Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Sestdiena, 8. februāris
Aldona, Česlavs

Mājas strazds un tā ceļi

Aicina ziņot par Gada putna 2025 novērojumiem.

Lai gan mājas strazds ir gājputns, aizvien biežāk to varam novērot Latvijā ziemā. Lai pievērstu uzmanību šīs sugas ligzdošanai un pārmaiņām migrācijas paradumos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2025. gada putnu ir izziņojusi mājas strazdu Sturnus vulgaris.

Kurš ir kurš?

Ieraugot lauku ainavā, mežā vai parkā pietuvinājumā šī gada spārnoto varoni – mājas strazdu –, palikt vienaldzīgam tā elegantā tērpa dēļ ir grūti. Putna apspalvojums ir melns, ar metālisku, zaļganvioletu spīdumu, turklāt ar sīkiem, gaišiem lāsumiņiem. Smails, pagarš knābis, kas vasarā ir dzeltenīgi bāls, bet ziemā – tumši pelēks. Nosmailoti spārni un īsa, taisnstūrveida aste. Kājas – brūngansārtas.

Paceļoties un lidojumā, kas ir ātrs un viegli viļņots, mājas strazdam ir raksturīgs īss izsauciens "čūrrr", bet uztraukumā pie ligzdas tā sauciens ir aizsmacis, stiepts "stiik". Turklāt mājas strazds līdzās tā dziesmai raksturīgajiem svilpieniem un klusiem klikšķiem prot arī lieliski atdarināt citu putnu balsis, piemēram, ķīvītes, mājas zvirbuļa un vārnas, kā arī imitēt dažādus trokšņus, piemēram, auto signalizāciju vai motorzāģi. Ierasti dzied pavasaros izvēlētās ligzdas tuvumā, bet dažkārt putnu var saklausīt arī siltās, saulainās rudens un pat ziemas dienās.

Jāteic gan, ka putnu vērošanas iesācējam mājas strazda noteikšana var izvērsties par mazu galvas mežģi. Latvijā sastopamo putnu noteicējā ir atrodams arī melnais mežastrazds Turdus merula, kurš gan pieder mežastrazdu, nevis strazdu dzimtai. Putns atpazīstams pēc spilgti melna apspalvojuma un koši dzeltena knābja, turklāt melnais mežastrazds ir arī lielāks par mājas strazdu un ar garāku asti. Ja mājas strazds pārvietojas, saraustīti soļojot, tad melnais mežastrazds – lēcieniem.

Kur mīt?

Mājas strazds ligzdo koku dobumos, bet izmanto arī cilvēka veidotos putnu būrus, kā arī spraugas ēkās un tamlīdzīgas vietas. Ligzdu veido no sausas zāles, sīkiem zariņiem, saknītēm, spalvām, vilnas. Turklāt atšķirībā no citiem dobumperētājputniem mājas strazds pats savu ligzdošanas vietu (dobumu vai būri) arī iztīra no iepriekšējo ligzdu paliekām.

Aicinot tuvāk iepazīt mājas strazda paradumus, ornitologi šogad būru izgatavošanā un uzstādīšanā aicina līdzdarboties skolas, vēstot par savu apņemšanos Latvijas Ornitoloģijas biedrībai. Tā būs iespēja izglītojošai mācību stundai un praktiskiem padomiem būru iemītnieku izpētē.

«Mājas strazdu ligzdu pārbaudes būros dod neatsveramu informāciju par strazdu ligzdošanas fenoloģiju un sekmēm, īpaši, ja šos datus ievāc gadu no gada vienā un tajā pašā vietā. Šogad, pievēršoties mājas strazda ligzdošanai, esam iecerējuši aktīvi iesaistīt skolas – ar pareizi konstruētu būru izgatavošanu un datu ievākšanu par to, kas šajos būros ligzdo,» stāsta LOB 2025. gada putna akcijas koordinators ornitologs Oskars Keišs.

Eiropā mājas strazds uzskatāms par ierastu putnu sugu, kas ligzdo līdz pat Baikāla ezeram, lai arī dažviet, tostarp Anglijā un vietām Vācijā, jau ir reti sastopams un iekļauts aizsargājamu sugu sarakstos. Putnu skaita sarukumu, piemēram, Somijā, pētnieki saista ar pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā putnu ziemošanas vietās. Taču citviet pasaulē mājas strazds ir ievests, piemēram, Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā. Tur to pat uzskata par invazīvu sugu, kas kaitē vietējām dobumperētāju sugām. Pašmāju augļkoku dārzu saimnieki mājas strazdus mēdz vainot arī ķiršu apēšanā, taču ne vienmēr pie šīs mielošanās būs vainojami vietējie mājas strazdi, jo šai putnu sugai ir raksturīga starpmigrācija.

"Pēc mazuļu izvešanas putni aizlido aptuveni pusceļu uz ziemošanas vietām, lai tur barotos un pēcāk turpinātu migrāciju jau tikai rudenī. Rudenī un ziemā mājas strazdi pulcējas lielos, trokšņainos baros, lai aizsargātos no plēsējiem un lai veiksmīgāk atrastu barību uz laukiem, dārzos un citviet. Tomēr jaunākie pētījumi Latvijā ir parādījuši, ka ne visi mājas strazdi mūsdienās veic starpmigrāciju, šī fenomena izzināšanu patlaban veic Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Bioloģijas institūta pētnieki," skaidro ornitologs O. Keišs, kas ir arī LU MDZF Bioloģijas institūta vadošais pētnieks.

Kur paliek ziemā?

Izrādās, ka mājas strazda vārds ornitoloģijas vēsturē ir ievērojams arī ar faktu, ka tas ir bijis pirmais apgredzenotais putns ar mērķi noskaidrot tā gāju ceļus ziemā. 1899. gadā Dānijā skolotājs Hanss Kristians Korneliuss Mortensens aizsāka putnu gredzenošanu. Ierasti mājas strazdu, kas atgriežas no gājputnu gaitām, uzskatīja arī par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem. Lai gan mājas strazdu uzskatām par gājputnu, tomēr to var novērot Latvijā aizvien biežāk arī ziemās, īpaši siltākās.

"Ziemas laikā mājas strazdi meklē barību gan dabā, gan cilvēku tuvumā – dārzos, parkos un pie barotavām, kur tos īpaši piesaista augļi vai ogas. Lauku teritorijās tie meklē barību neaizsalušās vietās, nezālienēs un fermu tuvumā. Dažkārt strazdi pulcējas baros kopā ar citām putnu sugām, piemēram, mājas un lauku zvirbuļiem, mežastrazdiem. Ziemā novēroto mājas strazdu skaits Latvijā pēdējos gados pieaug. Tas, iespējams, norāda uz jaunu migrācijas uzvedības veidošanos – putni kļūst par nometniekiem," stāsta jaunais ornitologs Valts Jaunzemis, kurš šo fenomenu pēta savā maģistrantūras pētījumā Dr. biol. Oskara Keiša vadībā.

Bioloģijas institūta pētnieku uzmanība pašreiz pievērsta ne tikai pārmaiņām Latvijā ziemojošo mājas strazdu izplatībā un paradumos, bet arī to ligzdošanas un pēcligzdošanas laika uzvedībā. «Līdzšinējā datu analīze parādījusi, ka pieaugušie jeb vecie mājas strazdi, kas ligzdo Austrumlatvijā, Gulbenes novadā, ligzdošanas vietas atstāj uzreiz pēc ligzdošanas jūnijā un līdz aizceļošanai uz ziemošanas vietām Lielbritānijā uzturas Polijā un Vācijā. Turpretim Rietumlatvijā, Engures ezera apkārtnē, vecie mājas strazdi uzturas līdz pat oktobra beigām, novembra sākumam, un tad tie aizlido uz ziemošanas vietām Lielbritānijā,» stāsta O. Keišs, kurš kopā ar Dr. biol. Mārtiņu Briedi vada Latvijas Zinātnes padomes finansētu fundamentālo pētījumu projektu.

Ornitologi uzsākuši pētīt, vai šīs atšķirības nosaka iedzimtība vai vieta, kur strazdu mazuļi izaug, un kā veidojas tāda putnu uzvedība, kas vairs neuzsāk migrāciju, bet uzturas ligzdošanas vietās visu gadu – kļūst par nometniekiem. Izpētes laikā mājas strazdi tiek aprīkoti ar ģeolokatoriem un gredzenoti ar krāsainiem gredzeniem.

 

Kur ziņot?

● Ja gadās tuvējā apkaimē novērot mājas strazdu vienatnē vai kopā ar sugasbrāļiem un sugasmāsām, pētnieki aicina ziņot par redzēto portālā Dabasdati.lv, tā iesaistoties sabiedriskajā zinātnē. Tas pētniekiem palīdzēs ne tikai apzināt gada putna izplatību un skaitu, bet arī labāk izprast šīs sugas paradumus ziemā.

● Īpaši vērtīgi ir atzīmēt precīzu atrašanās vietu, datumu, putnu skaitu, kā arī piezīmēs norādīt, ko strazdi ir darījuši, piemēram, ja tie barojas barotavā. Šie novērojumi būs vērtīgs papildinājums arī Latvijas ziemojošo putnu atlantam.

● Jāpatur prātā, ka ziemā mājas strazda elegantais apspalvojums zaudē izteikto metālisko spīdumu. Tā ķermeni klāj tumši brūnas vai melnas spalvas ar gaišu plankumu rakstu, bet knābis ir tumši brūns vai melns, bet pavasarī – gaiši dzeltenīgs. Ja izdodas novērot mājas strazdu ar krāsainu gredzenu – caurulīti ap strazda kāju –, par redzēto jāziņo uz e-pastu [email protected].

● Gada putna akcija, ko 1996. gadā aizsāka Latvijas Ornitoloģijas biedrība, norisinās jau 30. reizi. Drīzumā tiks izziņots arī tematiskais zīmējumu konkurss.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena