Būsiet pamanījuši, ka daudzās ārvalstu Ziemassvētku tēmai veltītās filmās iemīlējušies pāri skūpstās zem kāda neparasta auga, kuru rotā baltas ogas. Arī svētku dekorācijās un uz apsveikumu kartītēm līdzās mūžzaļajai eglītei šis augs ir bieži pamanāms. Daudzviet pasaulē baltais āmulis ir populārs ziemas saulgriežu simbols, taču pie mums retās sastopamības dēļ šis augs ir aizsargājams.
Sastopams uz lapu kokiem
Baltais āmulis (Viscum album) ir ziemzaļš, daudzgadīgs augs, pusparazīts, kas aug uz kokiem. Tam ir arī vairākas pussugas. Latvijā āmulis ir sastopams uz lapu kokiem, piemēram, uz mājas ābeles, parastās liepas, parastās kļavas, uz dažādu sugu papelēm, bet citviet Eiropā ir āmuļa pussugas, kas aug arī uz eglēm un priedēm. Šis augs dabā vairāk izceļas rudenī un ziemā, kad kokiem nobirušas lapas. Vizuāli tas atgādina nokarenu krūmu, kas sapinies koka zaros, vai arī tā saucamās vēja slotas jeb raganu slotas – zaru sabiezinājumus vai saaugumus skuju koka vainaga zaros, kas radušies ģenētiskas mutācijas rezultātā, bet lapu koku gadījumos vēja slotu veidošanos ierosina sēnīte, un līdz ar to tā ir slimība, nevis ģenētiska novirze.
Āmulis zied pavasarī, un vēlāk ziedi pārvēršas par baltām, spīdīgām ogām ar mīkstu viduci un vienu sēklu, kas nogatavojas rudens beigās un ziemā no novembra līdz janvārim. Ja putni tās neapēd, tad tās saglabājas līdz pat aprīlim.
"Kad pirms gadiem veicu ģenētiskās analīzes Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā Silava pie mums sastopamā baltā āmuļa paraugiem, atklājās, ka Latvijā augošais āmulis ir tāds pats, kādu varam novērot Skandināvijā un Rietumeiropā, jo Austrumeiropā, piemēram, Baltkrievijā un Ukrainā, āmuļiem jau ir cits haplotips. Šis augs ir pusparazīts, jo daļu savas enerģijas tas uzņem no saimniekorganisma – koka, uz kura tas aug –, bet daļu barības vielu uzņem fotosintēzes ceļā ar savām zaļajām lapām. Parasti āmulis kokam nenodara nekādus augšanas traucējumus, vienīgi gadījumos, ja uz viena koka aug ļoti liels skaits āmuļu, tad ilgākā laika posmā koks var aiziet bojā," stāsta āmuļu pētnieks, biologs Ritvars Rekmanis.
Klimata pārmaiņu vēstnesis
Kādreiz Latvijā āmuļi bija konstatēti galvenokārt Kurzemē: Rucavas, Nīcas, Priekules, Durbes un Grobiņas novadā, Liepājā, arī nedaudz Latgales pusē. "Pie mums baltais āmulis skaitās vietējā savvaļas suga. Ja pirms gadiem to varējām novērot galvenokārt Kurzemē, tad šobrīd tā jau ir izplatījusies pa visu Latviju. Baltais āmulis ir suga, kas labi parāda klimata pārmaiņu ietekmi. Ja pirms gadiem mūsu klimats bija pārāk auksts, lai šis augs izplatītos arī citviet Latvijā, tad šobrīd, ziemām kļūstot siltākām, šī auga izplatība ir paplašinājusies. Pie mums vēl nav tā kā Polijā vai Vācijā, kur daudzviet koku zari ir pilni ar āmuļiem, taču, klimatam paliekot siltākam, arī Latvijā varētu veidoties šāda situācija," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LatViaNature invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre.
Patlaban baltais āmulis ir ierakstīts aizsargājamo sugu sarakstā Latvijas Sarkanajā grāmatā pirmajā kategorijā. "Jāteic, ka šobrīd notiek darbs pie jaunas Latvijas Sarkanās grāmatas, kurā baltais āmulis būs jau iekļauts citā kategorijā. Ir izteikts priekšlikums šo augu Latvijā turpināt aizsargāt, bet tikai dabiskajās augtenēs. Šobrīd, kamēr nav iznākusi jaunā Sarkanā grāmata un sagatavoti jaunie noteikumi, pieturamies pie vecajiem noteikumiem – šī suga ir aizsargājama, un to nedrīkst iznīcināt," saka Aiva Bojāre.
Putni kā palīgi
Āmulim nav sakņu, kas to saistītu ar zemi. Lai augs izplatītos, tam nepieciešams koks un putni. "Dabā labākie āmuļu izplatītāji ir putni, jo viņi barojas ar āmuļu sēklām, kas pēcāk iziet caur viņu zarnu traktu un ar ekskrementu palīdzību nonāk uz kāda koka zara vai stumbra. Labvēlīgos apstākļos ar to pietiek, lai āmulis ieaugtu. Putni, kas ēd āmuļu ogas, ir zīdastes, svilpji, plukšķi, melnais meža strazds, pelēkais strazds, sila strazds. Angliski sila strazdu dēvē par mistle thrush, kas burtiskā tulkojumā nozīmē "āmuļu strazds". Putni āmuļu sēklas var izplatīt 10–40 kilometru rādiusā. Viss atkarīgs no tā, kā putni pārvietojas un barojas. Ja ir vēlme ieaudzēt āmuli dārzā, tad var paņemt nogatavojušās āmuļu ogas un izspiest to gļotaino, mīksto apvalku uz kāda koka mizas. Tādā veidā arī diezgan labi var ieaudzēt balto āmuli," atklāj Ritvars Rekmanis.
Svēts un maģisks augs
Daudzām tautām baltais āmulis ir īpašs augs. Kopš seniem laikiem āmulis bija miera, labas gribas un mīlestības simbols. Uzskata, ka tradīcija skūpstīties zem āmuļa nākusi no skandināvu mitoloģijas, jo šis augs bija mīlestības dievietes Freijas aizgādībā un simbolizējis dzīvību, auglību un mieru. Pirms dažiem gadiem Londonā, Koventgārdenā, bija uzstādīta 15 metru gara egle, kuras lampiņas varēja iedegt ar skūpsta enerģiju. Pārim bija jānostājas zem āmuļa zariņa, jāpieturas pie tā un jāskūpstās, tad eglītē iemirdzējās spožās svētku gaismiņas.
Arī senie ķelti karināja āmuļus mājās, lai aizbaidītu ļaunos garus un piesauktu veiksmi. Šī tradīcija daudzviet pasaulē ir saglabājusies arī mūsdienās. Ziemassvētkos āmuļa zarus karina virs durvīm, lai tie nestu mīlestību, saticību un auglību. Āmuli esot bijis atļauts ievākt tikai ķeltu priesteriem – druīdiem –, un tas bijis viens no nozīmīgākajiem svētajiem darbiem visa gada laikā. Āmuļa ievākšana tikusi veikta zināmā Mēness fāzē – ziemas saulgriežu naktī –, ievērojot īpašu rituālu. Arī senie grieķi āmulim piedēvēja mistiskas un maģiskas īpašības.
Izmanto arī ārstniecībā
Jau izsenis balto āmuli pielieto arī ārstniecībā. Dziednieciskiem nolūkiem izmanto jaunos zariņus un lapas. Tautas medicīnā šis augs tiek lietots uzlējumu pagatavošanā epilepsijas, vēdersāpju, cukura diabēta, reiboņu un citu slimību gadījumos. No baltā āmuļa ogām mēdz gatavot ziedi, ar kuras palīdzību ārstē tūskas un apsaldējumus. Tā sulu pielieto dažādu brūču ārstēšanai. "Rietumeiropā no āmuļa izgatavo daudz un dažādus preparātus, kas paredzēti asinsvadu un sirds slimību gadījumos. Pats esmu gatavojis uzlējumu no āmuļu lapām un arī tēju. Izžāvētas baltā āmuļa lapas smaržo pēc žāvētiem āboliem. Tāds patīkams aromāts," piebilst Ritvars Rekmanis. Taču jāņem vērā, ka baltais āmulis ir indīgs augs, tāpēc no tā iegūtos preparātus var lietot tikai ārsta uzraudzībā, turklāt, kā jau iepriekš skaidrots, Latvijā tas ir aizsargājams un to plūkt vai citādi ievākt ir aizliegts.