Šaubos, ka tā bija iecerēts, bet Valsts prezidenta sabāriens izbeigt vietējo cirku, kad pasaulē plosās drāma, uz nedēļu atvēsinoši iedarbojās ne tikai uz koalīciju, kas momentā beidza cirku ar jauno ministru raudzībām, tos žigli apstiprinot amatos, bet arī uz kritiķiem. Vismaz tiem, kuri cenšas savu attieksmi turēt objektivitātes un samērīguma rāmjos, nestrādājot slēptu algotu darbu, kas saucas "šūpojam kuģi".
Neērti un nevietā nodarboties ar sīku pašmāju intrigu ķidāšanu, kad gaisā virmo jautājums, cik laika mums vēl tam visam atvēlēts. Bet tos, kuri iekrita šādās pārdomās, viegli no tām izpurināja gan pati koalīcija, paziņojot par (nenotikušā) valdības restarta otro posmu ‒ "tagad ar krēsliem mainās parlamentārie sekretāri".
Varbūt šāda darbības imitācija būtu paslīdējusi garām bez lielākas ievērības, bet valdības stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments (tātad eksperti, kam vislabāk jāzina, kādus vārdus izvēlēties, ko, kā un kad pasniegt, lai nemazinātu sabiedrības uzticību valdības rīcībspējai) to medijiem izsūtītā relīzē dimdoši, dārdoši nosauca ne vairāk, ne mazāk kā par izmaiņām, kas "turpina valdības darba uzrāvienu". Paliek gluži vai bail, kur valdību var uzraut samainīšanās ar dažu ministriju parlamentārajiem sekretāriem, tostarp aizpildot tās trīs vakances, kas radās, trim parlamentārajiem sekretāriem kļūstot par ministriem. Jā, loģisks process, kaut kur nepieciešams, kaut kur sevī slēpj dažu personu celšanu augšup pa karjeras kāpnēm, bet citu ietekmes pazemināšanu, acīmredzot atzīstot, ka trūcis vilkmes vai savstarpējās uzticēšanās. Tā arī pasakiet vai, ja miera labad ērtāk neteikt neko, paklusējiet.
Kādēļ to nosaukt tik skaļos vārdos? Tas uzprasās uz minējumu, ka kaut kur uz premjeres galda mētājās neaizpildīta mapīte ar uzrakstu Valdības restarts. 2. daļa. Uzrāviens, un, lai to aizpildītu, kādam radusies doma par uzrāvienu uzdot parlamentāro sekretāru rotācijas.
Starp citu, neesat ievērojuši, ka jaunais līmenis, ko starptautiskajā politikā, lēmumu pieņemšanā, diplomātiskajā un ikdienas komunikācijā demonstrē vēl pirms pāris mēnešiem bez ironijas par lielvaru dēvēto ASV jaunā prezidenta administrācija, liek tā kā iecietīgāk paraudzīties uz pašmāju cirku? Sak’, ja jau Vašingtonā līmenis nokritis zem grīdlīstes, ko varam gaidīt un prasīt no saviem politiķiem un to komunikatoriem?