Visupirms – patīk tas kādam vai ne, bet jaunlaiku Latvijā izveidojusies situācija, ka lielajiem politiskajiem procesiem, arī tiem, kas var ietekmēt vējus Brīvības bulvāra 36. namā, nozīmīgs ir vēlēšanu rezultāts Rīgā un arī Ventspilī. Bet, ja uz pašvaldību vēlēšanām skatāmies šādā griezumā, tās solās būt garlaicīgas, neraugoties uz finanšu līdzekļiem, kuri tiks apgūti, cīnoties (vai imitējot cīņu) par varu abās pilsētās.
Nevēlos atražot klišejveidīgas sentences, taču acīmredzams, ka labējās partijas (par lielu nožēlu) uz pašvaldību vēlēšanām Rīgā iet negribīgi – tām vāji līderi, redzama pozicionēšanās, neizejot no komforta zonas, rosības imitēšana partiju sponsoru acu aizmālēšanai un klajš populisms. Par dziļi simbolisku šajā kontekstā jāsauc šķietami jaudīgās Bondara kompānijas sauklis "Gāžam Nilu!" – caur to nolasās bezspēcība, iekodēta nolemtība, ideju trūkums. Koncentrēšanās vien uz pirmo personu, lai ko mēs par to domātu, politiskajā retorikā, piedodiet, ir bezstils. Politikā jānāk ar idejām, vērtībām. Un galu galā – neba nu latviešu auditorija būtu pierunājama gāzt Nilu. Diemžēl grūti saskatīt to jaudu labējās partijās, kas ļautu radīt spēcīgu alternatīvu Ušakovam un Amerikam.
Jāsecina, ka labējās partijas ar situāciju Rīgā ir apmierinātas un pēc pārmaiņām nealkst.
Bīstami un netālredzīgi, ņemot vērā, ka ir vesels jautājumu loks, kur pašreizējai galvaspilsētas vadībai ir savs stipri atšķirīgs politiskais skatījums. Ne tikai saimnieciskajās lietās.
Tā vietā, lai reāli cīnītos par varu Rīgā, labējo partiju un saistīto politisko grupējumu, kā arī to sponsoru aktivitātes drīzāk orientētas uz "iesildīšanos" parlamenta vēlēšanām 2018. gada oktobrī. Jo nedomāju, ka veselai virknei pašvaldību vēlēšanām pieteikto labējo partiju politiķu sapnis ir sēdēt opozīcijā Rīgā. Kur šis ceļš ved, vislabāk pastāstītu Sarmīte Ēlerte, kura savulaik bija politiķe ar visas Latvijas vilkmi.
Ventspilī savukārt situācija ir krietni vienkāršāka – kā alternatīvu Latvijas politikas dinozauram Lembergam viņa politekonomiskie oponenti virza Kristovski un Kaimiņu. Interešu grupu cīņa – tā arī vēlēšanu kontekstā var dēvēt Ventspilī notiekošo. Taču arī te, spriežot pēc svaigiem socioloģijas datiem, izmaiņas varā maz ticamas. Drīzāk interesanta būs Kristovska rīcība, ja, ievēlēts domē, viņš paliks opozīcijā. Atļaušos prognozēt, ka arī bijušais aizsardzības ministrs visādi "izpildīsies", bruģējot ceļu uz parlamenta vēlēšanām.
Latvija, protams, ir ne tikai Rīga un Ventspils. Ļoti interesanta solās būt cīņa Daugavpilī, Jūrmalā, Liepājā – to vadītājiem būs ļoti grūti nosargāt pašreizējās pozīcijas. Tāpat citās pilsētās, katrā pagastā būs sava lokālā intriga. Mums, vēlētājiem, jāizvērtē paveiktais un arī jāapzinās, ka jebkuras vēlēšanas var būt jauns sākums. Jebkuras vēlēšanas dod iespēju izvēlēties nākotni. Pagastam, novadam, pilsētai un arī valstij.
Paldies