Tik daudzveidīgi meži, noslēpumainas upītes un jūras piekraste, kas no Nidas līdz Kolkai ir tik mainīga un dažāda, ka šķiet – to piedzīvo dažādās valstīs, nevis tepat Kurzemē. Un kur nu bez pēdējos gados tik populārajiem gardēžu un romantiskas pilsētvides galamērķiem Kuldīgas, Liepājas un Pāvilostas? Jādodas!
Vērts paņemt karti un kādu tūrisma ceļvedi un saplānot, ko šovasar gribas piedzīvot, redzēt, kādas aktivitātes veikt. Iespējams, daudz ko var pagūt viena brīvdienu maršruta ietvaros – nevis vienkārši mērot ceļu no viena punkta līdz otram, bet atrast ko interesantu arī pa ceļam.
Upītes un klinšu atsegumi
Kaut arī Latvija ir upēm bagāta, populārākie laivošanas maršruti ir nemainīgi un droši vien ūdensprieku entuziastiem jau iepazīti. Savukārt brauciens pa mazākām upēm parasti ir piedzīvojumiem bagātāks, jo negaidītības garšu dod nepieciešamība būt modram. Arvien vairāk mazo upīšu ir attīrītas, un, piemēram, par Rietumkurzemes topa upēm ir kļuvušas Tebra un Rīva, kur vai katru gadu pavasarī laivu nomnieki rīko upju tīrīšanas talkas, lai izzāģētu vismaz laivas platuma "alas" un vasaras laivotājiem būtu iespēja upi izbraukt bez laivas celšanas krastā un pārnešanas. Ja tomēr tam esat gatavi un patīk pārsteiguma sajūtas par to, kādus sagāzumus ieraudzīsiet aiz upes līkuma, dodieties uz mazupīti Durbi!
Jaunu maršrutu tīkotājiem, kuri uzskata, ka viss jau ir izlaivots, un kuri nebaidās no nelielām grūtībām un piedzīvojumiem, vērts doties trīs upju laivojumā: Mazā Ruņa–Apše–Bārta. Laivojuma sākums ir pie Ķera Ostnieku māju tilta Mazajā Ruņā. Pēc ļoti šaura, bet pietiekami dziļa Jaunās Ruņas lejteces posma seko Apše: interesanta, mazapdzīvota, garu un mežonīgu posmu pilna Latvijas – Lietuvas robežupe, kura ietek Bārtā. Ja ir laiks, laba kompānija un laba veselība, tad šo ceļojumu ir iespējams beigt Liepājas promenādes piestātnē.
Kaut arī Abava ir iecienīta upe laivošanai, it sevišķi pavasaros, un šķiet – kas tad tur tāds, vērts fokusēties uz ainavām upes krastos. Tieši Abavas senlejā, Abavas upes abos krastos, Pieventas zemienē trīs izteiksmīgi smilšakmens atsegumu posmi veido neparastu ainavu – dabas pieminekli. Virzienā no augšteces uz leju pirmās ir Galmicu klintis upes kreisajā krastā, tad seko Lejēju klintis labajā krastā un lejasgalā atrodas Muižarāju klintis Abavas kreisajā krastā. Atsegumus veido vidējā devona smilšakmeņi un mālieži. Atsegumu joslas kopējais garums ir 1600 metri, ieskaitot vairākus pārtraukumus. Šie ir vieni no samērā retajiem devona smilšakmeņu atsegumiem Kurzemē, augstākās klintis Abavas krastos. Atsegumi ir izvietojušies vairākos līmeņos – viens pie Abavas, otrs kraujas vidū līdz augšdaļai – smilšakmeņu atsegumi, bet tos atdala smilšainu un mālainu nogulumu slāņmija, kas pārsvarā ir noplūdusi, taču vietām joslas lejteces daļā atsedzas. Klintis ir pieejamas gan pa meža ceļiem, gan no Abavas, laivojot tajā, tādēļ te noteikti vērts plānot arī pārgājiena maršrutu, it sevišķi jūlija otrajā pusē un augusta sākumā, kad ieteicams apmeklēt Čužu purva dabas taku, jo tad dzelteniem ziediņiem bagātīgi zied krūmu čuža jeb klinšrozīte un skaits patiešām ir iespaidīgs.
Laivo arī ezerā
Ne tikai upes, arī ezeri un pat jūras piekraste ir laivošanas vērta. Engures ezers dabas draugiem vairāk pazīstams kā putnu vērošanas vieta un parks, kur mīt savvaļas zirgi un govis, to iecienījuši arī makšķernieki, taču ezera ziemeļu daļas labirinti, kuri veidoti, lai atjaunotu ligzdojošajiem putniem iemīļoto niedrāju pļavu, ir izcila laivu vai SUP braucienu vieta, it sevišķi, ja tīk orientēšanās mazliet noslēpumainā vidē. Te esi niedru iekļauts, un pie katras pagriešanās iespējas ir jāpadomā divreiz. Skaists ir ne tikai pats ezera niedru labirints, bet arī Mērsraga kanāls, kas šo labirintu sistēmu savieno ar Mērsraga ostu. Ļoti baudāms maršruts gan dabas, gan kanālu piegulošās arhitektūras ziņā. Putnu ligzdošanas laikā šajā teritorijā ir liegums – nedrīkst traucēt putnus, tādēļ jāseko līdzi noteikumiem.
Latvijas augstākā kāpa
Dodoties ceļojumā uz Kuldīgu, noteikti ir vērts aizbraukt līdz Latvijas lielākajai strausu fermai Nornieki, kur var apskatīt gan strausus, gan kaziņas. Norniekos ir iespēja arī paēst pusdienas, nogaršot strausu olas omleti un iegādāties rotas ar strausu spalvām. Braucot no Kuldīgas uz Snēpeli, var piestāt un apskatīt briežu dārzu, kas atrodas viesu nama Mazsālija teritorijā, kura, starp citu, ir arī lieliska nakšņošanas vieta tiem, kas vēlas izbaudīt lauku mieru un vakariņās mieloties ar vietējos dīķos audzētām zivīm. Liels piedzīvojums būs briežu barošana, kā arī ciemošanās pie mežacūkām Anša un Grietas. Savukārt apmeklējot Liepāju, apkārtnē ir tik daudz, ko darīt! Ja posms no Liepājas uz ziemeļu pusi lielai daļai ir pazīstamāks, jo tur atrodas Pāvilosta, Jūrkalne, Mazirbe un citas tūristu iecienītas vietas, tad dienvidu daļa no Latvijas robežas līdz Bernātiem un pašai Liepājai ir mazāk zināma.
Ja Papes dabas parku esat apmeklējuši, izstaigājiet dabas taku Bernātos. Taka izveidota Pūsēnu kāpas iepazīšanai un ved uz Latvijas augstākās kāpas – Pūsēnu kāpas (37 m) – pašu virsotni. Vietējie kāpu dēvē par kalnu. Tā virsotnes sasniegšanai ierīkotas gan kāpnes, gan iestaigāta taka. Pati kāpa izveidojās laika posmā no 1785. līdz 1835. gadam, kad zem smiltīm apraktas ap 80 mājām, tai skaitā Pūsēnu mājas, kur dzīvoja mežsarga ģimene. Kāpa tika nosaukta apputināto māju vārdā. Dabas parkā uzstādītas koktēlnieka Alvja Vitrupa darinātas skulptūras pēc teikas Kā Dienvidkurzemes tautastērpā radušās krāsas motīviem.
Kurzemes dienvidos atrodas arī ainaviski īpatnējais Dunikas purvs, kuram līdzās atrodas skābaržu audze – unikāla vieta Latvijā.