Rūpēs par piekrastēs ligzdojošajiem putniem Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2024. gada putna godā iecēlusi mazo zīriņu (Sternula albifrons). Tas ir mazākais no Eiropā sastopamajiem zīriņiem, kuru populācija mazaizsargāto ligzdošanas vietu dēļ īpaši jālolo
Plaukstas lieluma lidonis
Pavirši palūkojoties uz mazo zīriņu, kāds var noteikt: tā jau maza kaija. Taču atšķirībā no kaijām mazo zīriņu raksturo tā eleganti šaurie un garie spārni, kā arī ātrs un graciozs lidojums. Tulkojot putna zinātnisko nosaukumu no latīņu valodas Sternula albifrons, tā nozīme ir ‘zīriņš ar balto pieri’. Eiropā daudzviet tam izvēlēts nosaukums "mazais zīriņš". Ne velti. Šis putns ir pēc izmēra mazākais zīriņš no visām Eiropā sastopamajām zīriņu sugām – liela cilvēka plaukstas lielumā. Pieaugušam putnam ķermeņa garums svārstās no 21 līdz 25 centimetriem, bet svars – ap 45 gramiem.
Latvijā mazais zīriņš novērojams vien no aprīļa vidus līdz septembra vidum, jo ziemu tas pavada Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē. Līdz ar to Latvijas dabā mazie zīriņi novērojami tikai to vasaras tērpā – mazajam zīriņam ir dzeltens knābis ar melnu galu, melna cepurīte ar baltu pieri, balts ķermenis, gaiši pelēki spārni un oranžas kājas. Turklāt abu dzimumu putni – gan mātītes, gan tēviņi – vizuāli izskatās vienādi.
Pacietīgais mednieks
Mazā zīriņa ēdienkartē ietilpst sīkas zivis, vēžveidīgie un bezmugurkaulnieki, kurus mazais putns neatlaidīgi medī piekrastes ūdeņos ar pikēšanas paņēmienu. Līdz ar to, ieraugot pie ūdeņiem mazu, slaidu putnu karājamies gaisā, ir liela iespēja, ka tas ir mazais zīriņš.
Latvijā ir sastopamas vēl septiņas citas zīriņu apakšdzimtas sugas – lielais zīriņš, melnais zīriņš, baltspārnu zīriņš, baltvaigu zīriņš, upes zīriņš, jūras zīriņš un cekulzīriņš. Tuvākais radinieks mazajam zīriņam vizuāli ir upes zīriņš, taču tas ir teju divtik lielāks par mazo zīriņu. Lai arī mazajam zīriņam ir šauri spārni, tomēr tam ir raksturīgi ļoti ātri spārnu vēzieni. Mazais zīriņš mēdz plivināties uz vietas zemu virs ūdens virsmas, bieži ilgstoši, līdz pēkšņi metas ķert seklajos ūdeņos izraudzīto zivi. Turklāt putns ir ne tikai pacietīgs, bet arī ņiprs mednieks, jo viņa spēkos ir atkārtot nirienus pēc savas maltītes ātrāk nekā citiem zīriņiem.
Cenšoties putnu atpazīt pēc tā balss, jāņem vērā, ka mazā zīriņa balsij ir raksturīgs ass, čerkstošs, bieži atkārtots "kriet". Riesta laikā un uztraukumā mazā zīriņa saucienu var atpazīt pēc teju vai ātras tērzēšanas "kirrikiet kirri-kiet".
Neaizsargātās ligzdas
Kā norāda ornitologs un dabas pētniecības entuziasts Ruslans Matrozis, pirmo reizi mazais zīriņš kā suga zinātniski aprakstīta jau pirms 260 gadiem, to paveicis vācu naturālists Pēteris Palass. Raugoties uz Latvijas teritoriju, zināms, ka pirmo reizi šo sugu Kurzemē sastopamo dzīvnieku sarakstā savulaik, XIX gadsimta pirmajā pusē, iekļāvis Jelgavas ārsts un dabaspētnieks Johans Lihtenšteins, taču pirmās ligzdošanas vietas aprakstītas vien XX gadsimta sākumā.
Mazie zīriņi ligzdo izkliedētās kolonijās smilšainās, seklās piekrastēs vai uz saliņām ar oļiem, gliemežvākiem un zemu zāli. Arī ezeros un platās upēs. Saskaņā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības datiem, mazo zīriņu ligzdojošā populācija pēdējos gados nepārsniedz 70 līdz 100 pārus. Tie ligzdo 10 līdz 15 kolonijās jūras piekrastē un Daugavas ielejas saliņās, arī uz jumtiem Rīgā.
"Īpaši jutīgi ir Latvijas piekrastes liedagos ligzdojošie mazie zīriņi, jo smilšu pludmales siltajā gadalaikā ir iecienīta atpūtas vieta, kur cilvēki nereti dodas kopā ar suņiem, kuri nav pavadā, tā gan izbiedējot perējošus putnus, gan apdraudot putnu olas un mazuļus," skaidro ornitologs P. Matrozis, piebilzdams, ka vairākos jūras piekrastes posmos, kur vairākas desmitgadēs perēja mazie zīriņi, cilvēku traucējuma dēļ šie putni vairs neligzdo. Tāds posms ir, piemēram, no Ainažiem līdz Svētupei, kur pēdējo reizi ligzda atrasta 2007. gadā.
Pirms dažām desmitgadēm Rīga varēja lepoties ar lielāko zīriņu koloniju Eiropā. Tiesa, par savu ligzdošanas vietu aptuveni 200 ūdeņu putni tobrīd bija izvēlējušies nevis klusu un nomaļu liedagu, bet gan Preses nama jumtu Rīgas centrā. Pētot putnu un cilvēku attiecības, zīriņu dzīve uz Preses nama jumta pat ir iemūžināta dokumentālā īsfilmā Jumta likums (2001), ko veidojuši režisori Andis Mizišs un Māris Maskalāns.
Mazā zīriņa ligzdvieta ir sekla bedrīte piekrastes smiltīs. Ligzdvietā putns iedēj divas vai trīs mazas smilškrāsas olas, kuras vizuāli līdzinās maziem, raibiem oļiem, tāpēc vēl jo mazāk pamanāmas. Mazo zīriņu ligzdas ar tajā esošajām olām un mazuļiem piekrastē cieš gan no nevērīgiem atpūtniekiem un to četrkājainiem, savvaļā palaistajiem mīluļiem, gan no zvejnieku smagajiem zābakiem, gan arī no citu putnu, piemēram, negantu vārnu, vai kārīgu zīdītāju posta darbiem, turpretī to mazo zīriņu ligzdas, kuras atrodas uz saliņām un upju piekrastēs, mēdz aizskalot no krastiem izgājušie ūdeņi.
Apzināt piekrastē ligzdojošo putnu populācijas ir iespēja ikvienam, iesaistoties sabiedriskajā zinātnē un mērojot noteiktus piekrastes maršrutus un uzskaitot tajos novērotos putnus. Tiem, kuri jūt sevī aicinājumu šādam ieguldījumam dabas aizsardzībā, jāsazinās ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Kā saudzēsim?
Kopš 2022. gada Dabas aizsardzības pārvalde putnu ligzdošanas laikā ir ierobežojusi piekļuvi Gaujas, Ķikana un Irbes upju grīvām, lai veicinātu mazo zīriņu populācijas atjaunošanos šajās teritorijās. Uzreiz vēlamais rezultāts netika sasniegts, bet, samazinoties traucējumam ilgāku laiku, sagaidāms, ka mazie zīriņi atgriezīsies ligzdot šajās teritorijās. Pēc ierobežojumu ieviešanas teritorijās mazie zīriņi jau ir novēroti. Līdz ar to ir cerība, ka tie šajā teritorijā sāks arī ligzdot.
"Lietuvas Ornitoloģijas biedrība nesen īstenoja LIFE Terns projektu, kur piecu gadu laikā upes un mazajam zīriņam izveidoja no jauna vai uzlaboja dabiskas ligzdošanas vietas – daudzas smilšu salas Nemunas upes ielejā – un izvietoja mākslīgas platformas dažādos dīķos. Tā rezultātā vietām ligzdotāju skaits ir pat dubultojies," stāsta ornitologs, iedrošinot tam, ka ligzdošanas vietu saudzēšanā ieguldītās pūles var nest drīzu rezultātu.
Tas, ko var darīt ikviens no mums, ir ievērot šādus liegums un aizrādīt tiem, kuri tos neievēro. Īpaši svarīgs ir putnu ligzdošanas laiks no maija līdz jūlijam. Tas ir laiks, kad nevajadzētu plānot masveida pārgājienus gar jūras piekrasti lielākās grupās, jo tāds pārgājiens var izrādīties liktenīgs daudziem piekrastē ligzdojošo putnu mazuļiem, tostarp mazajiem zīriņiem.
Ja ir zināma putnu kolonijas vieta, ligzdošanas periodā ieteicams neuzturēties ilgstoši to tuvumā gan atpūšoties, gan makšķerējot. Tāpat mazie zīriņi un citi piekrastē ligzdojošie putni novērtēs no ūdeņiem izskalotus kokus un kociņus, jo tie kalpos putnu mazuļiem un arī citiem liedaga dzīvniekiem par drošiem patvērumiem no karstas saules un par paslēptuvēm no uzbrucējiem.
Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau 29. reizi. Pērn par gada putnu tika atzīta lakstīgala.
Vēro, dalies, uzzīmē!
- Tie, kuriem ir iedvesma izteikties mākslas valodā, ir aicināti piedalīties Latvijas Ornitoloģijas biedrības ikgadējā gada putna zīmējumu konkursā, kura tēma šogad ir Saudzēsim mazo zīriņu. Mazi un lieli mākslinieki neatkarīgi no vecuma un pieredzes mākslā un putnu vērošanā ir aicināti iesniegt savus darbus – zīmējumus, komiksus, plakātus, gleznas – konkursā līdz šāgada 31. maijam.
- Ja izdodas novērot mazo zīriņu dabā, ikviens ir aicināts reģistrēt savu novērojumu portālā Dabasdati.lv, jo tie būs noderīgi dati topošajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam.