Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Atbalsta zaļo ražošanu

Gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā nu jau pāris gadu aktuāls kļuvis zaļās ekonomikas jēdziens. Proti, tā ir ekonomika, kuras uzstādījums ir ražošana ar iespējami mazāku dabas resursu patēriņu, radot pēc iespējas mazāk oglekļa dioksīda (CO2) izmešu. Zaļā ekonomika ietver gan atjaunojamos energoresursus, gan atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Pie šādas ekonomikas produktiem pieder, piemēram, videi draudzīgas automašīnas un elektromobiļi, LED apgaismojums un zaļie jeb videi draudzīgie būvmateriāli.

Zaļā ekonomika lielā mērā saistīta tieši ar inovācijām, jo tās pamatā ir idejas un jauninājumi, kā ražot, izmantojot pēc iespējas mazāk resursu. Lai mudinātu uzņēmējus pievērsties zaļām idejām un to ieviešanai ražošanā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sākusi projektu pieņemšanu programmā Inovācijas zaļajā ražošanā, kam ir Norvēģijas finanšu instrumenta atbalsts. Jāpiebilst, ka minētajā programmā tā ir jau trešā kārta.

Pagaidām maza interese

Kā stāsta LIAA Norvēģijas finanšu instrumenta nodaļas vadītāja Inese Sārtaputne, programmas mērķis ir sniegt atbalstu uzņēmējiem tehnoloģiski un zinātniski ietilpīgu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā. Programmas ietvaros tiek atbalstīta inovatīva uzņēmējdarbība šādās jomās: videi draudzīgu un energoefektīvu materiālu un produktu radīšana ēkām un būvēm, tīra transportēšana ar samazinātu izmešu apjomu, ūdens resursu vadība, atkritumu apsaimniekošana un ekodizains. Atbalsts vienam projektam ir no 10 000 līdz 140 000 eiro. Paša uzņēmēja līdzfinansējums ir 20% no kopējās projekta summas. Kopumā trešajā kārtā pieejamais finansējums ir vairāk nekā 550 000 eiro.

Sārtaputne stāsta, ka programmas pirmajā kārtā finansējums piešķirts četriem, otrajā - sešiem uzņēmumiem. "Programmas otrajā kārtā saņēmām 19 pieteikumu. Kopumā jāatzīst, ka par šo programmu uzņēmēju interese ir zemāka nekā par citām programmām, jo zaļā ražošana Latvijā ir samērā jauna un daudziem uzņēmējiem vēl nav īstas skaidrības, ko tā nozīmē. Jāteic, ka daudzi projekti iepriekšējās kārtās tika noraidīti, jo bija slikti izstrādāti biznesa plāni. Taču domāju, ka drīzumā jau būs daudz vairāk atbalstīto projektu un lielāka būs arī uzņēmēju interese." Sārtaputne uzsver, ka zaļā ekonomika ir ekonomiskās attīstības virziens visā Eiropas Savienībā un daudzkas zaļajai ekonomikai piemītošs ir iestrādāts direktīvās un regulās. Kā vienu no būtiskiem piemēriem var minēt izmešu samazināšanu jeb tā sauktās oglekļa dioksīda emisiju kvotas.

Jāsaņem atzinums

Vēl viena šīs programmas specifika ir tā, ka pirms projektu iesniegšanas LIAA uzņēmējiem projekti jāiesniedz Zaļo tehnoloģiju inkubatorā un jāsaņem pozitīvs atzinums. Zaļo tehnoloģiju inkubators dibināts 2014. gadā, un tas darbojas Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes paspārnē. To atbalsta arī Norvēģijas industriālās attīstības korporācija SIVA. Inkubatora sniegtie pakalpojumi sadalīti divos posmos: pirmsinkubācijā un inkubācijā. Inkubācijā nonāk tie uzņēmumi, kuri saņēmuši LIAA atbalstu saviem projektiem. Savukārt pirmsinkubācijas mērķis ir palīdzēt uzņēmējiem pilnveidot un testēt savas biznesa idejas, kā arī definēt biznesa modeli un sagatavot biznesa plānu.

Kā stāsta Zaļo tehnoloģiju inkubatora pārstāvis Matīss Neimanis, LIAA atbalstam var pieteikties arī tie uzņēmēji, kuri pirms tam nav izgājuši pirmsinkubācijas periodu. Taču jāņem vērā, ka LIAA iesniedzamie projekti atšķirībā no tiem, kuri tiek pieņemti pirmsinkubācijā, nedrīkst ietvert tikai ideju. Tai jābūt jau izstrādātai, jābūt biznesa plānam, jāzina mērķauditorija un iespējamie tirgi. Neimanis stāsta, ka inkubators savu atzinumu sniedz, izvērtējot projektu pēc vairākiem kritērijiem. "Vērtējam, vai biznesa plāna aktivitātes ir savstarpēji saderīgas. Piemēram, ja ideja ir samērā agrīnā attīstības stadijā, mēs vērtējam, vai plānotās aktivitātes sekmēs tālāku idejas attīstību. Vēl viens kritērijs ir informācijas patiesums - vai pieteiktā inovācija ir reāli īstenojama un ieviešama ražošanā un vai to var paveikt konkrētā projekta iesniedzēja komanda. Vērtējam arī tehnoloģiskos riskus."

Noder zirgiem

Kā vienu no piemēriem, kur biznesa ideja attīstījusies Zaļo tehnoloģiju inkubatorā, var minēt simtprocentīgu reciklēta karstā asfalta ražošanu, kas top, pārstrādājot tradicionālo asfaltu. Inovācijas zaļajā ražošanā ir ne tikai produkti, bet arī pakalpojumi. Piemēram, uzņēmums GreyNut izstrādā pakalpojumu ByRak, kas ir pilsētvidē viegli izvietojama velosipēdu novietne ar elektronisko slēdzeni, kas saslēdzama un atslēdzama ar mobilo telefonu.

Viens no uzņēmumiem, kas saņēmis atbalstu programmas Inovācijas zaļajā ražošanā pirmajā kārtā, ir SIA InCell. Tas ir LU darbinieku veidots start-up uzņēmums. Tā valdes locekļi Anna Ramata-Stunda un Mārtiņš Borodušķis stāsta, ka viņu inovatīvais produkts, kura izstrādei saņemts LIAA grants, ir ar videi draudzīgu tehnoloģiju ražots šūnu transplantācijas materiāls zirgiem pēc cīpslu un saišu traumām. Borodušķis stāsta, ka produkts ir videi draudzīgs tāpēc, ka tā ražošanā izmantotās elektroenerģijas patēriņš ir daudz mazāks nekā citiem līdzīga tipa produktiem. Tiek radīts arī mazāk atkritumu un izmešu, jo šis transplantācijas materiāls tiek gatavots nevis katram zirgam individuāli, bet vairākiem. "Mēs izmantojam šķīdinātāju, kas ir videi draudzīgs; salīdzinot ar analogu produktu ražošanas procesu, ievērojami mazāks ir arī izmantoto vienreizējo plastikas palīgmateriālu daudzums," norāda Borodušķis.

Jāatgādina, ka uzņēmēji projektu pieteikumus izvērtēšanai Zaļo tehnoloģiju inkubatorā var iesniegt līdz šā gada 11. maijam.



Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena