Laika ziņas
Šodien
Migla

Dienas komentārs

Zemūdenes kā divu Rietumu simbols

Lielbritānijas, ASV un Austrālijas paziņojums par stratēģiskās savienības AUKUS izveidi, apvienots ar Austrālijas paziņojumu, ka tā atsakās no vienošanās ar Franciju par 12 konvencionālo zemūdeņu iegādi, tā vietā izvēloties būvēt astoņas kodolzemūdenes, izmantojot amerikāņu un britu tehnoloģijas, Francijā oficiāli (ārlietu ministra līmenī) ir nodēvēts par "naža dūrienu mugurā" un izraisījis valsts mēroga sašutuma vētru.

Bailes no līderiem

Vismaz pēdējo desmitgadi Latvijas politikā vērojams kāds fenomens, kas gan ir visai Eiropai raksturīga laikmeta iezīme – spožu demokrātisku partiju līderu trūkums. No vienas puses, daļai sabiedrības liberālo uzskatu ietekmē, iespējams, jebkāda veida līderība ir sākusi asociēties ar autoritārismu, demokrātijas trūkumu, gandrīz vai Aleksandra Lukašenko parauga pārvaldības praksi. No otras puses, šķiet, pašām partijām šos līderus nemaz tik ļoti negribas, gandrīz vai bail no viņiem.

Eiropas enerģētikas ideālais bezvējš

Bezvējš Ziemeļjūrā, kas turpinās kopš šā gada sākuma, aukstā ziema un karstā vasara, gāzes deficīts Eiropas tirgū tā iemesla dēļ, ka savas gāzes Eiropā kļūst aizvien mazāk, bet visi brīvie resursi plūst uz Āzijas tirgu, kā arī politiskie lēmumi, kas neatbilst ļoti specifiskā enerģētikas tirgus realitātei, – šie un vēl citi apstākļi ir radījuši priekšnoteikumus ideālai vētrai vai, ja precīzāk, ideālam bezvējam Eiropas enerģētikā.

Komercbanku negausības gūstā

Pirmdien Latvijas Banka (LB) rīko konferenci Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos, liekot būtisku akcentu uz investīcijām kā kritisku faktoru valsts ilgtspējīgai attīstībai. Pēdējo nedēļu laikā LB vadītājs Mārtiņš Kazāks par šo tēmu ir ticies gan ar Valsts prezidentu, gan premjeru. Un, lai gan no šo tikšanos skopajām preses relīzēm grūti izvilkt kādu jēgpilnu saturu, paralēli portālā Makroekonomika.lv visai atklātu rakstu ir publicējis LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste

Lietuvas spēka faktors

Mūsu dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas ietekme Latvijas uzņēmējdarbības vidē tiek uzsvērta jau gadiem, it īpaši akcentējot tirdzniecības tīkla Maxima un ar to saistīto zīmolu, piemēram, e-veikala Barbora darbību. No Lietuvas Rīgā ir ienācis arī iepirkšanās centra Akropole zīmols, kas lietuviskajā versijā – Akropolis – jau iepriekš bija pazīstams Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Šauļos. Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš nesen atgādināja arī par to, ka "Lietuvas investoriem ir bijusi izšķiroša loma Rīgas biroju ēku tapšanā".

Putina piedāvājums, no kā grūti atteikties

Pagājušās nedēļas beigās ne tikai postpadomju telpā plašu rezonansi izraisīja Krievijas un Baltkrievijas prezidentu Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko kopīgs paziņojums, ka ir saskaņotas kopumā 28 abu valstu ekonomiskās integrācijas programmas tā saucamās Savienotās valsts ietvaros. Oficiāla vienošanos apstiprināšana savukārt tiek solīta šā gada 4. novembrī.

Aizvien darbaspēka valsts

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ierasti ticis ar lielu pārsvaru runāts par mūsu labo, lēto un gudro darbaspēku, bet krietni mazāk par mērķtiecīgu rīcību, lai sekmētu privātās uzņēmējdarbības tradīcijas. Protams, šobrīd politiķi aizvien vairāk runā par darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu, lai strādātu gudrāk, radītu preces ar augstāku pievienoto vērtību un pelnītu lielākas algas, un attiecīgi atbrīvotos no lētā darbaspēka valsts zīmoga.

Beidziet politizēt vakcināciju!

Vakcinācija pret Covid-19 ir tēma, par kuru jau daudz spriests, taču patlaban rodas iespaids, ka negācijas tikai pastiprinās. To ņemot vērā, tomēr ir jāklauvē pie politiķu sirdsapziņas, turklāt gan pie to politiķu, kuri ir atbildīgi par vakcinācijas īstenošanu, gan arī pie to, kuri nolēmuši savu elektorātu apvienot zem vakcīnu demonizēšanas karoga.

Staķis hipsteru pavadā

Vasara ir cauri, un Rīgas domes vadība sākusi atskaitīties par pēdējo mēnešu veikumu pilsētas zaļināšanā un satiksmes mierināšanā. Pirmais pasākums ar dažāda lieluma puķu, krūmāju un kociņu podu izvietošanu varētu balansēt uz jancīguma robežas, un, lai gan kultūras mantojuma aizstāvjiem ir zināmi iebildumi pret UNESCO mantojumā iekļautās Rīgas centra ainavas izdaiļošanu ar tur vēsturiski neiederīgiem elementiem, šķiet, puķupodus vairums rīdzinieku uztver vismaz neitrāli.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide