Tiesa, no nākamā gada aprīļa tika samazināts pats valūtas zonas tautsaimniecības stimulēšanas apjoms dažādu finanšu tirgus aktīvu uzpirkšanā no līdzšinējiem 80 miljardiem līdz 60 miljardiem eiro mēnesī. Lai arī līdzšinējie ECB īstenotie ekonomikas aktivizēšanas pasākumi nav vainagojušies straujākā Latvijas tautsaimniecības izaugsmē, fakts, ka programma tiek pagarināta, mūsu valstij ir izdevīgi. Pirmkārt ECB bakas lēmums ir draudzīgs kredītņēmējiem. Tie, kas aizdevumus jau paņēmuši, var justies atviegloti par to, ka kādu monetāro pasākumu dēļ viņu ikmēneša kredītmaksājuma apjoms tuvākajā laikā nesadārdzināsies. Valdot pašreizējam ekonomiskajam fonam, arī komercbankas diezin vai palielinās sevis pievienotās likmes. Tātad arī no šīs puses draudiem nevajadzētu būt, tādējādi vismaz līdz nākamā gada beigām eiro aizdevumu likmēm vajadzētu saglabāties pašreizējā zemajā līmenī. Tas ir stimulējošs arguments arī tiem, kuri apsver aizdevumu ņemšanu. Protams, nevar zināt, kas finanšu pasaulē notiks pēc 2017. gada.
Lai arī Latvijā aizdevumu izsniegšana nepieaug tik strauji kā gribētos, citās eirozonas valstīs šis process notiek dinamiskāk. Tādējādi ekonomikas stimulēšanas pasākumu pagarināšana ir laba ziņa Latvijas eksportētājiem, kuru labklājība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik komfortabli jūtas Eiropas patērētājs. To, ka šis komforta līmenis, lai arī lēni, tomēr palielinās, lielā mērā vedina domāt arī iepriekš finansiālās problēmās slīgstošo Dienvideiropas valstu ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās. Tas savukārt nozīmē to, ka palielināsies Vācijas un Ziemeļvalstu eksporta mašinērijas darbības mērogi, kurai piegādātāji ir arī Latvijas uzņēmumi. Turklāt, tā kā šajās valstīs naudas masa aizvien vairāk nonāk reālajā tautsaimniecībā, mūsu kompānijām ir iespēja papildus pelnīt uz to, ka arī mājsaimniecības tērē vairāk. Tas, ka pēdējos mēnešos Latvijas rūpnieku ražošanas pieauguma tempi ir straujākie kopš šīs desmitgades sākuma, lielā mērā ir tieši ECB īstenoto pasākumu pastarpināts galarezultāts. Tādējādi programmas turpinājums ļauj cerēt uz to, ka tautsaimniecības stimulēšana uz lielāka eksporta rēķina paātrinās ekonomisko izaugsmi arī Latvijā, kurai arī būtu nepieciešama sava iekšēja kvantitatīva stimulēšana, piemēram, straujāk kāpinot minimālo algu.
Vienlaikus samazinātais finanšu aktīvu uzpirkšanas apjoms var nedaudz piebremzēt pēdējo gadu laikā ievērojami uzpūsto burbuli eirozonas parādu vērtspapīru tirgū. Tas vienlaikus būs signāls akciju biržām, ka centrālo banku finanšu injekcijas ies mazumā un vairāk vajadzēs paļauties uz biržas uzņēmumu saimniecisko sniegumu, nevis uz to, ka kāpums mūžīgi turpināsies tāpēc, ka tiek drukāta papildu nauda.