Šobrīd gan visi soļi, kas šajā virzienā tiek sperti, vairāk izskatās pēc tādas kā butaforiskas dekorācijas vai jaungada apņemšanās no pirmā datuma sākt jaunu, skaistu dzīvi, to attiecinot vien uz lielām lietām, ne ikdienas ieradumiem.
Ja ir nobriedusi vispārēja neapmierinātība, īstas pārmaiņas var nākt tikai no biedru puses, definējot jaunas prioritātes, izvirzot jaunus līderus. Šajā gadījumā neizskatās, ka kas tāds ir gaidāms. Ar esošo "priekšniecību" biedri kopumā izskatās apmierināti, ieceļ to amatos atkārtoti, un, ja līderi rosina, tad vadībā nokļūst arī politiskie jaunpienācēji, kā Piebalgs. Arī partijas vadītājas pēctecis tikšot "piemeklēts".
Pārmaiņas plānots apspriest partijas spicē, un tas ļoti atgādina gadījumus, kad kādam ierēdņu lokam uzdod izdomāt, kā strādāt efektīvāk, - rezultātā ir priekšlikumi nevis par intensīvāku darbu mazākā sastāvā, bet gan lielāku birokrātiju ar attiecīgām štata vietām. Arī te, kā redzams, galvenais akcents tiek likts uz deklaratīviem plāniem, kā simtgadei gatavotais, nevis partijas pārstāvju ikdienas darba un savstarpējās komunikācijas uzlabošanu. To apliecina arī no līderu puses vairākkārt dzirdētais, ka viedokļu dažādība un atklātie strīdi nākot partijai par labu, kas vismaz vēlētāju skatījumā uz organizāciju diez vai tā ir. Bet Vienotības pamatproblēma, kā zināms, ir tieši negatīvajā vēlētāju attieksmē, kas atklājas krītošajos reitingos.
Ir iespaids, ka daudzi šīs partijas biedri vēl dzīvo sapnī par laiku, kad Vienotība bija jauna, agresīva organizācija, kas cīnījās par vietu uz varas skatuves vai krīzes pārvarēšanu valstī. Tagad, ņemot vērā gadus, kas pavadīti pie varas stūres, tā ir veca partija. Vismaz Latvijas mērogā. No tās ir pamats prasīt un sagaidīt atbildību par visu, kas notiek vai nenotiek valstī. Ar solījumiem ko panākt atsevišķās jomās te neko nevar aizlāpīt.
Ja ir kāda recepte, tad tā ir: izbeidziet māžoties ar tiem pārmaiņu plāniem, dariet godprātīgi to darbu, ko no jums visi sagaida šodien. Arī, lai savestu kārtībā iekšējās attiecības, nekādi plāni nav nepieciešami. Vienīgais, pie kā varat piedomāt, - kāda ir jūsu vērtību sistēma kā atskaites punkts visam, ko darāt vai plānojat darīt? Tagad redzams kaut kāds liberāli-konservatīvi-sociālistisks mikslis, kas tad arī rada to lielo neapmierinātību no visām pusēm.