Lai arī atsevišķi Rietumvalstu avoti iepriekš minēja, ka potenciālais uzbrukums Ukrainai notiktu 16.februārī, Graube uzskata, ka šim datumam bija pievērsta pārāk liela ažiotāža, jo oficiālu paziņojumu no rietumiem tieši par šādu uzbrukuma dienu nebija.
Neskatoties uz to, ka trešdiena jau ir pagājusi un Krievija apgalvo, ka sākusies karaspēka atvilkšana, Graube norādīja, ka nekas nav beidzies, jo skaidru pierādījumu par karaspēka aizvešanu nav. "Krievijas televīzijā rāda pāri Kerčas šauruma tiltam braucošas armijas kravas automašīnas, taču mēs jau nezinām, vai šīs mašīnas ir pilnas vai tukšas. Tāpat tiek rādīti kaut kādi tanki, kas tumsā tiek vesti pa dzelzceļu. Mēs nezinām, kad tas ir filmēts. Tie nav nekādi pierādījumi," norādīja Graube.
Runājot par atkušņa iespējamo ietekmi uz Krievijas bruņutehnikas grūtībām pārvietoties, kā tas redzams sociālajos tīklos ievietotajos video, kur krievu tanki iestiguši dubļos, Graube vērsa uzmanību, ka meteoloģisko analīzi nav veicis, taču, lai arī kādas darbības Krievija ieplānojusi, Krievija vēlētos mazināt potenciālo karavīru upurus. Neskatoties uz Krievijas propagandu, diezin vai Krievijas sabiedrība ir "gatava sagaidīt zārkus".
Lai arī ko Krievija plānotu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēģinātu attaisnot militārās darbības, piemēram rīkojot provokācijas. "Viņam būtu jāpārliecina Krievijas sabiedrība, ka nevarot rīkoties savādāk," piebilda Graube.
Iespējamais uzbrukums Ukrainai būtu ļoti komplekss pasākums, kas ietvertu gan informācijas karu, gan kiberuzbrukumus, gan militāras darbības. Iespējamais militārais uzbrukums bez augstākminētā sāktos ar tālās darbības ieročiem, piemēram, raķešu sistēmu pielietošanu, aviācijas uzbrukumiem. Kad kontrole pār gaisa telpu tiktu iegūta, tad varētu virzīt bruņutehniku un kājniekus.
"Ja izdotos iegūt kontroli pār Ukrainas ieroču sistēmām, tad bruņutehnikas pārvietošanās būtu vieglāka, jo nebūtu tik plaši ārpus ceļiem jāpārvietojas. Tad šķīdoņa vai sasaluma nozīme mazinās. Katrā ziņā tā ir tikai tāda mana spekulācija un tam vēl varētu izvirzīt vairākas operacionālās versijas," norādīja Graube.
Ņemot vērā minēto Graube uzskata, ka Krievija potenciālā konflikta gadījumā darītu visu, lai nebūtu jāpielieto daudz karavīru un plaši jāizmanto tādas konvenciālā kara metodes kā Otrajā pasaules karā.
"Nebūtu nekas tāds kā līdz šim, bet jauna kompleksa pieeja, kas iedarbojas ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski," pieļāva Graube.
Runājot par rietumvalstu pēdējā laikā piešķirtajiem prettanku un pretgaisa ieročiem, Graube norādīja, ka šie dāvinājumi nav izšķiroši, tomēr labāk nekā nekas, turklāt šādi dāvinājumi norāda uz rietumvalstu vēlmi Ukrainai palīdzēt un sniedz ukraiņiem arī morālu gandarījumu.
Vašingtona lēš, ka Krievija pie Ukrainas robežām savilkusi aptuveni 130 000 karavīru. Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija apgalvo, ka negrasās uzbrukt Ukrainai, un apsūdz Rietumus panikas celšanā.
Unnāk no pilsētām
pari