Ne mazāk būtiski - vai politisko lēmumu pieņēmēji spēj prasmīgi izskaidrot jebkādas savas rīcības motīvus, pamatot, ka šodien varbūt netīkams lēmums ilgtermiņā nesīs konkrētus augļus, kas sabiedrībai būs tā vērti, lai pieciestu dažas neērtības šodien. Ir taču skaidrs, ka arī nepopulāru lēmumu sabiedrība var akceptēt, ja tas pienācīgi pamatots, saprotams. Vērojot pašreiz pie varas esošos viņu darbībā, nākas secināt, ka šajā ziņā, kā saka, līdz pilnībai ir kosmosa tāles.
Spilgts piemērs ir jautājums par nodokļu progresivitāti. Dažus mēnešus pirms vēlēšanām politiķi "pieļauj", "neizslēdz iespēju", sola nopietni apsvērt progresivitātes ieviešanu nodokļu aprēķinos, kas vēlētāju pamatmasai šķiet to problēmu risinājums. Bet gados mērāmā laikā līdz nākamajām vēlēšanām svarīgāk ir nekaitēt tiem, kas ziedo partijām, tāpēc skaidrs, ka runas par nodokļu sloga maiņu tā ar paliek "padomāsim" līmenī. Grūti vienreiz skaidri un atklāti nodeklarēt, kāpēc nodokļu politika ir tieši tāda un ne citāda, nu kaut vai to, ka būtiski ir nekaitēt uzņēmējdarbībai, jo tieši tā rada budžetam tik nepieciešamos nodokļus?!
Vai, piemēram, bēgļu krīze. Visa Eiropa vārās ap šo jautājumu, ļoti augstā līmenī tiek apspriestas korekcijas iepriekš pielemtajā par to, cik lielu papildu slogu bēgļu izmitināšanā katra valsts varētu uzņemties. Mūsu ministri un deputāti tēlo, ka atrodas ārpus vienotās politiskās telpas, ka skaitlis 250 divos gados ir kā akmenī iecirsts. Blefs taču acīmredzams!
Viens no retajiem politiķu darba kvalitātes rādītājiem ir reitingi. Pašus tautas priekšstāvjus bieži dzird sūkstāmies, ka tauta jau nenovērtējot viņu pūles, zemā popularitāte esot valstiski nepieciešamo, bet cilvēkiem netīkamo lēmumu sekas, taču tie atkal ir vien tukši vārdi. Jo vairāk tāpēc, ka nepopulāro lēmumu laiks krietni kā pagājis, tagad to vietā ir dīvainie, līdz galam nepamatotie, acīmredzami ar blēdīgu auru apvītie, kā jau par bēgļiem pieminētais. Ikviens to redz un attiecīgi novērtē.
Un - ko mēs redzam valdošo partiju attiecībās? Konstruktīvas diskusijas, meklējot risinājumus konkrētām sabiedrībai būtiskām problēmām? Nē! Viena vienīga grūstīšanās, centieni paklupināt, iedurt adatu otra pēcpusē, apliet ar samazgām, lai varētu pasmieties... Piedodiet, kāds mums, vēlētājiem, no tā labums?