Viņš norādīja, ka klimats mainās un dažādās pasaules vietās tas rada dažādus efektus. "Dažreiz ir vairāk plūdu, dažviet - paliek vēsāks. Ir arī atsevišķas pasaules vietas, kur ir novērojami lieli sausumi, un tas vien liek domāt, ka jārunā ir par pārmaiņām, nevis tikai pasiltināšanos," sacīja meteorologs.
A.Vīksna uzsvēra, ka Ziemeļeiropā ir vērojama vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, un arī Latvijā pēdējos 20 gados ir vērojams straujāks gaisa temperatūras kāpums. Īpaši tas vērojams ziemā - periods ar pastāvīgu sniega segu kļūst aizvien īsāks, bet kopējais nokrišņu daudzums mainās nedaudz. Vasarās saule aktīvi sasilda zemes virsmu, kas palielināta mitruma apstākļos rada pietiekamu enerģiju, lai rastos lieli gubu mākoņi, kas savukārt nodrošina apstākļus, lai veidotos virpuļstabi.
"Šajā kontekstā jāuzsver prognozētie tuvāko gadu notikumi reģionā, kur atrodas Itālija, Grieķija un tamlīdzīgas valstis - neteikšu, ka šī Eiropas daļa kļūs neapdzīvojama, bet tur jau ir problēmas ar dzeramo ūdeni, bet klimats būs arvien karstāks un sausāks. Rezultātā Britu salas un Baltijas jūras reģions var kļūt par vienu no populārākajām tūrisma vietām Eiropas mērogā," norādīja meteorologs.
Eksperts prognozēja, ka šādas Eiropas mēroga izmaiņas var notikt jau "tuvākajos pārdesmit gados".
A.Vīksna piebilda, ka diemžēl ir jāapbēdina ziemas sporta veidu cienītāji, jo stabilā sniega sega kļūst mazāka un mazāka, un ir paredzams, ka tuvākajā laikā šis process turpināsies. Sniegs nekļūs par ļoti lielu retumu, bet tā sega būs aizvien mazāka, it sevišķi Kurzemē un citos reģionos, kas ir tuvāk jūrai.
Runājot par klimata izmaiņām Latvijā, viņš sacīja, ka mūsu tūrisma industrijai ir pēdējais laiks tam gatavoties. "Mums jau tagad ir unikāla daba, bet šo potenciālu mēs paši neizmantojam. Latvieši sevi visnotaļ nereklamē - mums ir tāda mentalitāte. Bet resursu mums ir ievērojami vairāk nekā daudzām citām valstīm, un saistībā ar gaidāmajām dabas pārmaiņām mūsu tūrisma industrijai perspektīvā būs daudz, ko darīt, protams, neaizmirstot ilgtspējīgas attīstības principus," skaidroja A.Vīksna.
Meteorolgs arī akcentēja, ka laikā, kad paliek arvien sausāks un karstāks, rodas problēmām ar dzeramo ūdeni, it sevišķi lielajās pilsētu aglomerācijās Itālijā, Portugālē, Spānijā, kur ūdens nav tik daudz, lai spētu apmierināt visas vēlmes un vajadzības. Latvijai šajā ziņā ir ideāla situācija - labas kvalitātes dzeramūdens teju visur nāk laukā no zemes.