Daļa no Latvijā reģistrētajām sikspārņu sugām pie mums neziemo, bet migrē uz Eiropas dienvidrietumiem. Migrējošo sugu pētniecībai unikāla vieta ir Pape, kur augustā vai septembrī vienas nakts laikā pārlido vairāk nekā 5000 sikspārņu. Šogad kopā identificēti 15 670 īpatņi. Šāda sikspārņu uzskaite ir nepieciešama, lai varētu saprast, kas ilgākā laikā periodā notiek ar to populāciju, kas notiek ar ziemošanas vietām un kas tajās mainās. Šādi novērojumi Latvijā tiek veikti jau vairāk nekā 30 gadus.
Skaitīt – uz Papi
"Sikspārņu monitoringa laikā Papē izmantojam vienu no metodēm, kā var veikt sikspārņu uzskaiti, proti, ķeram ar milzīgu slazdu – murdu. Noķeram, atzīmējam sugu un palaižam brīvībā. Bez tam sikspārņus šeit skaitām arī ar automātiskiem ultraskaņas detektoriem. Ar šo metodi sikspārņi tiks monitorēti vēl līdz oktobra beigām," stāsta Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas doktors Gunārs Pētersons. Pēc viņa teiktā, Pape ir unikāla vieta, jo tajā var sastapt teju visas Latvijā mītošās sikspārņu sugas. Šis gads bijis izcili labs laikapstākļu ziņā. Uzstādīts, pēc ķeršanas datiem, sikspārņu rekordskaits. "Taču cipars vien neko daudz nepasaka. Mūs kā pētniekus vairāk interesē, kas dabā notiek ar sikspārņiem. Šādi dati, nenoliedzami, ir ārkārtīgi svarīgi, jo ilgākā laikā posmā, cerams, sniegs atbildes par rudeņos migrējošo sikspārņu stāvokli un to, kas notiek ar šiem dzīvniekiem sakarā ar paaugstināto mirstību vēja parkos. Kopumā jāteic, ka, par laimi, mums nav tādu datu, kas liecinātu par kaut ko dramatisku. Te gan jāatzīmē, ka ne visas sikspārņu sugas tiek monitorētas. Ar mežos dzīvojošajām sikspārņu sugām varētu būt lielākas problēmas, jo tās diezgan maz izdodas monitoringa laikā konstatēt. Mēs nevaram būt droši, ka visām sikspārņu sugām klājas labi," spriež G. Pētersons.
Sikspārņi ir vienīgie Latvijas lidojošie zīdītāji, kurus var pamanīt pārsvarā nakts stundās. Viņu neparastais izskats un prasme lieliski atpūsties, karājoties ar galvu uz leju, daudzu acīs padara sikspārņus par noslēpumainiem un teju mistiskiem dzīvniekiem. Patiesībā pie mums dzīvojošie īpatņi ir cilvēkam nekaitīgi un pārtiek no kukaiņiem. Turklāt visas sikspārņu sugas Eiropā ir aizsargājamas.
Latvijā ir reģistrētas kopumā 16 sikspārņu sugas, taču dzīvo 14 vai 15. Savukārt pasaulē ir vairāk nekā 1400 sikspārņu sugu. "Sikspārņu sugu skaits pasaulē aug, jo mūsdienās ir iespēja atklāt jaunas sugas ar molekulārajām metodēm. Nav tā, ka pētnieki atrod jaunas sugas mežos. Tās ir sikspārņu sugas, kuras kādreiz nemācēja atpazīt. Ir grūti pateikt precīzu sugu skaitu, jo šobrīd pētīšana notiek, izmantojot galvenokārt ultraskaņas detektorus. Ir sugas, kuras ar šādiem detektoriem grūti noteikt, jo dzīvnieki ir ļoti klusi vai tos var sadzirdēt detektorā vienīgi no neliela attāluma. No tām sugām, kuras var viegli sadzirdēt, visbiežāk pie mums mežos sastopamā suga ir ziemeļu sikspārnis. Salīdzinoši bieži ūdeņiem bagātās vietās varam sastapt Natūza sikspārni," stāsta sikspārņu pētnieks.
Iestājoties vēsam laikam, Latvijā sikspārņus gaisā nesastapsim – daļa devušies sildīties dienvidu saulītē, citi paslēpušies alās, bēniņos vai pagrabos. Lai neapdraudētu šo dzīvnieciņu ziemas miegu un varbūt pat dzīvību, tos nedrīkst traucēt.
Mājo it visur
"Viena no vietām, kur varam sastapt sikspārni, īpaši laukos dzīvojošos, ir mazie pagrabi. Ja runājam par tiem, kas nakts laikā lido gaisā, tad šos sikspārņus vasarās pēc saulrieta varēsiet manīt gandrīz ikvienā parkā ar dīķiem vai citām ūdenstilpnēm. Jāteic, ka Latvijā būs grūti atrast tādu vietu, kur sezonas laikā nebūtu manīts neviens sikspārnis. Turklāt atkarībā no sugas un sezonas sikspārņi nakts laikā no savas mājvietas lido rādiusā līdz pat 30 kilometriem," zina stāstīt G. Pētersons.
Nakts laikā sikspārņi uzņem barību, kas veido trešdaļu pašu svara – pat 600 odu laikposmā starp saulrietu un saullēktu. Sikspārņi mums sniedz zināmu ekosistēmas pakalpojumu. Viņi izķer kukaiņus par velti. Pati kukaiņu izķeršana kā tāda nav nekas labs vai slikts, bet starp tiem ir arī kaitēkļi, un sikspārņi parasti pāriet uz to barību, kas viņiem ir vieglāk pieejama. Ja kaitēkļi masveidā savairojas, tad sikspārņi tos labprāt arī ēdīs. "Arī pie mums pagrabos mītošie sikspārņi neēd dārzeņus vai augļus, tie ir grauzēji, kas to dara. Sikspārņi ir aizsargājami dzīvnieki, jo atšķirībā no grauzējiem, ar kuriem bieži viņus salīdzina, sikspārnim gada laikā piedzimst tikai viens mazulis. Turpretim mājas pelēm vienā metienā ir no trīs līdz 12 mazuļiem. Arī metieni gada laikā mēdz būt no pieciem līdz desmit. Sikspārņiem vairošanās ir ļoti lēna. Ja tiek izpostīta sikspārņu vasaras mītne un viņi iet bojā, tad tā atražošanās ir daudz lēnāka nekā lielākajai daļai citu zīdītāju," teic zinātnieks un aicina: "Ja ziemas sezonā pamanāt savā pagrabā vai bēniņos dzīvnieku, netrokšņojiet, netraucējiet to un nespīdiniet virsū gaismu!"
Nāvējošie vēja parki
Sikspārņu populāciju ietekmē dažādi faktori. Dabā nav tādu ļoti nozīmīgu plēsēju, kas varētu kontrolēt sikspārņu skaitu. Pūce var noķert sikspārni, taču mums nav tādu pūču sugu, kas pārtiktu tikai no sikspārņiem. Dažreiz kaķi mēdz noķert sikspārni, bet mūsdienās viena no lielākajām problēmām, kas kaitē sikspārņiem, ir vēju parku būvniecība, jo tajos viņi iet bojā. "Putni varbūt nejauši ieskrien vēja turbīnās, turpretim, kā parāda daudzi pētījumi, sikspārņus interesē vēja ģeneratori. Sikspārņi speciāli lido tiem klāt, kas noved pie viņu bojāejas. Ir teorija, ka sikspārņi meklē šādos parkos dienas slēptuvi, jo turbīnu uztver kā celtni vai koku. Pastāv arī teorija, ka šajos vēja parkos koncentrējas kukaiņi, kas mudina sikspārņus doties turp medīt. Ir arī vairākas pētnieciskas publikācijas par mežos dzīvojošajiem sikspārņiem, kuri parasti nelido tik augstu, lai varētu sasniegt turbīnu spārnus, bet, jo tuvāk mežs ir vēja parkam, jo mazāk sikspārņu tur paliek. Tas nozīmē, ka vēja parki šos sikspārņus atspiež tālāk no ierastām dzīvesvietām, tādējādi samazinot šīm sugām apdzīvojamo teritoriju," skaidro G. Pētersons.
Sikspārņu skaitu Eiropā ietekmē arī klimatiskās pārmaiņas. Novērots, ka ir sugas, kas pārvietojas uz Eiropas ziemeļiem, tāpēc klimta sasilšana diez vai samazinās sikspārņu sugu skaitu Latvijā. Ir dienvidu sugas, kuras rudeņos pie mums parādās arvien biežāk. Tas liek domāt, ka nākotnē Latvijā varam sagaidīt kādu jaunu sikspārņu sugu. Katrā ziņā klimata pārmaiņas tādā tiešā veidā tuvākajā nākotnē Latviju nedraud padarīt par nabadzīgāku ar sikspārņiem. Varbūt drīzāk pat otrādi.
Guļ vai migrē prom
Ir sikspārņu sugas, kas pie mums paliek uz ziemošanu. Sikspārnim piemērotā ziemošanas vietā gaisa temperatūrai jābūt robežās no 0 līdz +8 grādiem. Tie parasti mēdz iekārtoties uz guļu, jau sākot no oktobra, un, karājoties ar galvu uz leju pie griestiem, sijām, nišām, uzturas izvēlētajā "guļamistabā" līdz martam vai aprīlim.
Ziemas guļas laikā sikspārņi ievērojami pazemina vielmaiņu, atdziestot līdz apkārtējās vides temperatūrai – parasti tie ir daži grādi virs nulles. Dažreiz tie pamostas, maina guļvietu un izkustas, tomēr pārāk liela aktivitāte un traucēšana var veicināt uzkrāto tauku rezervju pārlieku ātru iztērēšanos, un dzīvnieki var iet bojā. Lielākoties sikspārņi izvēlas vietas, kas nav cilvēkiem pieejamas – alas, bēniņus, pamestas ēkas u. tml.
Sikspārņi gan vasarā, gan ziemā spēj pazemināt savu ķermeņa temperatūru ar mērķi taupīt enerģiju. Viņiem vajag vēsas, bet no sala drošas mītnes, piemēram, pagrabus, cietokšņus, alas, garākus tuneļus zem dzelzceļa vai autoceļa. Viņi mēdz ziemot arī betona akās, ieķeroties starp grodiem.
"Viena suga, kas diezgan maz izpētīta, ir divkrāsainais sikspārnis, kurš mēdz ziemot pilsētās daudzstāvu mājās. Mums ik pa laikam ziņo, ka šādās mājās atrod ziemā pa kādam sikspārnim. Tāpēc lūgums cilvēkus ziņot par šādiem vēlajiem rudens un ziemas sikspārņu novērojumiem pilsētā. Šis noteikti nebūtu aicinājums doties ziemā uz alām, lai meklētu sikspārņus, jo viņu traucēšana ziemas laikā ir aizliegta, bet, ja ziņotu par tādiem nejaušiem atradumiem pilsētā, mēs būtu ļoti pateicīgi. Vērtīgi ir arī ziņojumi par mājām, kurās vasarā ir sastopamas sikspārņu kolonijas, jo tādas arī ir retums," teic G. Pētersons.
Ziņot par sikspārņu novērojumiem var portālā Dabasdati.lv.