Zolitūdes traģēdijā cietušo advokāts: Vienotāk jāaizstāv savas intereses

Sabiedrība vai tiesa?Domāju, ka sabiedrība. Tiesā notiekošais tikai ataino, ka pie šādiem apjomiem neviens nav pieradis. Mums ir bijusi Talsu traģēdija, digitālā lieta, vairāk tādu lielu lietu nav bijis. Digitālajā lietā man pašam bija gods piedalīties tik ilgi, kamēr... mana kliente nomira.Tik ilgi viss vilkās...Ja, kaut arī digitālajā lietā, ko vadīja Stukāna kungs, varēja redzēt, ka viņš bija gatavs uz drosmīgiem lēmumiem, tad pirmais iespaids, kas radās no Zolitūdes traģēdijas lietas, ka tiesa nezina, kā rīkoties, nav pieredzējusi šāda mēroga procesos un ļoti uzmanīgi cenšas vadīt tā gaitu, dot vārdu vietā un nevietā.Kā tiesai vajadzētu rīkoties šajā situācijā?Kā advokāts negribu dot norādījumus...Labi. Bet kāds ir jūsu personiskais viedoklis?Tiesai vajadzētu vairāk vadīt šo procesu. Būt konkrētākai, pieņemt drosmīgus lēmumus, lai nodrošinātu procesa taisnīgumu un izskatīšanu saprātīgā termiņā pat situācijā, kad saskaras gan cietušo, gan apsūdzēto intereses.Nākamā sēde notiks pēc vairākiem mēnešiem.Martā. Kāpēc lieta atlikta uz tik ilgu laiku? Maxima informēja, ka nozīmē citus pārstāvjus un ir nepieciešams laiks, lai iepazītos ar lietas materiāliem.Tik ātri maina pārstāvjus?Es tiesas sēdē vērsu uzmanību tam, ka Maxima ir vienlaikus juridiskā persona, kam piemērots piespiedu līdzeklis, gan arī cietušais, kas arī ir loģiski, jo celtnes sabrukšanas rezultātā uzņēmumam ir zaudējumi. Bet tā ir nepieļaujama situācija, kad vienā procesā Maxima figurē gan kā cietušais, gan kā atbildētājs.Veidojas pretrunīga situācija.Jā. Krimināllikuma 106. panta 2. daļa arī paredz, ka par cietušās puses pārstāvi nevar būt persona, kura ir ieinteresēta par kaitējumu radušās personas interesēm. Līdz ar to fakts, ka Rodes kungs ir Maxima gan kā cietušā, gan kā tāda, pret kuru vērstas apsūdzības, pārstāvis, juridiskās palīdzības sniedzējs, neizbēgami noved pie konflikta situācijas. Lai to novērstu, manuprāt, varēja, un to paredz arī kriminālprocess, Maxima kā cietušo izdalīt atsevišķi pret visiem apsūdzētajiem. Tiesa to noraidīja, uzskatot, ka kavēs laiku, kaut būtu tieši pretēji, - process, kurā Maxima pret pārējiem apsūdzētajiem būtu kā vienīgais cietušais, tiktu izskatīts krietni ātrāk, jo tad pārstāvniecība nav jāmaina. Tas, ka tagad Maxima kā cietušais tiek skatīts vienā procesā ar to, ka cilvēki ir cietuši veikala sabrukšanā vai viņu tuvinieki gāja bojā, man liekas ir pat amorāli, ņemot vērā visu to, kas ir šīs lietas materiālos, - mēs redzam organizāciju, kurā cilvēka dzīvība nav prioritāra.Kādi vēl secinājumi no pirmās sēdes?Radās iespaids, ka apsūdzēto puse darbojas ļoti organizēti. Tiek runāts sistēmiski. Zināmi advokāti, kas pārstāv juridiskās personas, vispār neizteicās, praktiski visam piekrita, kas viņiem ir netipiski. Iespējams, ka kolēģi savā starpā apspriedušies, - bija redzams, ka apsūdzēto puses un to juridisko pārstāvju viedokļi bija vienoti. Cietušo pusē bija mazāk organizētības, tur uzstājās tikai pieci advokāti. Un kāpēc es sākumā teicu, ka sabiedrība laikam nav gatava, - šādā brīdī varēja piecelties un savas domas izteikt arī cietušie, bet tā nenotika.Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 17.decembra, numurā!