Reirs: Negribu piekrist, ka budžets neatbalsta uzņēmējdarbību

Kā jūs to komentētu?Pirmkārt, es negribu piekrist tam, ka budžets neatbalsta uzņēmējdarbību. Otrkārt, Finanšu ministrija (FM) strādā ar prioritātēm, un nākamā gada budžeta prioritāte bija iekšējā un ārējā drošība, tāpat arī veselības aprūpe un izglītība. Līdz ar to mums jānodrošina šo prioritāšu izpilde. Uzņēmējdarbībai ļoti svarīga ir stabilitāte. Stabilitāte tieši nodokļu politikā ir. Jau no 2011. gada nav grozīti galvenie nodokļi palielinājuma virzienā, tie ir tikai samazinājušies. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) sarucis par 3%, PVN - par 1%, sociālais nodoklis par 1% gan darba devēju, gan darba ņēmēju pusē, un tas ir lielākais nodokļu masas samazinājums visā Eiropā pēckrīzes laikos. Mēs esam spējuši lietu virzīt tā, lai saglabātu stabilitāti.FM - kā jau teicu - strādā, ņemot vērā budžeta prioritātes - un prioritātes pilnībā tika nodrošinātas. Aizsardzībai finansējums ir 1,4%. Mēs arī sākām nopietnu triju gadu iekšlietu sistēmas reorganizācijas plānu, spējām atrast līdzekļus, lai piešķirtu vairāk nekā 35 miljonus iekšlietu sistēmā strādājošajiem, un no šīs summas aptuveni 30 miljoni tiks novirzīti tieši atalgojuma palielināšanai, arī algu palielināšanai policistiem. Mēs arī nopietni strādājam pie investīciju programmas saistībā ar Eiropas Savienības fondiem.Tam, ka budžets izdevīgs pašvaldībām, jūs piekrītat?Pašvaldības ir Latvijas iedzīvotāji. Mēs jau iepriekš sarunās ar pašvaldībām esam vienojušies, ka Latvijā nav divu miljonu pašvaldībās dzīvojošu cilvēku, bet ir divi miljoni Latvijā dzīvojošu cilvēku.Pieļausim, apgalvojums - budžets izdevīgs pašvaldībām - saistīts ar to, ka nav ietverts ne IIN samazinājums, ne arī IIN sadalījuma izmaiņas.FM piedāvāja 22% IIN likmi, bet valdības lēmums ir saglabāt esošo IIN likmi 23%, un valdības lēmums jārespektē. Par pašvaldībām svarīgi atcerēties, ka tieši pašvaldība ir pirmais pakalpojumu sniedzējs iedzīvotājiem, līdz ar to izdevumi nav domāti pašvaldību centrālajam aparātam, bet Latvijas cilvēkiem.Administratīvie izdevumi ir reglamentēti un noteikti normatīvajos dokumentos. Tā kā pie administratīvo izdevumu pieauguma neviena pašvaldība vienkārši klāt netiks, līdzekļi tiks investēti infrastruktūras objektos, sociālajā palīdzībā, pakalpojumos.Pēc gadījuma, kad nu jau bijušais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs mēģināja aizņemties 200 miljonus eiro, gan jādomā, ka visādi mēdz būt, bet pieņemsim, ka tas ir ārkārtas gadījums.Jā, tas ir ārkārtas gadījums. Mēs tiesībsargājošajām iestādēm - Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - esam nosūtījuši iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt bijušā Lielvārdes mēra rīcību, jo uzskatām, ka pārkāptas jebkuras pilnvaras un saprāta robežas. Ja pie iespējas aizņemties divus miljonus eiro pašvaldības vadītājs plānoja aizņemties 200 miljonu eiro, pasakot, ka tas nav aizņēmums, bet finanšu instruments, tad jāteic - šādi brīnumu stāsti nāk no XX gadsimta 90. gadiem. Grūti aptvert, ka šāds gadījums noticis mūsdienās, kad ikvienu darījumu iespējams pārrunāt ar Valsts kasi, ar FM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildīgajām institūcijām.Kad bija pirmā informācija par Lielvārdes mēra rīcību, to uztvērām kā joku vai situāciju, kad, rakstot skaitli, sajaukts, cik nullēm īsti jābūt, bet par nožēlu izrādījās, ka gadījums jāuztver nopietni. Viena neliela pašvaldība mēģinājusi aizņemties summu, kas ievērojami lielāka nekā, piemēram, budžeta finansējums gadam Latvijas kultūras nozarei kopumā.Runājot vēl par nākamā gada valsts budžetu, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra Latvijas Radio sacīja, ka budžets ir sasteigts, to attiecinot uz solidaritātes nodokli.Solidaritātes nodokļa jautājums tika apspriests jau vismaz piecus gadus. Tā ka solidaritātes nodoklis nav nekas jauns, turklāt rekomendācijās, ko Latvija saņēmusi no starptautiskajām institūcijām, norādīts par nepieciešamību mazināt plaisu, kas šķir mazu un lielu algu saņēmējus. Darba ņēmējs, kas saņem minimālo algu, procentuāli maksā vairāk nekā darba ņēmējs, kurš mēnesī saņem astoņus tūkstošus eiro, un tas ir jānovērš, uz ko arī virzība panākta.Iebildumi pret šo nodokli vērtējami tā, ka pat ļoti labi atalgoti cilvēki negrib vairāk maksāt nodokļos?Man ir pazīstami labi atalgoti cilvēki, kuri teikuši - solidaritātes nodokļa ieviešana ir taisnīga, bet publiski viņi to nesaka. Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis izteicies, ka, samaksājot divus līdz piecus tūkstošus eiro nodoklī, viņš nekļūs nabagāks, un uzsvēris, ka labi izprot situāciju un ir gatavs solidarizēties ar Latvijas iedzīvotājiem. Ja runājam par ārvalstu uzņēmumu algotajiem cilvēkiem, tad daudzviet ārvalstīs nodokļi ir lielāki nekā Latvijā.Visu interviju ar Jāni Reiru lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 7. decembra, numurā!**