"Esam veikuši pirmos novērtējumus. Ja ziemas prognozes novērtējums bija, ka ekonomiskā izaugsme ES šogad būs 4%, tad tagad ir skaidrs, ka izaugsme būs mazāka, bet pilnībā izaugsme neapstāsies. Tādēļ var teikt, ka tagadējā situācija nobremzēs ekonomikas izaugsmi, bet to pilnībā neapstādinās," sacīja Dombrovskis.
Viņš tomēr uzsvēra, ka tas ir ātrs izvērtējums ļoti neskaidrā situācijā, kura turpina attīstīties. Detalizētāks vērtējums gaidāms EK pavasara ekonomikas prognozē.
Tāpat EK vēl nav vērtējusi, kā atšķirsies ietekme uz dažādām ES dalībvalstīm, taču jau pašlaik ir skaidrs, ka ietekme būs ļoti nevienmērīga gan attiecībā uz dažādām valstīm, gan attiecībā uz dažādiem ekonomikas sektoriem.
"Līdz ar to, protams, būs jāvērtē, kādi ir iespējamie risinājumi gan dalībvalstīs, gan arī ES līmenī. Darbs pie šiem jautājumiem jau notiek un otrdien būs jauni EK priekšlikumi par situāciju enerģētikā," pauda Dombrovskis.
Viņš atgādināja, ka šogad turpina darboties tā sauktā izņēmuma klauzula, kad ES dalībvalstīm netiek noteikti kvantitatīvi budžeta deficīta mērķi, kas no fiskālās politikas viedokļa dod manevra iespēju. "Covid-19 krīzes laikā bija arī pagaidu valsts atbalsta ietvars, dodot valstīm lielāku elastību attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem. Tagad mēs gatavojam līdzīgu pagaidu valsts atbalsta ietvaru saistībā ar Krievijas - Ukrainas karu un visām ar to saistītajām sekām. Līdz ar to mēs redzam, kādā veidā ir iespējams mazināt sekas uz Eiropas ekonomiku," sacīja Dombrovskis.
EK arī pašlaik vērtē, kādā veidā var izmantot Atjaunošanas un noturības mehānisma līdzekļus šīs krīzes risināšanai. Tāpat Dombrovskis norādīja, ka ES lielākoties jau ir atcelti vai mazināti Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi. Tas nozīmē, ka tie vairs neietekmē ekonomiku, un dalībvalstis pandēmijas pārvarēšanai paredzēto naudu var novirzīt kara izraisītās krīzes seku mazināšanai.
"Mums, protams, būs jāvērtē, kādi ir ES pieejamie līdzekļi. Skaidrs ir tas, ka jau pirms vairākiem gadiem ir pieņemts lēmums par ES daudzgadu budžetu no 2021. līdz 2027.gadam. Lemjot par dažādām papildu palīdzības paketēm, mēs lielā mērā izmantojam tās rezerves, kas daudzgadu budžetā ir. Taču situācija veidojas tāda, ka mēs jau divu pirmo gadu laikā visas pieejamās rezerves būsim izmantojuši. Līdz ar to būs jālemj, kādi ir iespējamie tālākie soļi. Esošo finansējumu var pārvirzīt šīs krīzes situācijas risināšanai, vai arī ir jāvērtē, vai nav nepieciešama papildu līdzekļu piesaiste no dalībvalstīm, palielinot ES budžeta apjomu. Skaidrs, ka šie jautājumi jau tuvākajā laikā būs nopietni jāvērtē," atzina Dombrovskis.