstākļu gadījumā dabas parka reljefs piedāvā dažādas sarežģītības nobraucienus ar slēpēm, baudot ainaviski daiļus skatus, kas skaidrojami ar šīs vietas specifisko vēsturi. Ogres Zilie kalni ir Ogres Kangaru osu grēdas centrālā daļa. Oss ir ģeoloģisks objekts, kura vecums ir 14 000 līdz 12 000 gadu. Osi ir zemledāja tuneļos plūstošo ūdens straumju veidoti gari līkloču vaļņi un pauguru virknes ar bieži vien plakanām mugurām. Vārds "oss" cēlies no zviedru valodas vārda "åsar" (valnis, grēda). Latvijā šādus dabas veidojumus gan vairāk pazīst ar nosaukumu "kangari", kas no lībiešu valodas tulkojams kā "smilšaina grēda cauri purviem". Savukārt teika stāsta, ka velns nesis uz Rīgu smilšu maisu, bet ceļā piekusis un atgūlies purvainā vietā atpūsties. Bērni, gribēdami velnu izmuļķot, izplēsuši smilšu maisam caurumu. Velns atmodies un, nekā nemanīdams, cēlis maisu plecos, un gājis tālāk. Tā smiltis izbirušas un izveidojušās osu grēdas – Zilie kalni, ko tautā dēvē arī par Velna gultu.
Laiskajiem un aktīvajiem
Ogres Zilo kalnu dabas parka platība ir 312 ha. To var izstaigāt pa līkloču celiņiem, pietiekami gludiem un ērtiem gan velosipēdistu priekam, gan nūjotājiem, taču jārēķinās ar reljefu – nogāzes vietumis ir tiešām stāvas! Pastaigas maršrutā iespējams iekļaut arī kāpnes, ja ir vēlme pēc stāvāka kāpuma, bet vasaras sezonā – izmēģināt spēkus Milžu takās – no virvju un koka konstrukcijām veidotā trasē kokos, kas ietver triju pakāpju sarežģītības lokus. Trases kopgarums 600 metru, augstums līdz 11 metriem, nobraucieni 30 un 70 metru. Trase sastāv no 65 atrakcijām. Sagurušajiem aktīvās atpūtas cienītājiem ir pieejamas labiekārtotas pikniku vietas ar griliem un soliņiem. Taču, kā saka, kas pirmais brauc, tas pirmais cep, un pat ziemas sezonā netrūkst piknikotāju. Parku apmeklēt iecienījušas ģimenes ar bērniem, jo teritorijā ir labiekārtots bērnu atpūtas laukums, vingrošanas rīki un sporta laukums, bet Dubkalnu ūdenskrātuves krastos izvietotas vairākas†atpūtas vietas pie ūdens. Ūdenskrātuvē ir īpaši tīrs un dzidrs ūdens, un siltajā sezonā tur droši var peldēties!
Mājvieta retām sugām
Teritorijas nozīmīgākās dabas vērtības ir ģeomorfoloģiskie un ģeoloģiskie veidojumi osu grēdas, uz tām augušie priežu un egļu koku meži ar specifisko biotopu un sugu sastāvu un rekreatīvi augstvērtīgā ainava. Kopš 2004. gada dabas parks iekļauts arī Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Ogres Zilo kalnu dabas parkā sastopami daudzi aizsargājamie augi, piemēram, smiltāju esparsete (Onobrychis arenaria), meža silpurene (Pulsatilla patens) u. c. Kopumā diezgan bagātīgi ir sastopamas dažādas floras un faunas vērtības: astoņpadsmit augu, sešas putnu un vairākas kukaiņu aizsargājamās sugas. Vairākās vietās ir norādes, ka dabas parka teritorijā augus nedrīkst plūkt, par aizsargājamo sugu aiztikšanu nemaz nerunājot! Dabas parkā reģistrētas arī 17 citzemju kokaugu sugas un kultūrformas un divas citzemju lakstaugu sugas – tās ir sugas, kas dabīgos apstākļos šādos mežos nebūtu sastopamas. Vietām mežos ir naturalizējušies augļu koki: saldais Cerasus avium un skābais ķirsis C. vulgaris, mājas ābele Malus domestica, ērkšķoga Grossularia reclinata un ķiršveida plūme Prunus cerasiferus, kā arī dekoratīvie kokaugi: parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum, spožā klintene Cotoneaster lucidus, irbeņlapu fizokarps Physocarpus opulifolius, pieclapu mežvīns Parthenocissus quinquefolia, Zviedrijas pīlādzis Sorbus intermedia, baltā spireja Spiraea alba un Bijāra spireja Spiraea x billardii.
Vēstures skarti
Ogres Zilo kalnu augstākajā virsotnē atrodas Zilais kalns, no kura paveras iespaidīgs skats uz teritoriju. Tiek uzskatīts, ka senatnē Zilajos kalnos atradies lībiešu pilskalns. Šeit slejas 30 metru augsts skatu tornis. XVIII gs. beigās un XIX gs. sākumā tagadējā dabas parka rietumu daļā bijis Krievijas cara armijas militārais poligons. Pirmā pasaules kara laikā, kā arī 1919. gadā Ikšķilē, Ogrē un to apkārtnē notikusi karadarbība, kas skārusi arī Zilos kalnus, kompleksa centrālajā un rietumu daļā ir saglabājušies ierakumi, satiksmes ejas, zemnīcu kontūras un citi kaujas lauka liecinieki reljefā. Arī LPSR laikā Padomju armijas vienību Ogres apkārtnē veiktajās mācībās tika iekļauta Zilo kalnu teritorija, galvenokārt kompleksa austrumu daļa, kur redzamas to pēdas reljefā.
Īpašas dabas vērtību teritorijas
- Oss (no zviedru val. vārda åsar– valnis, grēda) jeb kangars ir šaura, 5–10 m augsta, 0,1–10 km gara vaļņveida grēda ar stāvām nogāzēm, kas būtiski paceļas virs apkārtējās teritorijas.
- Osi ir veidojušies ledus laikmetā: ledāja kušanas ūdeņu zemledāja tuneļos un ledāju kušanas ūdeņu straumēs. Sastāv no ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem: oļiem, grants un smilts.
- Latvijā pazīstamākie osi ir kangaru grēdas Viduslatvijas zemienē Mazie Kangari, Lielie Kangari, Ogres Kangari, Ķeipenes valnis, kā arī Numernes valnis, Ciblas osu grēda un Grebļa kalns Latgalē.
- Osu grēdas pārsvarā ir apaugušas ar egļu un priežu mežu, bet daudzviet sastopami ozoli un oši. Tā kā šeit ir labvēlīgi drenāžas apstākļi, pa osu mugurām bieži iet ceļi (raksturīgākais piemērs autoceļš P4 Lielajos Kangaros).
- Osu grēdām ir raksturīga specifiska augsne, kas veido priekšnosacījumus retu un aizsargājamu dzīvotņu pastāvēšanai, kā arī vērtība ir kultūrvēsturiskā ainava.
- Bieži vien uz osu grēdām atradušies seni pilskalni, bet mūsdienās slejas skatu torņi un teritorijās ierīkoti dabas parki, atpūtas zonas u. tml.