Sēņu laiks ir sācies, un košo gaileņu guvumu papildina arī citas rudenim raksturīgās sēnes. Sociālajos tīklos eksponētās bildes ar mīlīgajām beciņām iedvesmo arī sēņošanas iesācējus doties mežā. Lai izdotos veiksmīga sēņošana, nepietiek vien ar ēdamu sēņu atpazīšanu, bet jāzina arī, kā tās pareizi ievākt un sagatavot ēšanai.
Pirmais solis ‒ atpazīt ēdamās sēnes
Galvenā gudrība sēņojot – ja par kādas sēnes identitāti ir kaut mazākās šaubas, tā lai paliek mežā! Ja esat pilnīgs iesācējs, lasiet tikai gailenes, tās nu ir sēnes, kuras nevar sajaukt ne ar vienām indīgām. Piemēram, pat tad, ja izmantojat kādu sēņu noteicēju, bet nav pieredzes, saprast, kas tā par sēni, var būt apgrūtinoši, vadoties no attēliem vien, jo sēnes cepurītes krāsa var mainīties mitruma, gaismas un citu faktoru ietekmē. Sausā un mitrā laikā atšķirība var būt pat ļoti liela, īpaši tām sēnēm, kuru cepurītes uzsūc ūdeni, – mitra cepurīte ir tumši brūna, bet sausa krietni gaišāka.
Latvijas Nacionālā dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja, mikoloģe Inita Dāniele skaidro, ka sēnes nav obligāti jāgriež ar nazi. Tās var arī saudzīgi izcelt vai ar skrūvēšanai raksturīgām kustībām nolauzt, jo sēnēm nav sakņu, bet gan micēlijs – kilometriem garš pavedienu tīkls pazemē un arī koksnē, nobirušajās lapās un citur –, un tās vairojas ar sporām. Taču sēnes izcelšanas process jāveic saudzīgi, lai nebojātu zemsedzi, kurā šīs sporas var atrasties.
Kaut arī ir sēnes, kuras vislabāk var palīdzēt atšķirt tieši pēc raksturīgajām īpatnībām kātiņa daļā, iesācējiem nevajadzētu šādi eksperimentēt un mēģināt ēdamās atšķirt no indīgajām – labāk lieki neriskēt, bet ņemt tikai tās sēnes, kuras atpazīstat.
Tīras un kāpuru neskartas
Griešana ar nazi ir ērta pašam sēņotājam, jo šādi ievākta sēnīte būs tīrāka, tai nebūs zemes, smilšu un gružu, kuri parasti aplīp kātiņam augsnes daļā. Nogriežot sēni, uzreiz arī redzams, vai tā ir tārpaina vai nav. Šādas sēnes, kurās paviesojušies kāpuri, uzturā lietot nevajadzētu, jo kaut arī pašu tārpu sēnē varbūt vairs nav, tomēr tajā paliek to vielmaiņas blakusprodukti, kuri nav veselībai labvēlīgi. Vienkārši sakot, kāpuri sēni ir piekakājuši – kādēļ tādu ēst?
Kāpurus kā indikatoru tam, ka sēne nav indīga, arī nevajadzētu izmantot, jo tas ir mīts, ka indīgās sēnes tie neēd, – pat mušmires grauž gan tārpi, gan gliemeži.
Pieredzējuši sēņotāji arī norāda, ka sēnes vajadzētu lasīt dabiska materiāla traukā, un šim nolūkam nav izgudrots nekas labāks par klūgu groziņu. Plastikāta maisiņā sēnes saspiežas, sadrūp. Un groziņā tās vispareizāk esot likt uz cepurītēm vai stabili uz sāna.
Kā arī – kaut gribas palepoties ar veiksmīgu guvumu un bildēs liela sēņu raža izskatās iespaidīgi, lasiet tikai tik, cik reāli varat apēst vai uzglabāt ziemai.
Mazgāt vai nemazgāt?
Kad jau ar sēņu pilnu ķocīti esam laimīgi atgriezušies no meža, tās jāpāršķiro un jānotīra. Lai cik saudzīgi arī nogrieztu sēni mežā, uz tās vairāk vai mazāk tomēr būs pa kādam gruzim. Jautājums – mazgāt vai nemazgāt sēnes? Te viedokļi atšķiras – ir pieredzējuši sēņotāji un pat šefpavāri, kuri uzskata, ka sēnes nekādā gadījumā nevajag mazgāt, jo tās intensīvi kā sūklīši uzsūc mitrumu, bet pēcāk, tam iztvaikojot, sēnes zaudē arī daļu no raksturīgās garšas. Labāk notīrīt sēni ar otiņu. Starp citu, pameklējot saimniecības preču vai tūrisma inventāra veikalos, iespējams iegādāties arī speciālus sēņu nazīšus – salokāmus, ar centimetru atzīmēm uz spala, lai savu guvumu varētu izmērīt, un mazu birstīti galā sēņu notīrīšanai.
Jo sevišķi ilgi ūdenī nevajagot turēt gailenes. Ja ļoti netīras, ātri jānoskalo vēsā, tekošā ūdenī, nekādā gadījumā nemērcējot.
Cik ilgi sēnes var uzglabāt svaigas? Maksimums nedēļu. Nemazgātas sēnes ar visu groziņu vai nenoslēgtā traukā jāliek ledusskapī, dārzeņu nodalījumā. Starp citu, tieši lapiņsēnes ir visgrūtāk tīrāmas, jo ir ļoti trauslas.
Sēņu krājumu veidošana
Ja gribas veidot krājumus ziemai, sēnes var sasaldēt. Saldēt var neceptas vai ceptas sēnes. Gailenes jāsaldē ceptas, jo svaigas saldētas pēc atkausēšanas būs ūdeņainas un rūgtenas.
Nav ieteicams saldēt sēnes, kuras saceptas kopā ar sīpoliem.
Sēnes var arī sālīt un marinēt – netrūkst gan modernu recepšu, gan padomu no vecmāmiņu krājumiem. Jāatrod tāds, kas šķiet piemērotākais prasmēm un garšas kārpiņām, un jāeksperimentē!
Taču arvien aktuālāka ir izzinošā sēņošana, kad primārais sēņu "medību" mērķis nav savākt sēnes līdzņemšanai, lai apēstu, bet gan lai noteiktu sēņu sugas un atpazītu līdz šim vēl neredzētas sēnes, kā arī iemūžinātu tās fotogrāfijās. Interesants un drošs veids, kā priecāties par dabu, – sēnes bildējot, saindēties nu nekādi nevar!
Sēnes ir gan vecos mežos, gan jaunos mežos, uz celmiem, kritalām, arī dārzos, parkos, pļavās un pilsētās, un tieši sēnes ir tās, kas sadala visas kritušās lapas, skujas, zarus u. c. Turklāt dažādu veidu sēnes ir sastopamas visa gada garumā, tādēļ sēņu vērošana var būt vēl interesantāka par sēņu vākšanu ēšanai, kas, protams, viena otru neizslēdz.