Nereti dzirdam, ka Latvijā tieslietu jomā ir neatrisinātas problēmas, kas traucē uzņēmējdarbības attīstībai. Vai varam runāt par normatīvā regulējuma nepilnībām?
Te jārunā par to, cik noturīga ir juridiskā vide – gan likumus radošajā jomā, gan likumu piemērošanas jomā. Pirmkārt, jāņem vērā, ka ne jau tikai bieži pieminētajiem ārvalstu investoriem, bet arī vietējiem uzņēmējiem ir svarīgi, lai juridiskā vide būtu prognozējama. Teiksim, par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu – tas nav, maigi izsakoties, normāli, ka mēnesi pirms gada beigām notiek diskusijas – kāds būs MUN normatīvais regulējums. Redzama nerēķināšanās ne tikai ar nodokļu maksātājiem, bet arī ar sabiedrību kopumā. Otrkārt, Latvijā valda tendence – ja ir kāda problēma, tad ātri grozīsim likumu. Nedomāju, ka tas ir labākais veids problēmu risināšanai, jo daudzus jautājumus var atrisināt, ja pareizi tiek piemēroti jau esošie likumi. Tāpat var redzēt, ka tiek pieņemti jauni likumi, taču netiek nodrošināta jau esošo likumu izpilde.
Situāciju uzlabotu tas, ja Saeimā tiktu ievēlēts lielāks skaits cilvēku ar juridiskām zināšanām?
Juridiskā izglītība ir pozitīvs moments. Ir svarīgi likumprojektus apspriest, par tiem normāli diskutēt, taču Latvijā ir bijis tā, ka deputāte nokritizē uzņēmējus, ka uzņēmēji neprot pelnīt naudu, bet pēc tam tā pati deputāte saka – es nepamanīju, neieraudzīju likumprojekta nianses, ko vajadzēja ieraudzīt. Deputāti pārmet ārstam, kurš nav laikus pamanījis pacienta saslimšanu, pārmet žurnālistam, kurš nav rūpīgi pārbaudījis faktus pirms raksta publicēšanas vai TV sižeta rādīšanas, bet paši pret sava darba kvalitāti deputāti nav prasīgi. Gadās, ka deputāti neizdara savu mājasdarbu, neparunā ar cilvēkiem, kuriem ir reāla pieredze, kas var palīdzēt saprast – iecerētās izmaiņas likumos sasniegs pozitīvu rezultātu vai ne.
Redzat vāju Saeimas deputātu darba kvalitāti?
Tādu secinājumu var izdarīt. Vēl diemžēl jāteic, ka mums visiem pietrūkst ilgtermiņa redzējuma par to, ko Latvijā gribam panākt. Jābūt mērķim, un uz to jāiet soli pa solim. Ja gribam attīstīt Latviju kā labu vidi uzņēmējdarbībai, jāsaprot, gribam, piemēram, rūpniecisko ražošanu, vai negribam. Citādi notiek tā, ka tiek runāts – reģionos vajag darbvietas, tāpēc laukos jāattīsta rūpniecība un lauksaimniecība, bet, kad tiek spriests par kāda vērienīga rūpniecības uzņēmuma vai fermas veidošanu, sarodas protestētāji ar plakātiem un apgalvo – mums neko nevajag, gribam vienīgi nemainītu vidi bez ražošanas, bez fermām. Tas ir neloģiski! Ja gribam jaunas darbvietas reģionos, vajag ražotnes vai objektus, kas rada darbvietas. Nevar būt tāds domāšanas veids: "Lai visi citi uzņemas problēmas, es tikai gaidīšu, kad man pienesīs klāt baltmaizi un kūkas un tad tikai ēdīšu vairāk par visiem. Lai fermu būvē kaimiņu novadā, bet mēs brauksim turp strādāt."
Tas pats notiek ar MUN – politiķi nevar saprast – atbalstīt mazo biznesu vai neatbalstīt.
Jā, bet saistībā ar MUN jāteic – klasiska Latvijas problēma ir arī tāda, ka, lai cik labi un pamatīgi ir sagatavots likums, allaž atrodas cilvēki, kuri likumu izmanto pretēji tā mērķim. Idejas, kas saistītas ar MUN režīma ieviešanu, bija ļoti labas – atbalstīt jaunu uzņēmumu veidošanos, mudināt cilvēkus būt darba devējiem pašiem sev, sekmēt to, ka vismaz daļa mazā biznesa iznāk no pelēkā sektora. Taču Valsts ieņēmumu dienests (VID) nespēja kontrolēt situāciju, un tas man liekas absurdi, ņemot vērā, cik milzīgs ir informācijas apjoms, kas privātajam sektoram jāiesniedz VID. Manuprāt, VID bija jāpievērš uzmanība tiem uzņēmumiem, kuri gadiem bijuši vērienīgi darba devēji daudziem darbiniekiem, bet pēkšņi pārvērtušies par daudziem, daudziem MU. Tas nevar neradīt jautājumus.
VID vajadzēja pamanīt tendenci, ka MU tiek izmantoti nodokļu shēmošanā, un ātri reaģēt uz notiekošo, vajadzēja veikt pasākumus, lai to lielo un vidējo uzņēmumu, kuri MU izmanto nodokļu optimizēšanai, vadītāji saprastu, ka tā rīkoties nedrīkst. Te gan jāpiebilst, VID pārstāvji bieži saka – mēs kādu negodīgo nodokļu nemaksātāju pieķeram, bet, kamēr tiesa padara savu darbu, kamēr nonāk līdz tiesas spriedumam, paiet ļoti daudz laika. Sava taisnība ir, arī jautājums par tiesu darba efektivitātes uzlabošanu Latvijā ir aktuāls.
Patlaban moderna ideja ir jaunuzņēmumi. Vai pastāv risks, ka arī tie tiks izmantoti nodokļu optimizēšanai?
Jaunuzņēmumu pamatā ir intelektuālais īpašums vai ideja, bet ražošana parādās vēlāk. Būtiskus riskus, ka jaunuzņēmumus varētu izmantot nodokļu shēmošanai, neredzu. Redzu gan riskus saistībā ar jaunuzņēmumu atbalsta prasībām, jo ne visi jaunuzņēmumi spēj noteiktās prasības izpildīt.
Tieslietu ministrija lepojas, ka ieviesta kriminālatbildība par aplokšņu algu maksāšanu, bet pagaidām nav dzirdēts par daudziem notiesājošiem spriedumiem. Problēma ir tiesu darbā?
Ēnu ekonomikas mazināšana Latvijā notiek, cenšoties cīnīties nevis ar cēloņiem, bet sekām. Lai ievērojami saruktu ēnu ekonomika, nepieciešams izveidot sistēmu, kurā cilvēkiem būtu izdevīgāk maksāt, nevis nemaksāt nodokļus. Cilvēkam jābūt pārliecībai – ja viņš maksās nodokļus, viņam būs nodrošināta veselības aprūpe, izglītība, būs pieejami kvalitatīvi publiskā sektora pakalpojumi. Patlaban Latvijā notiek publiskā sektora sacensības ar nodokļu maksātājiem par to, kurš kuru vairāk apmānīs. Uzņēmējs domā – varbūt es nopelnīto naudu noslēpšu un valsts nepamanīs, varbūt sveikā tikšu cauri. Valsts atkal cenšas pēc iespējas mazāk dot pretī – bēdīgā situācija veselības aprūpē ir spilgts piemērs. Ja mēs gribam uzturēt šo valsti, mums jāmaksā nodokļi, taču valstij jādefinē spēles noteikumi vismaz gadam, lai uzņēmēji varētu plānot izdevumus. Valstij arī jānodrošina noteikts pakalpojumu klāsts, kas ir bez problēmām pieejams ikvienam godīgajam nodokļu maksātājam.
Ko darīt ar tiem pelēkajā sektorā strādājošajiem komersantiem, kuri veido shēmas, lai nemaksātu nodokļus, turklāt dara to sistemātiski un vērienīgi?
Veicot kontroles pasākumus, jākoncentrējas ne jau uz to, kurus nodokļu nemaksātājus VID ir vieglāk noķert, bet uz to, kuri nodokļu nemaksātāji rada vislielākos zaudējumus valsts budžetam. Ne jau lauku kafejnīcā darbiniekam aploksnē izsniegtā alga ir tas lielākais drauds Latvijas ekonomikai. Ēnu ekonomikas apkarošanai jābūt koncentrētai ne tikai uz to, lai novērstu aplokšņu algu maksāšanu mazajā biznesā, bet arī uz to, lai apkarotu kontrabandu uz Latvijas robežām, lai iznīdētu vērienīgās nodokļu apiešanas shēmas. Turklāt tieši liela mēroga kontrabandistu un vērienīgu nodokļu krāpnieku saukšana pie atbildības būtu signāls, kas sabiedrību mudinātu apzinīgi maksāt nodokļus. Savukārt milzīga VID un citu kontrolējošo struktūru koncentrēšana tam, lai vērstos pret mazu lauku kafejnīcu, kas, iespējams, maksā aplokšņu algas, nav tik iedarbīgs signāls. Patlaban nav tāda uzstādījuma, ka primāri būtu jāstrādā ar kontrabandas risku novēršanu, ar milzīgu nodokļu nemaksāšanas shēmu iznīdēšanu. Svarīgi, lai VID izveidotu sistēmu, kas traucē kontrabandai un nodokļu nemaksāšanas shēmām, un rezultātā parādīsies pozitīvas tendences ekonomikā.
Problēma ir arī tas, ka Latvijā godīga konkurence netiek uzskatīta par vērtību. Tiem uzņēmējiem, kuri veido biznesu godīgi, nav nekādu priekšrocību, drīzāk otrādi, turklāt pie viņiem vēl ierodas VID inspektori un pārbauda, jo šos uzņēmumus var atrast bez grūtībām. Tos, kuri biznesu veido pilnībā neoficiāli, visbiežāk nepārbauda, jo nevar atrast.
Ko darīt?
Ir viegli vainot kādu citu vai arī plaši stāstīt, ka mūsu valsts nav izdevusies, bet tas nav pareizais ceļš. Pareizais ceļš ir tāds, ka mēs apzināmies – vajadzīgs kopīgs darbs, lai novērstu problēmas. Nepieciešams stiprināt apziņu, ka valsts ir paredzēta cilvēkiem – tās iedzīvotājiem –, nevis otrādi. Ir svarīgi normatīvos aktus veidot, pamatojoties uz to, ka valsts ir domāta cilvēkiem. Turklāt, izstrādājot jaunus vai grozot esošos normatīvos dokumentus, ļoti svarīgas ir diskusijas ar speciālistiem par to, ka tie sasniegs pozitīvu mērķi un netiks izmantoti negatīvu mērķu īstenošanai. Svarīgi ir arī sabiedrību detalizēti un plaši informēt par grozījumiem normatīvajos dokumentos. Nav normāli, ka valsts institūcijas pārmet iedzīvotājiem – viņi nav pamanījuši normatīvā regulējuma izmaiņas. Jāuzsver, ka arī tiesām jākļūst efektīvām likumu piemērošanā, citādi uzlabojumus nesasniegsim.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 9.marta laikrakstā Diena!
Tikai ne Latvijas valsts
Nav
Komentārs