Plāno savlaicīgi!
"Iesaku vispirms izdomāt, ko vēlaties izbaudīt un redzēt. Pamatā jau interese ir par apskates vietām, tādēļ iesaku izplānot riteņbraukšanai ērtāko un ainaviskāko ceļu starp šiem objektiem, kur aiz katra līkuma un pakalna parādās jauns, atšķirīgs skats. Veloceļojumā ir būtisks reljefs, kas piedod grūtības, braucot kalnā, un to visu atsver bauda, ripojot kalnam otrā pusē lejā. Šo ainavas un fiziskā piedzīvojuma sajūtu vislabāk var izbaudīt, pārvietojoties tieši ar velosipēdu, kad vari ikvienā vietā apstāties, sadzirdēt putnu balsis un izjust ziedu smaržas. Tādēļ arī pētījumos pierādīts, ka riteņbraukšana no visām aktivitātēm rada visvairāk pozitīvu emociju un laimes hormonu, jo tiek darbinātas vairākas maņas vienlaicīgi – redze, smarža, tauste, dzirde," saka Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs un aktīvs velobraucējs Viesturs Silenieks.
Aptaujātie velobraucienu cienītāji atzīst, ka maršrutus plāno paši. "Latvijā ar velomaršrutiem ir švaki," atzīst Viesturs Silenieks. "Esam uzsākuši veidot Latvijas velomaršrutu karti: Velokarte. divritenis.lv, kur Latvijas pašvaldībām ir iedotas pieslēgšanās tiesības, lai varētu savadīt kartē visu informāciju par pašvaldības teritorijā esošajiem velomaršrutiem. Liela daļa maršrutu, kurus izveidojuši tūrisma informācijas centri, atrodami tikai bukletos, nevis elektroniskā veidā labā izšķirtspējā internetā. Tas nozīmē, ka maršruta plānošana ir sarežģīta."
Aktīva velobraucēja Elvīra Kulberga atzīst, ka plānošanā palīdzētu, ja mums būtu viens universāls velomaršrutu portāls, kurā info ir par visu valsti, tā ir aktuāla, kas prasa pamatīgu darbu, pārdomāti izkārtota un tādēļ labi uztverama. Vidzemes Tūrisma asociācija ir tā, kura Latvijā reģistrē un numurē velotūrisma maršrutus.
Maršruti netiek uzturēti
"Bet ar oficiālajiem velomaršrutiem ir viena būtiska problēma – tie netiek pienācīgi uzturēti," saka Viesturs Silenieks un papildina: "Maršruta marķējums jeb norādes netiek atjaunotas, tādējādi var ātri nomaldīties. Daudzviet maršruti izveidoti par Eiropas projektu līdzekļiem, taču līdzekļi pēc projekta pabeigšanas nav paredzēti pašvaldības budžetā un tā rezultātā velomaršruta norādes netiek atjaunotas. Daudzviet meža ceļus ir izbraukājuši meža vedēji un ceļš nav braucams, taču pirms 5–10 gadiem ticis iekļauts kādā maršrutā. Tādēļ mans aicinājums ir nepaļauties uz maršrutiem, norādēm, bet, vēl mājās esot, rūpīgi izvērtēt dažādas kartes un pašam nolemt, pa kuru ceļu doties. Sevišķi tālos lauku nostūros, kur viensētas ir pamestas, ceļi aizauguši un pat uzarti. Taču šie apvidi manā izpratnē ir visinteresantākie, romantiskākie, klusākie un pārsteigumiem bagātākie, lai brauktu ar velosipēdu.”
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 31. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!