Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes doktorante Klinta Kārkliņa strādā pie enerģijas dzēriena radīšanas no egļu pumpuriem. Šobrīd vēl nav zināms, kad šis dzēriens varētu nonāk pie patērētājiem, taču pētījumi turpinās, jo egļu pumpuri ir Latvijas dabas bagātība un vērtīga pārtikas izejviela, kas līdz šim pie mums vēl nav pietiekami novērtēta.
Kā nonācāt pie idejas pētīt egļu pumpurus?
Tas notika neformālā gaisotnē. Sēžot pie pusdienu galda, aizsākās sarunas par to, ka vajadzētu izdomāt pētīt kaut ko jaunu dabas tēmas ietvaros. Pirmā ideja bija čiekuru sēklu cepumi. Par tiem vēlāk ieminējos universitātē, taču šī ideja kaut kā ātri noklusa, lai gan dabas un meža tēma no pārtikas puses mani nelika mierā. Pēc tam domāju par priežu skuju pētniecību, jo tās ir pieejamas visu gadu, tās bieži izmanto kosmētikā, farmācijā, dzīvnieku barības ražošanā, kā arī kā pakaišus lopkopībā, taču priežu skujas netiek uzskatītas par pārtikas izejvielu, tāpēc šo domu tomēr nācās atmest. Tā nu nonācu pie egļu pumpuriem, jo tie ir viegli pieejami, tos viegli aizsniegt no zemes, kā arī garšas ziņā tie ir unikāli.
Egļu pumpuriem piemīt atsvaidzinoša citronu garša. Ir cilvēki, kas saka, ka tie garšo pēc Ziemassvētkiem. Turklāt egļu pumpuri ir vienīgā nekoksnes izejviela, kas nāk no meža un tiek iekļauta pārtikas grupā. Egļu pumpuri ir arī veselīgi, jo tajos ir augsta C vitamīna deva. Apēdot tikai piecus gramus egļu pumpuru, cilvēks iegūst nepieciešamo C vitamīna diennakts devu. Egļu pumpuru sastāvā ir arī hlorofils, kas ir augos esošais zaļais pigments un vērtīgs arī cilvēku veselībai. Tam piemīt arī detoksifikācijas īpašības. Proti, tas palīdz izvadīt smagos metālus un dažādus toksīnus no cilvēka organisma. Ir pētījums, kas apliecina, ka cilvēki, kas dzīvo lielpilsētās ar aktīvu autosatiksmi, uzņem sevī dažādus toksīnus, kas rodas no izplūdes gāzēm. Lai mazinātu to kaitīgo ietekmi, ieteicams dzert hlorofilīna tipa dzērienus, kuri parasti ir pieejami aptiekās.
Kas pamudināju no egļu pumpuriem radīt tieši enerģijas dzērienu?
Bakalaura studiju laikā no egļu pumpuriem gatavoju arī citus produktus. Piemēram, egļu pumpuru pulveri, kuru var pievienot kādam dzērienam, smūtijam vai izmantot konditorejā, taču ideja izstrādāt tieši dzērienu mani urdīja jau sen. Sākotnēji mans pirmais pētījums bija kafijas un sulas dzēriens, kas arī bija domāts kā enerģijas dzēriens. Atklājot, ka, pievienojot klāt egļu pumpurus, tā vērtība tikai palielinās, sapratu, ka šāds dzēriens būtu laba alternatīva jau tradicionālajiem enerģijas dzērieniem. Šobrīd nopērkamajos enerģijas dzērienos ir daudz kofeīna un cukura.
Savukārt enerģijas dzērienā no egļu pumpuriem cukurs vispār netiek pievienots, taču tajā ir augļu sula, kas kalpo kā dabīgais saldinātājs. Arī kofeīna daudzums ir mazāks nekā komerciālajos enerģijas dzērienos, jo tā avots ir tikai auksti pagatavota kafija. Auksti pagatavotā kafijā ir mazāks kofeīna daudzums nekā enerģijas dzērienos, taču lielāks kofeīna daudzums nekā krūzītē parastas kafijas, ko dzeram brokastīs. Ierastie enerģijas dzērieni skaitās neveselīgi lielā cukura daudzuma un vēl dažādu faktoru dēļ. Pati tos ikdienā nelietoju, jo man šķiet, ka dzeru cukura sīrupu. Atkarīgs, protams, no dzēriena ražotāja, bet vidēji komerciālajā enerģijas dzērienā ir 40 gramu cukura, atsevišķos dzērienos ir pat vairāk. Savukārt egļu pumpuru enerģijas dzēriena garša atkarīga no sulas, kas tiek pievienota dzērienā kā pamatbāze. Ja pievienota apelsīnu sula, tad vairāk jūtama citrusu nots, kas nāk ne tikai no apelsīniem, bet arī no pašiem pumpuriem. Interesanti, ka, dodot cilvēkiem nogaršot dzēriena variantu, kurā bija tikai auksti pagatavota kafija un egļu pumpuri, cilvēki atzina, ka kafiju nejuta vispār, bet tikai citrusa notis no egļu pumpuriem, lai gan sastāvā bija 97% kafijas. Variantos, kur bez kafijas un pumpuriem bija pievienota aroniju vai ābolu sula, domas dalījās. Daļa cilvēku juta citrusa notis, citi ne. Citi atkal vairāk juta kafijas garšu. Egļu pumpuru dzēriens ar kafiju un apelsīnu sulu bija visiecienītākais.
Jāatceras, ka egļu pumpurus vācam tikai no parastās egles. No citu sugu eglēm to darīt nevajadzētu, ja tās nav apstiprinātas lietošanai pārtikā. Pavasarī egļu pumpuru novākšana ir salīdzinoši īss periods, kas ilgst vien divas trīs nedēļas. Lai tos ievāktu, obligāti vispirms ir jāsaņem meža īpašnieka atļauja. Egļu pumpurus nevajadzētu ievākt tuvāk par 100 metriem no autoceļiem, jo egļu skujas labi absorbē ķīmiskas vielas, kā arī labāk ievākt vismaz metru no zemes, lai būtu droši par to kvalitāti.
Kas līdz šim egļu pumpuru pētniecības procesā bijis tas izaicinošākais?
Pētniecības procesā nācās veikt tiešsaistes aptauju. Biju atstājusi arī savu e-pasta adresi ar domu, ja kādam rodas papildu jautājumi par pašu enerģijas dzērienu, lai droši man raksta. Jāteic, ka saņēmu daudz vēstuļu, kas apšaubīja to, ka egļu pumpuri ir lietojami uzturā. Vai tiešām es tagad cilvēkus ar kokiem barošot?! Bija grūti izskaidrot un pārliecināt, ka egļu pumpuri ir vērtīgs pārtikas produkts. Pārliecināt konservatīvi domājošos, ka šāds dzēriens ir veselīgāka alternatīva tradicionālajiem enerģijas dzērieniem, bija patiešām izaicinoši. Protams, bija arī tādi, kas zināja par egļu pumpuru lietošanu pārtikā. Cilvēkiem jau lielākoties enerģijas dzērieni garšo tāpēc, ka tie ātri sniedz enerģiju un ir saldi, savukārt es vēlos piedāvāt dzērienu no dabīgām sastāvdaļām un vēl bez pievienotā cukura. Sākotnēji man likās, ka lielākais izaicinājums būs atrast to garšas kombināciju, kas garšotu arī tiem, kas regulāri lieto enerģijas dzērienus. Beigās gan izrādījās, ka, nogaršojot manu egļu pumpuru dzērienu, viņiem tas garšoja labāk nekā ierastie enerģijas dzērieni, ko viņi lieto ikdienā. Man par patīkamu pārsteigumu cukura trūkumu viņi nemaz tā neizjuta. Man tas bija liels sasniegums! Lai arī pie mums par egļu pumpuriem cilvēki zina maz, Skandināvijas valstīs tos ļoti plaši pielieto pārtikā. No tiem gatavo pat saldējumu un jogurtu. Ja mēs esam iecienījuši marinētus gurķīšus, tad Kanādā marinē egļu pumpurus. Arī Aļaskā un Krievijā ir daudz pētījumu par egļu pumpuriem. Austrijā ir pieejami arī alus dzērieni, kuru sastāvā ir gan egļu pumpuri, gan to čiekuri.
Kādi ir tuvākie pētniecības plāni un ieceres?
Tā kā šobrīd turpinu studijas doktorantūrā, turpinās arī padziļinātāki pētījumi par egļu pumpuriem. Nedaudz plašāk tiks pētītas egļu pumpuru bioaktīvās vielas, kā arī pētījumi par to drošību. Egļu pumpuros ir daudz vērtīgu vielu, kas mums būtu ļoti noderīgas, taču tās līdz šim no drošības viedokļa nav bijušas pietiekami izpētītas. Primāri man bija jāsaprot, vai patērētājiem šāda tipa enerģijas dzēriens gan pēc garšas, gan izskata varētu interesēt, tāpēc tagad varu pievērsties dziļākiem pētījumiem par egļu pumpuriem un to lietošanas iespējām kopumā. Un tikai tad, kad tas tiks pienācīgi izpētīts, varēs sākt domāt par produkta ieviešanu tirgū. Visam šim procesam nepieciešami aptuveni vēl divi vai trīs gadi.