Runājot par eksportu, pirmais, ko parasti iedomājamies, ir konkrētas preces – kokmateriāli, šprotes utt. Taču valsts ekonomikai būtiski attīstīt arī pakalpojumu, tajā skaitā medicīnas un veselības uzlabošanas eksportu – kad ārvalstu klienti ar savu naudu atbrauc pie mums. Kāds bijis aizvadītais gads šajā jomā?
Kādam veicies labāk, citam sliktāk, bet kopumā vērojams pieaugums. Šķiet, labākais piemērs ir Latvijas Viroterapijas centrs, kuram aizvadītais bijis ārkārtīgi strauja izrāviena gads. Vairākkārtēja pakalpojumu eksporta pieauguma pamatā tas, ka viņi piedāvā vēža ārstēšanu ar unikālu, Latvijā radītu metodi – izmantojot īpašus vīrusus, kuri atrod un iznīcina audzēju ļaundabīgās šūnas, tajā pašā laikā nebojājot veselās šūnas. Panākumi ir arī Siguldas slimnīcai, kas orientējas uz ķirurģiskiem pakalpojumiem pacientiem no Norvēģijas.
Ārzemnieki arvien labāk iepazīst iespējas, ko piedāvā Latvijas medicīna, bet jāņem vērā, ka, kopumā ņemot, jaunu klientu piesaiste gluži objektīvi nevar notikt strauji. Tas nav kā tirgot drēbes vai ko lētu – aizbrauc, parādi, pārliecini. Šis ir uz ieteikumiem balstīts bizness – atbrauc, izmanto servisu, iesaka radiem, draugiem. Ja atsauksmes ir labas, brauc arī citi. Protams, klientu pieplūdums varēja būt straujāks, it sevišķi gada nogalē, bet to ietekmēja Ukrainas notikumi un tas, ka lielai daļai Krievijas iedzīvotāju iespējas atbraukt mazinājās dažādu iemeslu dēļ – te jāmin gan ievērojamās valūtas kursu svārstības, gan tas, ka vienai daļai Krievijas valsts iestādēs strādājošo liegta iespēja ceļot. Krievijas un Baltkrievijas klienti gan mums nav vienīgie, uz Latviju ārstēties vai uzlabot veselību brauc arī no Rietumiem. Tā ka prognozēju: pieaugums noteikti turpināsies, bet ne tik strauji, kā gribētos.
Kuru valstu iedzīvotāji mūsu medicīnas pakalpojumus izmanto visvairāk?
Līdz šim ļoti liels bija Krievijas un Baltkrievijas klientu īpatsvars. Bet brauc arī no Lielbritānijas, Īrijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas. Liela daļa no tiem noteikti ir arī mūsu pašu tautieši.
Iepriekšējā veselības ministre īpaši asi iestājās pret ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, kas atvaļinājumos braucot uz Latviju un par brīvu ārstējoties.
Tas visai dīvains mīts. Es nezinu, vai jums, tepat dzīvojot, ir izdevies ārstēties par brīvu. Ja gribi bez maksas, jāgaida kādas divas nedēļas, kamēr ģimenes ārsts nosūtīs pie speciālista, tad atkal rinda... Ja cilvēkam ir darbs kādā citā valstī, viņš nevar mēnešiem ilgi te gaidīt rindā bezmaksas ārstēšanu. Skaidrs, ka Īrijā un citur strādājošie Latvijā izmanto maksas medicīnas pakalpojumus. Piemēram, zobārstniecību, kas tur ir ļoti dārga, vai plānveida operācijas, tajā skaitā plastiskās.
Kā medicīnas eksporta jomu ietekmē mūsu valstī pieņemtie politiskie lēmumi, piemēram, par termiņuzturēšanās atļaujām?
Protams, arī tās ietekmē. Jo tie, kas Latvijā iegādājušies īpašumus un laiku pa laikam te uzturas, izmanto arī medicīnas pakalpojumus. Skaitliski gan šo cilvēku īpatsvars nav liels – cik nu mums to uzturēšanās atļauju ir. Tomēr ietekme būs. Šī klientu plūsma ļauj dzīvot konkrētām klīnikām, kas specializējas tieši ārzemju pacientos.
Visu Romāna Meļņika interviju Tirgot ārstēšanos Latvijā lasiet otrdienas, 6.janvāra laikrakstā Diena!