"Ir skaidrs, ka ES reakcijā uz krīzi ir jāsaglabā elastīga pieeja un jāspēj reaģēt uz mainīgiem apstākļiem. Vīrusa omikrona variants ir ienesis jaunu nenoteiktību gan attiecībā uz epidemioloģisko situāciju, gan jau tālāku iespējamo ietekmi uz ekonomiku. Dalībvalstīm iespējas reaģēt uz šo situāciju būs, jo vispārējā izņēmuma klauzulā elastība ES fiskālajos noteikumos saglabāsies arī 2022.gadā," norādīja Dombrovskis.
Vienlaikus viņš atgādināja, ka jau pašlaik ir redzams, ka būtiski ir pieaudzis dalībvalstu valsts parādu līmenis un pēc pandēmijas pārvarēšanas būs jādomā, kā šo pieaugušo valsts parādu pakāpeniski mazināt. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai atbalsts ir mērķēts un laikā ierobežots un nekļūst par būtisku slogu valstu budžetiem turpmākajos gados.
Dombrovskis norādīja, ka būs jāseko līdzi ekonomikas attīstībai, tomēr gan pērn, gan šogad, pateicoties apjomīgiem ekonomikas un sociālā atbalsta pasākumiem ES, krīzes negatīvo ietekmi ir izdevies būtiski mazināt, un ne recesija, ne arī bezdarba pieaugums ES nav bijuši tik smagi, kā tas tika sākotnēji prognozēts.
"Lielā mērā šo krīzes ietekmi ir izdevies absorbēt un ekonomikas atbalsta instrumenti joprojām turpina darboties. Tādēļ nepieciešamības gadījumā būs iespējas reaģēt, ja parādīsies jaunas problēmas saistībā ar omikronu," solīja Eiropas Komisijas viceprezidents.
Viņš sacīja, ka Latvija pašlaik ir starp tām valstīm, kurām fiskālās ilgtspējas riski tiek vērtēti kā salīdzinoši zemi, bet valsts parāda līmenis ir būtiski pieaudzis.
"Kā mazai valstij Latvijai ir jārēķinās arī ar iespējamām noskaņojuma izmaiņām tirgū, kas parādu apkalpošanu var būtiski sadārdzināt. Līdz ar to Latvijai domāt par to, kādā veidā pēckrīzes periodā tiks samazināts valsts parāds, ir pietiekami aktuāli. Jāuzsver vēl viens jautājums. Ja mēs skatāmies uz šā gada budžeta deficītu, tad Latvijā šogad Eiropas Komisijas rudens prognozēs tas tiek prognozēts 9,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tas ir ievērojami vairāk nekā ES vidēji, kur tas ir 6,6%. Tādēļ arī Latvijas gadījumā ir ļoti svarīgi, lai atbalsta pasākumi būtu precīzi mērķēti un laikā ierobežoti, lai turpmākajos gados budžeta deficītu varētu pietiekami strauji samazināt," sacīja Dombrovskis.
Viņš minēja, ka nākamajā pusgadā Francijas prezidentūras laikā sāksies diskusijas arī par ES makroekonomiskās un fiskālās pārvaldības ietvaru, izvērtējot, kā tas būtu jākoriģē, ņemot vērā krīzes mācības. Viens no jautājumiem šo diskusiju laikā būs, kā krīzes laikā pieaugušos valsts parādus samazināt, vienlaikus neradot negatīvu ietekmi uz ekonomikas atjaunošanu un investīcijām, kas nepieciešamas ekonomikas digitālajai un zaļajai transformācijai.
Visu interviju lasiet LETA+: https://www.leta.lv/plus/4FF28497-8CD1-430E-BBEE-C3503C1C6DEC/