Nopietna problēma būvniecības nozarē ir strādājošo trūkums. Bieži dzirdams, ka lielu uzņēmumu apakšuzņēmējiem trūkst strādājošo un darbā pieņem ne īpaši profesionālus cilvēkus.
Didzis Putniņš: Protams, tā ir problēma. Latvijā ir profesionāli tehniskās skolas, kuras sagatavo speciālistus, bet atsaucība un vēlēšanās strādāt būvniecības jomā pārāk liela nav. Daudziem jauniešiem labāk patīk darbs birojā, un, ja biroja darbs nav pa plecam, tad, strādājot ārzemēs būvniecībā var saņemt krietni vairāk. Mēs cenšamies strādāt ar tām būvfirmām, kurām ir savi profesionālie strādnieki, un mēs viņus esam gadu gaitā pārbaudījuši, ar gadījuma uzņēmumiem sadarboties ļoti reti.
Ainārs Pauniņš: Mēs labprāt investējam savos darbiniekus, un mūsu meitas uzņēmumu jaunie vadītāji pie mums nostrādājuši vairāk nekā desmit gadus, arī strādnieki pie mums strādā gadiem, cenšamies arī piesaistīt jaunus mācekļus, kurus apmācam, veidojam kolektīvu no saviem darbiniekiem.
Jautāju par darbinieku profesionalitāti arī tāpēc, ka viena no versijām par Rīgas pils ugunsgrēka cēloņiem saistīta ar pilī strādājošo cilvēku rīcību. Vismaz tā liek domāt publiski izskanējusī informācija par personu saukšanu pie atbildības. Protams, vēl jau var pierādīties arī citas versijas.
D. P.: Par Rīgas pili es daudz komentēt negribu, jo vainīgo varēs vai arī nevarēs atrast tiesas ceļā, bet gribu teikt, ka mēs desmit procentus no sava uzņēmuma peļņas esam paredzējuši atvēlēt fondam, kura pamatmērķi ir sociālā atbildība un izglītība būvniecības nozarē. Fonds dos līdzekļus, augstskolām, profesionālās izglītības iestādēm, kopumā izglītības jomai, kas saistīta ar būvniecību, lai valstī būtu vairāk profesionālu cilvēku – gan inženieru, gan strādnieku.
A. P.: Mums daudzu gadu garumā bijusi laba sadarbība ar dažādām mācību iestādēm, to vidū, ar Rīgas Tehnisko universitāti, un mēs šajās izglītības iestādēs ieguldījām savas zināšanas, savu naudu un pretī ņēmām speciālistus. Labi, profesionāli speciālisti būvniecības jomā tomēr ir uz izķeršanu, un tāpēc ir labi, ja uzņēmums šiem jaunajiem cilvēkiem stāvējis blakus, atbalstījis ar stipendiju, tad arī ir saprotams, ka cilvēks tad izvēlas nākt uz šo uzņēmumu strādāt.
Jūs, Pauniņa kungs, savulaik Dienai esat teicis, ka liela problēma ir iepirkumu procedūra, kas būvniekiem atstāj ļoti īsus darba izpildes termiņus. To, ka šāda problēma joprojām ir aktuāla, šogad atkal dzirdējām saistībā ar izglītības iestāžu rekonstrukciju. Šajā jautājumā valsts amatpersonas ieklausās būvniecības nozares profesionāļos vai tomēr nē?
A. P.: Jā, iepirkumu procedūra joprojām ir diezgan liela problēma, un problēmas sakne slēpjas divos aspektos – pirmais ir zemākās cenas princips, kad iepirkums ir orientēts uz to uzņēmumu, kurš piedāvā viszemāko cenu, un otrs aspekts ir saspringtie termiņi. Cena un termiņi ir divas atskaites šķautnes, kuras visvairāk izmanto, veidojot piedāvājuma novērtēšanas kritērijus. Nenoliedzami, laiks un nauda ir kritiskie faktori, ar kuriem mēs joprojām neesam nonākuši pie ideālā risinājuma. Turklāt šajā situācijā ir ne tikai pasūtītāju vaina, te ir arī būvnieku vaina, jo būvnieks, gribēdams saņemt pasūtījumu, piedāvā darbus paveikt ļoti īsos termiņos, un tas nekas, ka pasūtītājs ir norādījis projekta dokumentos, ka orientējošais termiņš ir "no/ līdz". Visi izvēlas "no", respektīvi, īsāko termiņu, bet tas ir nepareizi. Vajadzētu pielikt šai tendencei punktu un kopā ar pasūtītājiem izstrādāt tipveida dokumentāciju iepirkumiem. Mēs ar biedrības Būvniecības attīstības stratēģisko partnerība starpniecību strādājam pie priekšlikumiem būvniecības iepirkumu dokumentācijas uzlabošanā, mēs iesniedzam savus priekšlikumus tam, ko uzlabot iepirkuma dokumentos, viens no aspektiem, protams, ir saistīts ar zemākās cenas principa izmaiņām, otrs saistīts ar termiņiem.
D. P.: Par valsts un pašvaldības iepirkumiem runājot, es esmu lasījis arī jaunajā Būvniecības likumā, ka ir paredzēts klasificēt uzņēmumus pēc darba lieluma un apjomiem, un ja uzņēmums atbilst konkrētai klasifikācijai, tad var piedalīties konkrētā iepirkumā. Ceru, ka turpmāk nevajadzēs dot milzīgās kaudzes ar dažādiem dokumentiem, un, ja viens dokuments iztrūkst, tad esi ārā no spēles. Nav jau noslēpums, ka notiek tā, ka tiek izsludināts iepirkums un pēc tam ir viens mēnesis vai pusotrs mēnesis, lai iesniegtu priekšlikumus, tad procesa gaitā tiek apstrīdēts pat nolikums, tas prasa laiku, tam aiziet vairākas nedēļas, pēc tam ir pats iepirkums, tad arī tas tiek apstrīdēts, bet kamēr pasūtītājs nonāk pie kontrakta slēgšanas, ir savstarpējos strīdos pazaudēti vairāki mēneši. Ja vēl ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas apguve ar striktu gala termiņu, tad visi – pasūtītāji – projektētāji, būvnieki – kļūst par ķīlniekiem laikam.
A. P.: Mēs ceram, ka situācija uzlabosies līdz ar būvuzņēmumu klasifikācijas ieviešanu, kas tiešām ir revolucionārs solis. Klasifikācija ir paredzēta Būvniecības likumā, un plānots, ka būvniecības uzņēmumu klasifikācijas stājas spēkā no 2016. gada 1. janvāra. Būvniecības uzņēmumu klasifikācija ir atslēga, ar kuru varbūt varēsim visu salikt pa plauktiem un sakārtot šīs nozares iepirkumu jomā.
D. P.: Domāju, ka jaunais Būvniecības likums jāuztver nevis kā visu problēmu atrisinājums, bet kā starta šāviens, lai nozares nepilnības apmēram gada laikā varētu novērst gandrīz pilnībā.
Jūs, Pauniņa kungs, arī uzsverat, ka būtu jāliek maksāt par nepamatotām konkursu rezultātu pārsūdzībām.
A. P.: Jā, es uzskatu, ka ikvienam jāuzņemas atbildība par to, ko viņš dara, un, protams, ka uzņēmējiem ir savi komercriski. Ja uzņēmējs uzskata, ka konkurss noticis, viņaprāt, ne īsti korekti, tad jābūt iespējai konkursa rezultātus pārsūdzēt tiesā, bet, ja uzņēmējs zaudē, tad arī ir jāsedz izmaksas, jo pretējā gadījumā varam aiziet līdz tam, ka ikvienā konkursā zaudējušie uzņēmumi pārsūdz konkursa rezultātu. Tas slikts modelis, kuru tomēr vajadzētu ierobežot.
D. P.: Būvuzņēmumu klasifikācija palīdzētu arī tādā ziņā, ka konkursā nevarētu piedalīties mistiskas firmas, kuras uzskata par savu pienākumu pārsūdzēt konkursa rezultātus jebkura nevinnēta konkursa gadījumā.
Pie kādiem vērienīgiem būvobjektiem patlaban strādājat?
D. P.: Nākamā gada beigās mums beidzās vairāki projekti, to vidū, kopā ar Skonto Būvi – Stradiņu slimnīcas jaunais korpuss, arī kopā ar Skonto Būvi – Rīgas pils, un mums pašiem Latvijas Valsts Mākslas muzejs, vēl ir ūdenssaimniecības projekti. Esam arī noslēguši arī līgumu ar privātu pasūtītāju.
A. P.: Aizsāktos projektus pabeigsim līdzšinējā uzņēmuma struktūras ietvaros. Nākotnē jaunie projekti būs jaunajiem a/s RERE Grupa uzņēmumiem.
Pašreizējā situācija Ukrainā, kā arī ES un Krievijas savstarpējās sankcijas jūsu biznesu ietekmē?
A. P.: Mēs par laimi Krievijas un Ukrainas tirgū nestrādājām. Strādājam Baltkrievijas tirgū, kur pagaidām viss ir mierīgi. Tur pēdējā gada laikā ekonomiskā aktivitāte ir samazinājusies, jo vērienīgi būvprojekti tika realizēti pirms pērn Minskā notikušā Pasaules hokeja čempionāta. Tomēr var teikt, ka Baltkrievijas tirgū viss notiek gana raiti.
D. P.: Ukrainas konflikts un tā sekas mūs tieši neietekmē, bet es pieļauju, ka ietekmē būvmateriālus ražotājus, jo, piemēram, saistībā ar metāla piegādi no Krievijas varētu parādīties problēmas.
A. P.: Būvnieki kopumā ir diezgan fleksibli, spēj ātri mainīt piegādātājus un pat arī tirgus. Patlaban ir problēmas tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri paļāvās uz Krievijas tirgu, arī Ukrainas tirgu, tāpēc apsveicama ir mūsu valsts valdības iecere, ka no Krievijas embargo cietušajiem uzņēmumiem piedāvāt atlikt nodokļu nomaksas termiņu.
Raugoties uz jauno Gaismas pili, jums ir gandarījums par rezultātu?
A. P.: Jā, ir gandarījums, Gaismas pils uzbūvēšana ir trīs Latvijas būvuzņēmumu kopīgs darbs. Tas ir labs darbs, un to ir atzinuši ne tikai mūsu valsts speciālisti, bet arī ārvalstu eksperti un ārvalstu arhitekti, kuri salīdzina Latvijas Nacionālo bibliotēku ar citu valstu pasaules nozīmes kultūras celtnēm. Tas liek domāt, ka varbūt būsim panākuši to, ka Gaismas pils kļūs par Latvijas simbolu, jo tieši tāds arī bija mērķis – uzbūvēt mūsu valsts simbolu.
D. P.: Simbolu, kurš ļoti labi funkcionē.
Otru intervijas daļu lasiet otrdienas, 16. septembra laikrakstā Diena!