Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Neļausim upēm aizaugt!

Jāsamazina barības vielu ieplūšana no lauksaimniecības zemēm.

Vasaras tveicē devāmies piedzīvojumos uz Vilces dabas parku, kur Jelgavas novada tūrisma ceļvedis iesaka iziet vidējas grūtības krastingu aptuveni 8 km garumā pa Vilces upi. Bija karsti, tāpēc ūdens izklaide šķita pareizā izvēle.

Kājām pa mazupīti

Krastings jeb krastošana ir brišana pa mazupīti. Karstajos vasaras mēnešos ūdens līmenis upēs ir zems un pietiekami silts, lai bez bēdu izbristu kādu mazu upīti. Brīžiem gan tās ir viltīgas un ir vietas, kur ūdens būs līdz viduklim. Bijām iztēlojušies Vilci kā mazupīti ar dzidru ūdeni. Realitātē gājiens lielākoties bija pa aizauguši upi, kam dibens klāts dūņām, un tā vietā, lai priecātos, cik skaistas ir spāres, mukām no dunduriem.

Dūņains piedzīvojums Ieteiktais krastinga maršruts ir, sākot no Vilces ūdensdzirnavām un tālāk līdz pat Zviedru piemineklim. Atmiņas par Vilces upi no iepriekšējām pastaigām pa Vilces muižas parku un Barona taku ir pavisam atšķirīgas nekā skats, ko ieraugām no tilta pie Vilces ūdensdzirnavām. Upe ir aizaugusi, un ir grūti saprast, kā tai vispār tikt klāt. Vēl jo vairāk ar bērniem peldkostīmos un ar peldriņķiem. Pēcāk saprotu, ka upe kopš pavasara, kad devāmies pastaigās Vilces dabas parkā, ir krietni izmainījusies. Krasti un pati upīte ir aizaugusi, upes gultne ir dūņaina un nepatīkama. Tāpēc velkam sandales, lai nav jābrien basām pa nesaprotamu gultni.

Tomēr esam apņēmības pilni un kādus pārsimts metrus aiz Vilces ūdensdzirnavām meklējam vietu, kur ērtāk iekāpt upē. Pārgājiena ātrums šādā upītē, kur ir sagāzumi un bebrāriji radījuši grūti pārvaramus posmus, ir ļoti lēns. Un vēl tas dunduru laiks! Ik pēc laiciņa velkam ārā pūšamos un apstrādājam bērnus, kurus dunduru daudzveidība nežēlo nemaz. Apgūstam – šis varētu būt diždundurs! Tas ar tiem raibajiem spārniņiem kož vēl nelāgāk, tie būs zeltači. Ja vēl, peldoties ezerā, vari zem ūdens paslēpties no kodējiem, tad šeit ūdens vietām ir tik sekls, ka der vienīgi brišanai, un arī tā dūņu krāsa ne visai uzrunā peldēšanai. Kāds jau pārceļas uz taciņu, kas ved gar upi.

Posms pirms Vilces muižas parka beidzot ir tas, ko vēlējāmies redzēt. Upes gultne vietām ir smilšaina, līdz ar to ūdens caurspīdīgāks. Upe nav tik aizaugusi, un dažas ūdensrozes izskatās kā piemērota rota. Iepriecina tas, ka no upes var salasīt kazenes, kas, pārkārušās pāri krastiem, savas ogas pasniedz kā uz paplātes.

Vilces muižas parkā izkāpjam no upes. Lai arī laiks ir karsts un tveicīgs, bērni upes ūdenī ir nosaluši un satinas dvieļos, tas palīdz paslēpties arī no visiem iespējamajiem dundurveidīgajiem. Izraujam arī pāris dēļu, kas pamanījušās pieķerties bērnam pie kājas.

Mūsu apņemšanās ir turpināt krastingu pa upi ar mērķi tikt līdz Zaķu pļavai, kur ir arī Vilces un Rukūzes upes sateka. Diemžēl šo plānu spējām izpildīt tikai daļēji, jo pēc parka šķērsošanas upe ir arvien vairāk aizaugusi, līdz sāk līdzināties varžu dīķim. Droši vien tāpēc, ka priekšā ir bebru aizsprosts. Bet peldēt pa duļķaino ūdeni ar ūdenszālēm negribam, un ar to arī mūsu apņēmība zūd. Gar upi nav iespējams iziet. Tāpēc pa brikšņiem laužamies ārā uz Barona taku, kas ir tikai kādus simts metrus, bet liekas tālu. Kad esam uz takas, tad gan aizcilpojam līdz vietai, kur ir skaistais skats pāri Zaķu pļavai. Kamēr risinām loģistikas jautājumu, lai tiktu pakaļ mašīnai, bērni vēl izpeldas zem tiltiņa, jo ūdens tomēr ir drošākais glābiņš no dunduriem.

Nepieciešama upju ekosistēmas uzlabošana

Mans piedzīvojums pa zālēm un dūņām aizaugušo Vilci lika aizdomāties, ka cilvēku darbības ietekme uz ūdeņu augu valsti ir liela. Dūņas uzkrājas un upe aizaug ļoti strauji. Tā kā atrodamies Zemgalē, visticamāk, intensīvā lauksaimniecības zemju apstrāde un mēslošana apkārt Vilces dabas parkam ir ietekmējusi arī Vilces aizaugšanu, ko sauc par eitrofikāciju. Eitrofikācija ir process, kas notiek, kad pārāk daudz barības vielu nonāk ūdenī un izraisa pārmērīgu dažu sugu aļģu un citu augu augšanu, ūdenstilpes vides degradēšanos un aizaugšanu. Viens no galvenajiem eitrofikācijas cēloņiem ir lauksaimniecības intensifikācija. Kviešiem, rapšiem, kartupeļiem un jebkuram citam augam nepieciešamas barības vielas, lai tas augtu. Cilvēki mēslo laukus, lai nodrošinātu papildu "maltīti" lauksaimniecības kultūrām. Daļa mēslojuma nokļūst upēs, ezeros un jūrā. Arī vēl citas cilvēku darbības – notekūdeņu iepludināšana, mežu izciršana, mitrāju nosusināšana, aramzemes ierīkošana eitrofikācijas procesu ir vairākkārt paātrinājusi. Līdz ar to ūdeņu bagātināšanās ar barības vielām un tai sekojoša zilaļģu, zaļaļģu un citu augu savairošanās, dūņu uzkrāšanās un aizaugšana norit ļoti strauji. Pasliktinās ne tikai ūdens kvalitāte, bet, samazinoties piemērotām dzīvotnēm, kļūst retas un izzūd barības vielām nabadzīgiem un dzidriem ūdeņiem raksturīgās sugas.

Uzsākta kampaņa upju attīrīšanai

Jūlija izskaņā uzsākts ilgtermiņa projekts Par tīrām upēm!, kurā rūpēsies par Latvijas upju tīrības un tecējuma uzlabošanu. Projekta sākumā tiks iegūta informācija par dabīgi vai mākslīgi izveidotiem aizsprostiem Latvijas upēs un veikts vides pētījums ar Pasaules Dabas fonda ekspertu iesaisti, lai izvērtētu šo aizsprostu ietekmi uz dabu. Projekta autori – dabīgā minerālūdens zīmols Mangaļi, un Pasaules Dabas fonds uzsver, ka tikai trešdaļa (33%) Latvijas upju ir augstā un labā ekoloģiskajā kvalitātē, kā to liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.

Šī problemātika ir aktuāla arī Eiropas Savienības mērogā. Lai saldūdens kvalitāti pasargātu no piesārņojuma, Eiropas Savienības biodaudzveidības stratēģijā līdz 2030. gadam kā vienu no darbības virzieniem nosaka saldūdens ekosistēmu un upju dabīgo funkciju atjaunošanu, izvirzot mērķi līdz 2030. gadam vismaz 25 000 km upju atkal padarīt brīvi plūstošas. Kampaņas uzdevums ir apzināt un likvidēt aizsprostus, jo aizvadītajā gadā Pasaules Dabas fonda Eiropā veiktajā pētījumā upju fragmentācija aizsprostu dēļ atzīta kā viena no būtiskākajām problēmām, kas ietekmē upju ekoloģisko kvalitāti.

Kampaņas organizatori aicina ikvienu, kurš ir novērojis vai pamana kādā no Latvijas upēm aizsprostus, iesniegt informāciju par tiem projekta mājaslapā vai dalīties ar aizsprostu foto un atrašanās vietu sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #partiramupem un atzīmējot @mangali_udens. Projekta norisei varēs sekot līdzi projekta mājaslapā, kā arī zīmola Mangaļi sociālajos tīklos.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ko nogaršot Pjemontā?

Šis Itālijas ziemeļrietumu nostūris arvien tiek slavināts kā izcils gardēžu galamērķis. Pjemonta ir paradīze labas garšas meklētājiem. Tieši tur, Bra pilsētā, nobāzējusies Slow food mītne un atrod...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena