Pirmoreiz seglos
''Jāt ar zirgu nenoliedzami ir unikāla nodarbe. Sākotnēji šķiet, ka cilvēks vienkārši sēž zirga mugurā, bet patiesībā viņam strādā visas muskuļu grupas. Neviens cits sporta veids, izņemot peldēšanu, nenodrošina šādu slodzi ķermenim,'' saka staļļa un atpūtas vietas Zirgzandales saimniece Sandra Zaiceva. Ik dienu viņa rūpējas par saviem zirgiem, vada pārgājienus un izjādes pa meža takām un pļavām gan cilvēkiem ar iepriekšēju pieredzi jāšanā, gan pilnīgiem iesācējiem un arī bērniem.
Kur slēpjas jāšanas valdzinājums? ''Psihologi ir izvirzījuši versiju, ka cilvēks, atrodoties zirga mugurā un atbrīvojoties, zemapziņā atgriežas bērnībā, tajā augļa stadijā, kad bija mammas vēderā. Kaut kam lielam un siltam mūs aijājot un šūpojot, mēs sajūtās atgriežamies mammas klēpī. Izjādes dabā, sadarbība ar dzīvu un ļoti smalku būtni, kas patiesībā spēj nolasīt mūsu emocionālo stāvokli pat labāk nekā jebkurš mūsu ģimenes loceklis, ir vienreizēja. Mēs varam iegūt veselu lavīnu pozitīvu emociju, protams, ar nosacījumu, ja cilvēks tām ļaujas,'' saka Sandra.
Zirgs kā jātnieka spogulis
Dzīvē ir brīži, kad vienkārši vajag no visa atslēgties. Komunikācija ar zirgu, pat nekāpjot viņam mugurā, bet tikai viņu vērojot, mūs emocionāli attīra un uzlādē. Zirgi ir dzīvnieki ar ārkārtēji spēcīgu biolauku, un to uzreiz var sajust. ''Esmu viena no nedaudzajām, kas piedāvā izjādes mežā arī iesācējiem, jo mani zirgi ir ar lielu stāžu un ir apmācīti strādāt dažādos apstākļos. Iesācējiem ir jāpaļaujas uz zirgu un mani kā instruktori. Zirgi mūs māca arī ļauties. Tās patiesībā ir vienas no lielākajām grūtībām, ka, mācoties jāt, cilvēkam ir jāstrādā ar sevi, saviem iekšējiem aizspriedumiem un fobijām,'' spriež Sandra Zaiceva.
Zirgi ir jūtīgi un uzmanīgi dzīvnieki. Ja cilvēks baidās, zirgs vienmēr to jūt. Un tādu nobijušos jātnieku zirgs respektēs mazāk. ''Zirgs jau nesaprot, ka cilvēks var no viņa baidīties vai no tā, ka kaut kas nelāgs var atgadīties. Sajūtot cilvēka bailes, zirgs domā, ka ir bīstama situācija. Zirgs cilvēku uztver kā galveno, kā barvedi, ja barvedis baidās, zirgs arī sāk nervozēt,'' skaidro Sandra.
Mūsdienu meditācija
Daudzu gadu laikā, kamēr Sandra vada izjādes un apmāca cilvēkus pareizā saskarsmē ar zirgiem, itin bieži viņai ir nācies arī sastapties ar cilvēku aizspriedumiem. ''Bieži vien cilvēki domā, ka zirgu var sadusmot, taču tā nebūt nav. Zirgs pieņem jebkuru cilvēku. Viņš nedomā tādās kategorijās, vai man patīk vai nepatīk šis cilvēks. Zirgi pieņem jebkuru, kurš nāk pie viņiem ar labvēlīgu attieksmi. Ja kāds nāktu pie zirga ar koku rokās un vēlētos tam sist, zirgu tas nesadusmotu, viņš vienkārši nesaprastu šādu rīcību un bēgtu prom. Nākot uz izjādēm, jāsaprot, ka cilvēkam būs jāsadarbojas, būs jāsaņem sevi rokās un šis miers būs jāiedveš arī zirgam. Tā jau notiek tā mijiedarbība, jo arī zirgs cilvēkam iedos mieru. Cilvēks pēc stundu garas izjādes jutīsies pavisam citādi, nekā pirms bija uzkāpis zirga mugurā. Zirgs ir mūsdienīga meditācija, jo pieprasa no cilvēka būt šeit un tagad. Ja cilvēkam izdodas būt šajā mirklī un reaģēt uz šī mirkļa kairinājumu, izjāde ir atbrīvojoša, relaksējoša un nomierinoša,'' atzīst Sandra Zaiceva.
Bailes, kas daudziem rodas pirms pirmās izjādes, ir arī no tā, ka zirgs var iekost vai iespert. Zirgs var iekost nejauši, ja, barojot to, cilvēks kaut ko dara nepareizi, piemēram, netur pareizi roku. Zirgs arī tāpat vien nesper, viņš to var izdarīt kādā baiļu situācijā. Ļoti daudzi aizspriedumi mums rodas, skatoties filmas. Ja filmās zirgs uzvedas agresīvi, tas arī sprauslo, tāpēc, zirgam nosprauslojoties, cilvēki sabīstas. Patiesībā tā zirgam ir fizioloģiska skaņa. Viņš vienkārši izpūš gaisu un kondensātu, kas sakrājies nāsīs, taču filmās varam vērot, ka šī skaņa tiek apvienota ar draudīgu zirga attieksmi pret cilvēku.
''Bieži vien cilvēki stāsta, ka esot jājuši un zirgs esot cēlies pakaļkājās. Tad skaidri zinu, ka cilvēks no bailēm ir mazliet piepušķojis situāciju, jo, lai zirgs pieceltos pakaļkājās, viņam uz to jābūt apmācītam. Ja zirgs ir iejāts un vizina cilvēkus, viņš ir pieņēmis, ka cilvēki kāpj viņam mugurā, šādā gadījumā zirgs pakaļkājās parasti neceļas. Bet tas, kāpēc cilvēkam tā ir licies, – iespējams, zirgs ir pievilcis pakaļkāju pie vēdera, lai nokasītu, piemēram, dunduru, kas tur uzlidojis, taču cilvēks sāk satraukties un domāt, ka zirgs vēlas celties pakaļkājās,'' stāsta Sandra Zaiceva.
Vecums nav šķērslis
Pie Sandras uz Zirgzandalēm dodas dažāda vecuma cilvēki, jo izjādēm ar zirgiem vecums nav šķērslis. Jaunākais izjāžu dalībnieks bijis vien deviņus mēnešus vecs, bet vecākajai kundzei bijuši 94 gadi. ''Man bieži vecāki jautā, no cik gadiem bērns var sākt zirgu kontrolēt pats. Uz to man parasti ir grūti atbildēt, jo mēs visi esam unikāli. Manā pieredzē ir bijuši četrgadnieki, kas kopā ar vecākiem, katram esot savā zirgā, droši jājuši pa mežu, taču man ir bijuši arī četrdesmitgadnieki, kuri lūguši, lai tikai nepalaižu vaļā zirgu un vedu to pie pavadiņas,'' atklāj Sandra.
Ja pirmo reizi dodaties izjādē, rūpīgi un atbilstoši sezonai pārdomājiet arī savu apģērbu. Izjādē jādodas tā, kā jūs dotos atpūtā dabā. ''Protams, jātnieku speciālais apģērbs ir domāts ērtumam, bet tas nenozīmē, ka vienkāršā izjādē bez tā nevar iztikt. Nav obligāti vajadzīgi pat sporta apavi. Zābaki ar garu stulmu var būt pat ērtāki. Ļoti daudziem šķiet – ja dodas pie zirgiem, gumijas zābaki būtu vispiemērotākie. Taču vismaz pie mums klienti dubļus neredz. Pat ja mežā ir dubļi, cilvēks jau sēž zirga mugurā un kājām dubļus nebrien. Vispiemērotākie apavi jātniekiem ir tādi, kas cieši pieguļ ap stilbu, bet gumijas zābaki ir plati, kāja tajos švunkājas, un rodas grūtības sajust zirgu. Kājās var būt vienkāršas bikses, arī džinsu bikses der, nav obligāti jābūt legingiem. Ziemā, lai nebūtu auksti, var jāt slēpošanas kombinezonā. Pareizi jājot, daudz nekustas rokas un pēdas. Līdz ar to šīs ķermeņa daļas visātrāk var nosalt, tāpēc svarīgi, lai būtu silti apavi un rokās cimdi. Cimdiem gan jābūt pirkstaiņiem, nevis dūraiņiem, lai varētu pareizi satvert pavadu,'' iesaka Sandra Zaiceva.
Izjādes arī ziemā
Jebkura sezona ir piemērota, lai izmēģinātu jāt ar zirgu, un, kas zina, varbūt šī nelielā avantūra var pārtapt par kaislīgu vaļasprieku un neatņemamu dzīves sastāvdaļu! ''Bieži man zvana un jautā, vai pie mums izjāžu sezona jau beigusies. Tad saku, ka zirgs nav kabriolets un viņam nav sezonas. Pie mums zirgi dzīvo ārā dabiskā vidē. Tikai tad, kad sasalst zeme, naktīs tos laižam stallī. Zirgiem netraucē nekādi laikapstākļi. Ne tad, kad ārā līst, jo viņi var ielīst nojumēs, bet viņi to nedara, ne arī tad, kad snieg sniegs. Vienīgi zirgs ir ļoti bezpalīdzīgs uz pilnīgi tīra ledus, jo viņam ļoti slīd. Taču tad man kā instruktorei ir jāizvēlas pareizais ceļš. Ja ceļš ir apledojis, pie mums var jāt pa pļavu. Cilvēkiem var šķist, ka vasarā jāt ir visforšāk, bet patiesībā tad ir visgrūtāk, jo ir daudz mušu, odu, dunduru. Zirgi biežāk spirinās, kratās, jo vēlas kukaiņus atvairīt. Savukārt ziemā zirgi ir mierīgi, jo nav nekādu ārējo kairinājumu. Arī aukstumu viņi var izturēt. Ja zirgi ir labi paēduši, viņiem auksti nekļūst,'' piebilst Sandra Zaiceva.