Praktiska laboratorija ilgtspējīgai pilsētvidei

Viens no tiem jūlija nogalē notika Aldara parkā Sarkandaugavā.Jaunieši sadarbosies ar arhitektiemAldara parks, kuru ieskauj Rīgas 28. vidusskola, Latvijas kultūras muzejs Dauderi un Aldara alus muzejs, dzelzceļa sliedes un dzīvojamo māju masīvs, ir vietējās nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis Sarkandaugavā. Šodien parks ir nolaists, tajā atrodas kādreizējā alus darītāja villas Waldschlosschen parka mākslīgās pilsdrupas un ūdens baseins, kas liecina par laiku pagātnē, kad parks bija skaisti kopta teritorija. Tuvākajos gados notiks parka atjaunošana, tas atkal kļūs par rekreācijas vietu Sarkandaugavas iedzīvotājiem un viesiem. Taču, kamēr notiek metu konkurss, strādā pilsētplānotāji, parka teritorijas uzlabošanu pārņēmuši vietējie jaunieši, kuri kopā ar homo ecos: aktīvistiem, Sarkandaugavas attīstības biedrību un vēsturnieku un eko būvniecības praktiķi Krišjāni Langi parkā izveidoja skatuvi un skeita rampu no pieejamajiem materiāliem, kas reiz jau tikuši izmantoti citām vajadzībām, bet nu ieguva otru dzīvi."Domāt par Green Manual for Youth Space sākām jau pirms pusotra gada, jo viena no aktuālajām tēmām, strādājot ar zaļās domāšanas projektiem, ir ilgtspējīgas pilsētvides plānošana. Šajā jomā neiet nemaz tik gludi, kā vajadzētu un gribētos! Mums nav ne atbilstošu, sistemātisku zināšanu, ne attiecīgas infrastruktūras. Ne tikai jaunieši, bet liela daļa iedzīvotāju kopumā nezina, kāpēc un kā dzīvot videi draudzīgi, nemaz nepadomājot, ka ekoloģiski bieži vien ir arī ekonomiski," stāsta projekta vadītāja Antra Pētersone no homo ecos:. Viņa uzsver - lai kaut kas mainītos, jāsāk tieši ar jauniešiem, jo tā ir paaudze, kas izaugot būs lēmumu pieņēmēji un dažādu nozaru darbinieki. Viņos jāieliek zināšanas, kas vēlāk noderēs, domājot ilgtspējīgi."Patlaban tā ir problēma, jo jaunieši netiek iesaistīti pilsētvides plānošanā, viņiem neviens neprasa viedokli, un arī paši viņi necenšas iet ar savām iniciatīvām, galvenokārt droši vien tāpēc, ka nezina, pie kā un ka tas vispār ir iespējams, ka viņos kāds varētu arī ieklausīties. Kampaņas ietvaros mēs mudinām, motivējam, stāstām, ko un kā ir iespējams paveikt pašiem, lai radītu sev tīkamu vidi un kā to darīt efektīvi. Jauniešiem pašiem ir jāsaskata problēmas un pašiem jāķeras pie to risināšanas," uzskata Antra.Kopš pavasara _homo ecos: _sadarbojas ar 28. vidusskolu, kas atrodas Sarkandaugavā, un tās 8. un 10. klasē reizi nedēļā jauniešiem vadīja nodarbības par klimata pārmaiņām, urbānajām intervencēm, efektīviem komunikācijas veidiem ar vidi saistītu (un ne tikai) jautājumu risināšanā. Vasarā reizi mēnesī mikrorajona jauniešiem notiek praktiski pasākumi. "Rudenī vēlamies iegūt praktiskus priekšlikumus Aldara parka rekonstrukcijai. Par to ir noslēdzies metu konkurss, ko izsludināja Rīgas dome. Ir īstais brīdis, kad nākt ar savām idejām. 24. un 25. septembrī notiks pasākums jauniešiem, kurā piedalīsies arī sadarbības partneri no Somijas un Baltkrievijas, kā arī ainavu arhitekti, kas būs uzvarējuši iepriekš minētajā konkursā. Kopā diskutēsim un mēģināsim izkristalizēt labākās idejas, lai veidotu vidi, kas ir ērta un gana zaļa mums visiem," skaidro Anita. Analizējot informāciju un izdarot secinājumus, tiks veidota arī rokasgrāmata par jauniešu iesaisti ilgtspējīgas pilsētvides veidošanas procesos. Biedrības homo ecos: projekta vadītāja uzskata, ka ilgtspējīgas domāšanas un vides aizsardzības tēmas būtu intensīvāk un sistemātiskāk jāiekļauj arī skolu mācību programmās, jo, kaut arī atsevišķi temati, piemēram, jautājums par klimata pārmaiņām, tiek skarti, viņasprāt, jauniešiem nepilnīgi veidojas priekšstats par kopsakarībām ar ikdienu, trūkst vispārīga redzējuma.Jānāk ar savu iniciatīvuViena no Sarkandaugavas attīstības biedrības ikdienas rūpēm ir iedzīvotāju iesaiste dažādos ar apkārtējās vides veidošanu un rekonstrukciju saistītos projektos, un biedrība dažādu nelielu projektu ietvaros jau četrus gadus sadarbojas arī ar homo ecos:. Alija Turlaja ir biedrības vadītāja un saka, ka priecājas, ka _Green Manual for Youth Space _pilotvietu izraudzījās tieši Sarkandaugavu. "Jauniešu iesaiste ir ļoti svarīga! Ne tikai mudināt viņus braukt ar velosipēdu vai nemest zemē atkritumus, bet rosināt pašiem vērot un saprast: kas mums ir apkārt? Kā tas viss darbojas? Kāda tur mums katram ir loma? Mērķis ir panākt, ka jaunieši ir nevis pasīva, bet līdzatbildīga sabiedrības daļa," skaidro Alija.Sarkandaugavas attīstības biedrība sadarbojas arī ar Rīgas domes Attīstības departamentu, ar Izglītības ministriju un dažādām Eiropas Savienības organizācijām, gan realizējot projektus, gan rīkojot informatīvas un izglītojošas aktivitātes. "Ir skolas vide. Ir mājas vide. Ir dažādi parki, sporta klubi, pulciņi un tā tālāk. Bet tās visas ir organizētas teritorijas ar saviem noteikumiem. Protams, tos ievērot un iekļauties ir labi, bet ir arī tā saucamie tukšie laukumi, piemēram, iela, no aktivitātēm brīvais laiks. Manuprāt, ir jābūt vietām, kur jaunieši var pulcēties ar savām iniciatīvām, nevis nodarboties ar vandalismu, jo arī jaunieši ir sabiedrības, kopienas daļa un labāk, lai tā ir izglītota un aktīva. Es ticu, ka jaunieši daudz ko gribētu darīt, viņiem būtu idejas, bet patlaban skolas, sabiedriskā vide ir ierobežojoša. Esam pieraduši, ka mums diktē noteikumus, nevis rosina domāt," uzsakata Alija.Pilsēta pieder mums visiem, un mums visiem ir tiesības to veidot tādu, lai katram būtu ērti, tiesības katram kaut ko darīt. Daudz pagalmu, pašvaldību teritoriju ir neizmantotas, bet tur varētu kaut vai iekārtot pagaidu sporta laukumu vai kādu radošo aktivitāšu vietu, piesaistot gan pilsētas resursus, gan daļēji iedzīvotāju pašiniciatīvu. Starp citu, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā kā viens no elementiem ir urbāno sporta veidu integrēšana un attīstīšana pilsētvidē!