Iepriekš jūs zinājām saistībā ar darbu televīzijā – bijāt LNT valdē, tad pildījāt Latvijas Televīzijas pagaidu vadītāja pienākumus. Tagad būvniecība. Esat kompetents arī šajā jomā?
Pamatsfēra, kurā darbojos, ir vadības konsultācijas, pārmaiņu vadības projekti, krīzes vadības projekti, pilni ar problēmām, izaicinājumiem. Šobrīd tā ir būvniecības joma.
Ko varat tur mainīt?
Kā IBP pārstāvis darbojos Ekonomikas ministrijas un būvniecības organizāciju veidotajā Būvniecības padomē. Ir vesela virkne ļoti aktuālu jautājumu, ko tur risinām.
Piemēram?
Pirmkārt, joprojām nav skaidrs, kas ir šīs nozares saimnieks. Formāli tā ir Ekonomikas ministrija, bet praktiski priekšplānā tai ir citas prioritātes. Otrkārt, ja sistēmu grib plānveidā mainīt, ir jāmaina cilvēki. Ja vienkārši sanāk kopā līdzšinējie un paziņo, ka grib veikt pārmaiņas, tas parasti nenostrādā. Nākamā tēma, par ko šobrīd laužam šķēpus un gribam, lai tiktu sākta profesionāla pieeja, ir par nozares stratēģijas radīšanu. Šobrīd tāda dokumenta nav.
Kā tas uzlabotu būvnieku darbu?
Būtu noteikts, kādām jābūt zināšanām, standartiem – vai nu attiecībā uz cilvēku, vai materiāliem, instrumentiem, procesu. Jo šobrīd būvniecība nav vairs tāda, kāda bija padomju laikos ar pamatā tipveida, standarta projektiem. Šobrīd būvniecībā katrs objekts ir unikāls, tur ir ko saspringt gan pasūtītājam, lai iespējami precīzāk definētu savu sapņu pili, gan pēc tam arhitektam, to visu dizainējot, būvniecības speciālistiem – realizējot.
Ja atceramies Zolitūdes piemēru, ko mainītu, ja jau iepriekš būtu pieņemta šāda stratēģija?
Paredzu, ka būtu skaidrāka atbildība, kas ko dara, skaidrāki standarti, kādam bija jābūt projektam, kādā detalizācijas pakāpē izstrādātam. Citi normatīvi būtu pieņemti, vadoties pēc šī dokumenta.
Protams, Eiropas Savienībai ir Construction 2020, tur definēti gan galvenie mērķi, gan uzstādījumi, kā sistēmai ir jāstrādā utt. Būtiskākās tēzes: jāstimulē pieprasījums, respektīvi, jāveicina investīcijas nozarē, jāstrādā pie zināšanu, kvalifikācijas tēmas, tātad personāla jautājumiem, svarīga ir ilgtspējīga naturālu atjaunināmo resursu izmantošana būvniecībā, arī iekšējā tirgus attīstība, aizsardzība un eksportspējas veicināšana.
Kas liedz mums to ņemt par pamatu savam dokumentam?
Mēs esam radījuši piedāvājumu Ekonomikas ministrijai, kādam vajadzētu izskatīties Latvijas būvniecības piecu gadu stratēģijas dokumentam. Šobrīd ceram ar ministriju vienoties, ka tas darbs tiks sākts.
Ir saprotoša attieksme no ministrijas puses?
Jā, šobrīd viņi meklē resursus, lai ķertos pie šī darba. Lai to veiktu, protams, ir vajadzīgi cilvēki, kuriem ir kompetence un pieredze stratēģisku dokumentu sagatavošanā.
Dīvaini, ka Būvniecības likums tika pieņemts pirms šādas stratēģijas, un arī tas n-tos gadus tika gatavots, tad apturēta tā ieviešana, jo nebija valdības noteikumu...
Tā ir klasika: vispirms juristi radīja normatīvo bāzi, tagad visi ir sapratuši, cik daudz tajā nepilnību, interpretāciju. Jo no profesionālā, nozares viedokļa tajā parādās daudz pelēko zonu. Secība nav pareiza! Protams, to visu var mainīt, izstrādājot stratēģiju, pēc tam var iedziļināties likumā un pavaddokumentos.
Skaidrs. Kas vēl darāms būvniecības jomā?
Vēl viens jautājums, par ko cīnāmies, ir valsts prioritāro objektu koordinēta plānošana. Gaismas pils uzbūvēta, nozarē izskan jautājums – kas tālāk? Ir pagājis jau pusotrs gads, kopš vajadzēja strādāt ar jaunajiem ES fondiem, bet būvniecības nozarē viss joprojām stāv. Dažādās ministrijās, dažādos ierēdņu līmeņos visi kaut ko gaida. Ir, protams, arī vairāki citi lielie projekti, bet problēma, ka visi top decentralizēti – mediķi savas kompetences robežās pasūta slimnīcas paplašināšanu, muzejnieki izstrādā prasības, kā būvēt muzejus... Problēmas sāls – pasūtītāja kompetences trūkumā. Un tas ir dabiski – viņi nav eksperti būvniecības jomā. Ir jābūt vienotai sistēmai, kad noteikti lielie valsts projekti tiek plānoti, pasūtīti, realizēti centralizēti. Jo ir arī bažas, ka tad, kad ies uz beigām finansēšanas periods un prioritāte būs termiņi, nāksies būvēt decembrī, ko varēja būvēt vasarā, utt. Būs problēmas ar iepirkumiem pēc zemākās cenas principa, kas joprojām dominē un no kā izriet nespēja nodrošināt kvalitāti.
Visi jau sen par to runā, bet nekur tālāk netiek...
Mums ir konkrēti priekšlikumi, kādi nosacījumi būtu jāiekļauj iepirkumos, bet joprojām ierēdņu attieksme ir duāla. Vieni saka, ka vajag mazināt nelegālo nodarbinātību, ēnu ekonomiku, otri uzdod miljons jautājumu, kad rosinām iepirkuma likumā iestrādāt maksājamo nodokļu apjomu kā kritēriju.