Latviešiem sēņotāju gars ir asinīs, un, jau sākot no Jāņiem, nepacietība dīda iet mežā pameklēt kādu pirmo gailenīti. Taču jau gandrīz desmit gadu Jelgavas novada Lielplatones pagasta Trubenieku saimnieks Jānis Volksons ar ģimeni ne tikai dodas sēņot, bet uz koka baļķiem audzē šitaki sēnes. Šo gadu laikā viņu saimniecība ir kļuvusi par lielāko šitaki sēņu audzētāju Latvijā. Šitaki mēdz dēvēt par vienām no vērtīgākajām sēnēm, kuras garšas un ārstniecisko īpašību dēļ iecienījuši visā pasaulē.
Kādēļ izlēmāt audzēt tieši šitaki sēnes?
Mūsu lauku īpašumā ir maz zemes, tāpēc sākumā īsti nevarējām saprast, ko varētu audzēt. Domājām par dārzeņu audzēšanu, bet vecāki kādreiz bija mēģinājuši savām vajadzībām izaudzēt šitaki sēnes. Izlēmām, ka varētu atkal pamēģināt. Sākās micēlija meklējumi. Sākumā tas viss bija kā hobijs, taču tad, kad iemācījāmies, kā tās sēnes izaudzēt, sapratām, ka vēlamies audzēt lielākus apjomus. Arī restorāni un veikali sāka interesēties par mūsu šitaki sēņu iegādi. Tā lēnām viss aizgāja. Sapratām, ka līdztekus sēņu audzēšanai varam piesaistīt arī tūristus, jo šitaki ir ekskluzīvs produkts. Izlēmām arī kļūt par bioloģisko saimniecību. Tas viss mums palīdzēja attīstīties, piesaistīt līdzekļus. Kad ritenis sāk griezties, tad jau vairs nevari apstāties. Būs jau aizritējuši desmit gadi, kopš audzējam šitaki sēnes.
Japānā šitaki tiek dēvēta par karalisko jeb brīnumsēni. Uzskatu – ja prestiža restorāna ēdienkartē nav šitaki sēņu, tad tas jau nav restorāns, bet parasta ēstuve! No šitaki var uzvārīt gardu mērci. Tās lieliski var pildīt ar sieru vai citiem gardumiem. No šīm sēnēm sanāk arī laba zupa. Šitaki ir ne tikai garšīgas, bet tām piemīt arī ārstnieciskas īpašības. Tās var palīdzēt samazināt holesterīna līmeni, ja ēd svaigas. Tās ir labs antioksidantu avots.
Kāds ir sēņu audzēšanas process?
Šitaki sēnes audzējam uz trīs sugu kokiem: baltalkšņa, melnalkšņa un ozola. Sēņu micēliju iepērkam ārzemēs, un tas ir bioloģiski sertificēts. Restorāni arī novērtē, ka mūsu sēnes ir audzētas Latvijā un ir bioloģiski sertificētas. Latvijā tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas saimniecības, kas audzē šitaki. Katram jau sava niša, tāpēc nekonkurējam cits ar citu. Izaudzēt šitaki sēnes nav viegls process. Vērā ņemama pirmā sēņu raža parādās tikai otrā gada beigās vai trešā gada sākumā. Lai arī pirmās sēnes parādās ātrāk, tās mēs neizmantojam, bet ļaujam, lai koksne ilgāk ieaugas. Sēnes ir jāgaida ilgi. Tas nav kā burkānus iesēt pavasarī un rudenī novākt. Bieži vien cilvēki šausminās, ka cena šai sēnei ir liela. Restorāni ir teikuši, ka viņu liellopu gaļas steiks maksā lētāk nekā šīs sēnes, taču darbs ir milzīgs, lai izaudzētu šitaki. Pie tam tas ir roku darbs.
Kādi ir lielākie izaicinājumi, audzējot šitaki sēnes?
Ik gadu sēņu raža mums atšķiras. Pēdējā laikā tās ir aptuveni trīs tonnas sēņu gadā. Lielākoties jau sēnes audzējam pēc pieprasījuma. Kad mežos sēņu laiks, tad šitaki sēnes cilvēki patērē mazāk un mēs samazinām apjomu. Kad sēņu raža mežā beigsies, sāksim ražot vairāk. Kā jau teicu, izaudzēt šitaki sēnes nav vienkārši, tāpēc nedaudz sēnes audzējam ārā dabā, bet lielākoties tās audzējam inkubatorā, kur ir sterili apstākļi, tīrs gaiss un piemērots klimats sēnei, kas ļauj mums šitaki izaudzēt visa gada garumā. Šādas sēnes varam mierīgi safasēt, zinot, ka tajās nebūs nekādu tārpu. Ar ārā augušām sēnēm diemžēl ir citādi. Ir periodi, kad var lasīt un šīs sēnes būs tīras, bet ir periodi, kad tās būs tārpainas.
Inkubators ļauj mums nodrošināt kvalitatīvas sēnes nepārtraukti, taču tur jau patiesībā viss tāpat kā dabā. Vienīgi vieglāk nodrošināt vienmērīgu mitruma un temperatūras līmeni, tāpēc sēnes izaug pavisam citā kvalitātē. Garšas ziņā tās ir daudz intensīvākas nekā tad, ja būtu augušas ārā uz lauka. Pavasarī pie mums klimats ir mitrāks, tad šitaki var izaudzēt vieglāk arī ārā. Ikdienā jau izaicinājumu nav mazums, bet cenšamies saimniekot ilgtspējīgi un dabai draudzīgi. Tehnoloģijas ik gadu attīstās, arī mēs mēģinām sakārtot saimniecību tā, lai mums būtu zaļā enerģija, jo sēņu audzēšanā elektrība tiek izmantota lielos apjomos. Mēģinām iet uz to moderno.
Kā jums šķiet, vai Latvijā līdztekus populārajām baravikām un gailenēm esam iemīļojuši arī šitaki sēnes un labprāt tās izmantojam uzturā?
Tā kā mūsu saimniecībā uzņemam arī tūristus, tad 95% pie mums brauc lietuviešu grupas un tikai 5% latviešu grupas. Lietuvieši par šitaki sēnēm zina ļoti maz. Viņiem tas ir jaunums, jo Lietuvā šitaki sēnes sāka audzēt tikai pirms trim gadiem. Ja var tā teikt, tad viņi nošpikoja no mūsu saimniecības. Kad sākām uzņemt ekskursantus, piesaistījām Eiropas projektu tūrisma jomā. Tā ietvaros no Briseles atbrauca filmēšanas grupa un par mūsu saimniecību uzņēma video, kuru izrādīja visā Eiropā. Lietuviešu Lauku atbalsta dienests ieinteresējās par šitaki sēņu audzēšanu – kāpēc Latvijā var izaudzēt, bet Lietuvā ne. Tā nu Lietuvā tika uztaisīta atbalsta programma jaunajiem lauksaimniekiem. Ja viņi vēlas audzēt, piemēram, zemenes vai kartupeļus, viņiem obligāti jāiestāda arī šitaki sēnes desmit kubikmetru apmērā. Tā nu lietuvieši devās pie mums apmācībās, kā audzēt sēnes. Pirka no mums arī koka baļķus. Viņiem tas viss bija jauns un nezināms. Latvijā šitaki pazīst jau ilgus gadus. Cilvēki zina, kāda ir šo sēņu vērtība, taču tiem, kam sēnes vispār negaršo, tie nezina neko.
Latvijā daudzos veikalos var nopirkt šitaki gan par kapeikām, gan par dārgu naudu, taču jāsaprot, ka šitaki sēnēm ir vairākas šķirnes (vismaz 35) un katra šķirne paredzēta noteiktam klimatam un audzēšanas apstākļiem. Šitaki audzē gan uz koksnes baļķiem, gan uz cita substrāta blokiem, gan uz presēta papīra celulozes. Veikalos ir pieejamas sēnes, kas it kā fasētas Lietuvā, bet to izcelsme ir Ķīna, kur tās audzē uz substrāta blokiem. Tās garšo pavisam citādāk nekā šitaki, kas audzētas uz koka baļķiem. Tās izaug septiņu mēnešu laikā. Tas ir bizness, tāpēc cenas arī atšķiras. Turpretim restorāni izvēles tikai tās šitaki, kas audzētas uz koka baļķiem, jo šādas sēnes ir bagātākas ar vitamīniem un garšas ziņā labākas.
Kādas ir jūsu nākotnes ieceres un plāni?
Turpināt paplašināties. Pagaidām tikai ar šitaki sēnēm, taču ideju mums daudz. Nākotnē gribētos audzēt arī kādu citu ekskluzīvu sēni. Esam jau mēģinājuši izaudzēt arī citas sēnes, bet mums diemžēl tas nav izdevies. Nezinām, kas pie vainas. Nepatīk Latvijas koksne vai kaut kas cits negaršo micēlijam. Sēņu bizness ir sarežģīts un dārgs. Lai ieaudzētu citas sēnes, vajadzīgi citi inkubatori un citi klimatiskie apstākļi. Tas nozīmē, ka nepieciešamas lielas investīcijas. Pagaidām mēģinām, bet neizdodas, lai gan plāni mums lieli.